Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_12_02-seq134> ?p ?o. }

• 1999_12_02-seq134 type Speech.
• 1999_12_02-seq134 number "134".
• 1999_12_02-seq134 date "1999-12-02".
• 1999_12_02-seq134 isPartOf 1999_12_02.
• 1999_12_02-seq134 spokenAs 84.
• 1999_12_02-seq134 spokenText "Cienījamie Saeimas deputāti! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Arī es diemžēl nesaprotu, ko grib pateikt šis dokuments, kas ir iesniegts mums izskatīšanai šodien. Ja skatāmies, kas šeit rakstīts, tad redzam, ka to ir parakstījis Tautas partijas frakcijas deputāts Rihards Pīks. Un te rakstīts tā: izmaiņas likumā “Par svētku un atceres dienām” - papildināt likuma normu ar 16. martu kā Latviešu karavīru atceres dienu. Nav konsultējušies ar Latvijas sabiedrību, radījuši kaitējumus Latvijas tēlam pasaulē. Es domāju, ka varētu teikt, ka nekad ar Latvijas sabiedrību nav konsultējušies, nav arī šajā gadījumā, kad ir iesniegts šis likumprojekts, ierosināta šī svītrošana... 16. marts vēl vairāk, man liekas, sašķels latviešu tautu. Jo nav jau noslēpums, ka visā savā vēsturē latvieši vienmēr ir bijuši divos ierakumos. Izņēmums varbūt ir pirmās neatkarīgās Latvijas laiks, kad mēģināja Kārlis Ulmanis aicināt latviešu tautu uz vienotību. Viņam tas daļēji arī izdevās. Tālāk lasām: 16. marts pēc organizācijas “Daugavas Vanagi” iniciatīvas trimdā tika iedibināta kā Latviešu leģionāru atceres diena, tādēļ nosaukums “Latviešu karavīru atceres diena” vēsturiski precīzi nav saistāms ar 16. martu, jo 20. gadsimtā latviešu karavīri cīnījušies arī citās frontēs. Es varu piebilst, ka par maz mūsu Ārlietu ministrijas pārstāvji pasaulei skaidro Latviešu leģiona nozīmi un to faktu. Jā, latviešu karavīri ir cīnījušies citās frontēs. Ne tik vien frontēs, bet praktiski visos pasaules kontinentos. Un varbūt pienāks diena, kad latviešu karavīri cīnīsies arī vēl uz Mēness. Latviešu karavīriem tas ir iedzimts, asinīs. Bet ja gribam būt patiesi - patiesi pret sevi, kā pirms dažām dienām to teica deputāts Dalbiņa kungs... Un es viņam piekrītu. Dalbiņa kungs sacīja - ja gribam būt patiesi... Es jums, Dalbiņa kungs, pilnīgi piekrītu, es piekrītu, ka jūs gribat būt patiess, un arī es gribu būt patiess. Jūs savu patiesību pierādījāt vakar, vienīgais no Tautas partijas frakcijas nobalsodams par Lestenes Brāļu kapu piemiņas vietas atjaunošanu, piešķirot tai naudas līdzekļus. Jūs parādījāt arī pietiekamu drosmi, kaut gan es mazlietiņ šaubījos par to. Taču jūs to pierādījāt. Paldies jums par to! Cilvēki to atcerēsies. Tālāk šajā dokumentā lasu: “Uzskatām, ka jānosaka datums, kas dod iespēju atcerēties visus karavīrus, latviešu karavīrus, tāpēc arī tiek ierosināts pārcelt Latviešu karavīru atceres dienu no 16. marta, kas vēsturiski tiek saistīts ar leģionāru atceri, uz 11. novembri. ” Tam es galīgi nevaru piekrist. Nevar 16. martu pārcelt uz 11. novembri. Un iemesls nemaz nav jāskaidro dziļāk. Kolēģi par to jau pietiekami runāja. Un tālāk teikts, ka pēc uzvaras pār Bermonta armiju tika izcīnīta Latvijas neatkarība. Nu, es domāju, ka cilvēkam, kas šo dokumentu ir sastādījis, galīgi nav saprašanas par to, kad izcīnīja Latvijas neatkarību. Vai tad 11. novembrī izcīnīja Latvijas neatkarību? Man liekas, ka vēl pēc bermontiādes cīņām, kas beidzās 22. decembrī, bija Latgales atbrīvošana no Sarkanās armijas, un tad tika izcīnīta Latvijas brīvība. Galīgi analfabētiski sastādīts šis dokuments. Tas bija, cienītais Pīka kungs, tikai viens moments Latvijas atbrīvošanas cīņās, kad tika lauzts mugurkauls vienam no draņķīgākajiem pretiniekiem - tie bija vācu spēki, kas apvienojās ar krievu monarhistiskajiem spēkiem, ar tā saucamajiem Bermonta - Avalova spēkiem. Vēsturi taču vajag zināt! Tad tikai lauzts mugurkauls tam baismīgajam spēkam. Es domāju, ka 16. marts, lai to svinētu, atzīmētu, pieņemtu likumā kā svētku dienu... Tas ir cits jautājums. Un, ja patiešām gribam būt patiesi, kā Dalbiņa kungs minēja, tad jāsaka, ka šī nav Latviešu karavīru atceres diena - 16. marts. Tā ir Latviešu leģiona atceres diena. Es domāju, ka attiecībā uz otro lasījumu, ja šis likumprojekts pirmajā lasījumā tiks pieņemts, varētu iesniegt priekšlikumu, ka tā ir Leģiona atceres diena. Par to, vai svinēt to kā svētku dienu, - par to lai lemj parlaments! Dabiski, vispirms tas viss jāizdiskutē. Tikpat labi es varētu arī sacīt, ka 4. maijs faktiski ir tikai formalitāte un ka 18. novembris ir galvenā Latvijas proklamēšanas diena. Ka 4. maijs var būt tikai formāli atzīmēts. Visu cieņu Padomju armijai, kas savu karavīru varonīgo cīņu vietas un varonīgās cīņas ir atzīmējusi! Katra valsts atzīmē savu karavīru varonības kaut kādas “lapaspuses”, atzīmē tās attiecīgos datumos, attiecīgās vietās un attiecīgos laikos. Es domāju, ka mēs varam šeit svītrot šo dienu vai nesvītrot, taču to atzīmēs. Cilvēki pulcēsies un svinēs šo dienu bez mūsu atļaujas vai neatļaujas. Tas bija tāpat kā ar Kalpaka piemiņas vietu 1987. gada 8. novembrī, kad man bija tas gods kopā ar grupu cilvēku to atjaunot. Kāds VDK pulkvedis sacīja: “Mēs to vietu iznīcināsim!” Un es viņam atbildēju ļoti vienkārši: “Jūs jau varat izrakt bedri, jūs varat kalnu tur virsū uzbērt, bet vietu taču jūs prom neaiznesīsiet. Tāpat tiks ziedi likti tajā vietā un cilvēki to vietu apmeklēs. ” Taču mani vairāk pārsteidz Tautas partijas izturēšanās. Tad, kad bija priekšvēlēšanu kampaņa - es atceros, tieši tad - , notika tāds gadījums: Lestenē pārapbedīšanas ceremonijā atnāca pulkvedis un runāja uz tautu. Runāja uz cilvēkiem, kas piedalījās pārapbedīšanas ceremonijā. Viņš runāja tā, ka beidza raudāt bērni, satverdami mātes rokas, un sievu asaras no vaigiem žuva, un sirmie karavīri cēla augstāk galvas, zemu liektās. Viņš runāja Tautas partijas idejas un viņa vadoņa vārdā. Viņš teica, ka viņš ir Tautas partijas prāta un ideju paudējs. Un viņš labi runāja. Viņš runāja latviski. Viņš runāja par nodevību, par karavīru pienākuma apziņu, par gļēvulību no deputātu puses. Un viņš runāja patiesi. Ja viņa runu varētu salīdzināt ar dziesmu, tad viņš tiešām dziedāja mūsu dziesmu, mūsu pašu dziesmu. Taču nepagāja ilgs laiks un nebija vēl dziedājuši trešie gaiļi, kad jūs, Tautas partija, un vēl viens otrs, sākāt dziedāt pavisam citu dziesmu. Jums bija vajadzīga tikai šī pirmsvēlēšanu kampaņa. Es personiski domāju, ka izmantot priekšvēlēšanu kampaņu bēru, pārapbedīšanas ceremonijā - tas, ziniet, ir zem katras kritikas. Es ierosinu šodien šo dokumentu noraidīt un strādāt pie jauna dokumenta. Pulkvedis Dalbiņš ieteica būt patiesiem pret sevi. Ja gribam šo dienu atzīmēt, tad tā ir jāatzīmē kā Latviešu leģiona diena. Paldies par uzmanību.".
• 1999_12_02-seq134 language "lv".
• 1999_12_02-seq134 speaker Oskars_Grigs-1943.
• 1999_12_02-seq134 mentions Q822919.
• 1999_12_02-seq134 mentions Q211.
• 1999_12_02-seq134 mentions Q79820.
• 1999_12_02-seq134 mentions Q47182.
• 1999_12_02-seq134 mentions Q15628977.
• 1999_12_02-seq134 mentions Q251395.
• 1999_12_02-seq134 mentions Q80919.
• 1999_12_02-seq134 mentions Q1250133.
• 1999_12_02-seq134 mentions Q4539531.
• 1999_12_02-seq134 mentions Q4095995.
• 1999_12_02-seq134 mentions Q298041.
• 1999_12_02-seq134 mentions Q1346602.