Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_12_02-seq132> ?p ?o. }

• 1999_12_02-seq132 type Speech.
• 1999_12_02-seq132 number "132".
• 1999_12_02-seq132 date "1999-12-02".
• 1999_12_02-seq132 isPartOf 1999_12_02.
• 1999_12_02-seq132 spokenAs 40.
• 1999_12_02-seq132 spokenText "Dāmas un kungi! Kas notika 1944. gada 16. martā - dienā, kuru trimdas latvieši Rietumos atklāti pieminēja kā Leģiona dienu daudzus gadus un kuru latviešu tauta un bijušie leģionāri Latvijā un Sibīrijā pieminēja savās sirdīs okupācijas gados un ar godu atzīmēja sešus gadus līdz 1998. gada martam? Sarkanā armija, kas kopā ar čeku bija bijusi atbildīga par “Baigo gadu”, atkal tuvojās Latvijas austrumu robežai un nesa uz saviem pleciem asiņaino staļinismu atpakaļ uz mūsu tēvu zemi. Vācija bija jau tad patiesībā karu zaudējusi. Hitlerisms bija saņēmis nāvīgus triecienus no Rietumiem, Dienvidiem un Austrumiem. Tas notika nepilnus trīs mēnešus pirms Rietumu sabiedroto invāzijas Normandijā un četrus mēnešus un četras dienas pirms atentāta mēģinājuma pret Hitleru viņa paša zemē. Jaunie latviešu karavīri, zemnieku, strādnieku un pilsētnieku dēli, piedzīvojušu latviešu virsnieku vadīti, cerēja, ka varēs glābt savu Latviju, pasargāt to no sarkanā mēra un pēc tam atbrīvot to arī no brūnā, kā jau tas reiz bija bijis brīvības cīņās 1919. un 1920. gadā. 1944. gada 16. martā Latviešu leģiona divas divīzijas (15. un 19. divīzija) pie Mudes upes, krievu mēlē sauktas par Veļikaju, savā frontes sektorā apturēja apmēram četru padomju armiju uzbrukumus. Mūsu leģionāriem nebija NKVD vienību aiz muguras, tikai priekšā. Latviešu tautas zieds asiņoja, un it sevišķi 15. divīzijas vīri cieta smagus zaudējumus, bet tie uzbrukumu izturēja. Taču - tāpat kā strēlniekiem Ziemassvētku kaujās - viņiem vēlāk nācās atkāpties. Tad, kā zināt, nāca kaujas pie Mores un citās tēvzemes vietās. Latviešu zēni turējās un būtībā palika līdz kara beigām nesakauti Kurzemes cietoksnī. Vēl joprojām gaidīdami palīdzību no Rietumu sabiedrotajiem, daudzi no viņiem cīnījās tālāk - vairāk nekā desmit gadus - kā nacionālie partizāni, mūsu mežabrāļi. Pateicoties mūsu leģionāru varonībai, turpat 200 tūkstoši latvju tautas locekļu varēja izbēgt no Staļina bendes cirvja un Gulaga šausmām. Mazlietiņ precizēšu. Rietumos nonāca apmēram... Rietumvācijā nonāca apmēram 150 tūkstoši... Un vairāk par 4000 - ar laivām... un to vidū bija arī mani radi, kas nokļuva Zviedrijā. (Daudzus nogremdēja. Pieci kuģi ar bēgļiem nogrima Dancigas līcī vien. Par to parūpējās padomju zemūdenes.) Tas bija iespējams, pateicoties arī mūsu karavīru cīņām. Latviešu leģionāri atguva mūsu tautai lepnumu, ko tā bija zaudējusi, ienākot sarkanajiem okupantiem 1940. gada 17. jūnijā. Es jums atgādināšu to rūgto patiesību: kamēr Latviešu leģiona jautājums tika izmeklēts un Latviešu leģions tika amerikāņu, angļu un franču pilnīgi reabilitēts, jau 1946. gada pavasarī mūsu leģionārus okupētajā Latvijā dēvēja par kara noziedzniekiem, slepkavoja tos vai izsūtīja uz Sibīriju “pārskoloties”. Pat pēc atbrīvošanas no Gulaga tiem bija jādzīvo kā trešās šķiras pilsoņiem un jāpanes pazemojumi un komunistu nievas. Tie kļuva par spitālīgajiem, no kuriem bija jāizvairās. Un kas notiek tagad brīvajā Latvijā? Mūsu cienījamajiem kara veterāniem atkal jānoliec galvas, jāslapstās un jājūtas kā lepras slimniekiem. Kāpēc mēs kaunamies no viņiem? 11. novembris pieder lāčplēšiem, bermontiādes varoņiem, tāpat kā 6. marts pieder Latvijas armijas pirmajam virspavēlniekam pulkvedim Oskaram Kalpakam. Tāpat kā 3. jūlijs pieder Ziemeļlatvijas armijas komandierim pulkvedim Jorģim Zemitānam. Latviešu leģionārs ir nopelnījis savu dienu - Leģiona dienu 16. martā. Vai jūs to neredzat? Pēc tā, ko Kiršteina kungs te nule teica, man nav gluži skaidrs, ko šis likumprojekts, kas tagad mūsu priekšā, grib panākt. Tāds, kāds tas ir, tas, man liekas, ir ļoti nepareizs, un tādēļ es pieprasītu to noraidīt pirmajā lasījumā. Taču pirms es aizeju no tribīnes, es tomēr gribētu atgādināt, ka es pieminēju trimdas latviešus, viņu vidū biju es, viņu vidū bija Vaira Paegle, viņu vidū bija Inese Birzniece, viņu vidū bija Andris Mellakauls. Paldies par uzmanību.".
• 1999_12_02-seq132 language "lv".
• 1999_12_02-seq132 speaker Juris_Sinka-1927.
• 1999_12_02-seq132 mentions Q211.
• 1999_12_02-seq132 mentions Q183.
• 1999_12_02-seq132 mentions Q43070.
• 1999_12_02-seq132 mentions Q34.
• 1999_12_02-seq132 mentions Q2063140.
• 1999_12_02-seq132 mentions Q251395.
• 1999_12_02-seq132 mentions Q169534.
• 1999_12_02-seq132 mentions Q161448.
• 1999_12_02-seq132 mentions Q182449.
• 1999_12_02-seq132 mentions Q713750.
• 1999_12_02-seq132 mentions Q7908833.
• 1999_12_02-seq132 mentions Q23550.
• 1999_12_02-seq132 mentions Q20559136.
• 1999_12_02-seq132 mentions Q977190.
• 1999_12_02-seq132 mentions Q165546.