Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_12_02-seq128> ?p ?o. }

• 1999_12_02-seq128 type Speech.
• 1999_12_02-seq128 number "128".
• 1999_12_02-seq128 date "1999-12-02".
• 1999_12_02-seq128 isPartOf 1999_12_02.
• 1999_12_02-seq128 spokenAs 40.
• 1999_12_02-seq128 spokenText "Cienītie kolēģi! Šoreiz būs jāatgādina vārdi, kas kādreiz mūsu tautā bija ļoti mīļi. Ka runa nevar būt par krekliem, bet ka runa ir par sirdsapziņu. Jāpaskatās, kā ir ar mūsu tautas sirdsapziņu, domājot par latviešu leģionāriem. Var te teikt, ko grib. Es varu tikai atkārtot vienu - latviešu leģionāri ir pelnījuši vislielāko apbrīnu, vislielāko cieņu un godu. Diez vai Latvijā ir daudz citu cilvēku, kas būtu pelnījuši kaut ko vairāk. Nevienam nekad un nekur, ne šeit, Saeimā, ne ārpus Saeimas, nevienam, kas kaut cik ciena latviešu tautu, nav tiesību teikt kaut ko negatīvu par mūsu leģionāriem. Tādus cilvēkus es esmu spējīgs vienkārši nolādēt. Lūk, tādai ir jābūt tai pārliecībai, ar kuru es patlaban uzstāšos. Par ko ir runa priekšlikumā? Priekšlikumā ir runa par šīs atceres dienas svītrošanu. Es jau, nododot šo grozījumu komisijām, atgādināju - kā jūs varat izsvītrot to, kas ir noticis?! Ar kādām tiesībām? Kas ir devis tiesības - svītrot ārā? Vēl smieklīgāks ir vārds “pārcelt”. Ir jautājums - vai jūs esat prasījuši tiem cilvēkiem, uz kuriem tas tieši attiecas? Jūs viņu viedokli esat uzklausījuši? Diemžēl neesat. Diemžēl. Un te jau ir tā lieta, ka šo rīcību ir vadījuši ne sevišķi glīti vadmotīvi. Vai tiešām jūs neesat lasījuši atklāto vēstuli, kas adresēta arī Saeimai? Vēstuli, ko ir parakstījuši triju nacionālpatriotisku organizāciju vadītāji - Nacionālo karavīru biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājs, Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdētājs un Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētāja vietnieks. Tas laikam nenozīmē neko. Ja jau mēs runājam par to, ka esam tautas priekšstāvji un mums jārēķinās ar to, ko vēlas tauta, tad rodas jautājums - kā tad mēs tā nemaz neesam ar viņiem parunājuši? Arī Valsts prezidente nav atradusi par vajadzīgu pieņemt šos cilvēkus. Taču mēs jau šeit viņu vietā lemjam. Vai ir runa par dažiem cilvēkiem? Vai ir runa par kādu grupējumu? Atgādināšu, par ko ir runa. Runa ir par 150 000. Par 150 000! Par vairāk nekā piecas reizes lielāku skaitu, nekā pirms Otrā pasaules kara bija Latvijas armijā. Vairāk nekā divas reizes tas pārsniedz to skaitu, kas piedalījās brīvības cīņās šo cīņu beigu posmā. Jā, šodien ir ironiska izrunāšanās, ka maz viņu ir palicis. Viena sakņupusi dāmiņa atļaujas saukt mūsu vēlētājus par izmirstošo elektorātu. Laikam pašai radusies pārliecība, ka no nāves ir jābaidās. Tad šīs savas bailes grib pārcelt uz citiem. 16. martu kā atceres dienu ir noteikuši paši leģionāri. Jā, Latvijā šo dienu atzīmēja slepus. Taču ārpus Latvijas, brīvajā pasaulē, toreiz šo dienu neatzīmēja slepus. Leģionāri sanāca kopā ar tiem latviešiem, kas bija patrioti. Un atklāti runāja par šo dienu. Mēs aicinām to atstāt kā atceres dienu. Vai mums ir jāatceras šī latviešu tautas neapšaubāmi labākā daļa? Vai tā mums kā valstij ir jāatceras vai arī mums tajā dienā ir slapstoties jāiet, kā nu kuram tas liksies vajadzīgs? Tā, kā tas ir darīts daudzus gadus. Šeit, šajā dokumentā, ir šā likumprojekta anotācija, kurā ir teikts, ka, lūk, šī diena nekonsolidējot sabiedrību. Vai jums pašiem nenāk smiekli par šiem vārdiem? Ko tad jūs vēlaties konsolidēt? Varbūt arī tos sarkanos salašņas, kas regulāri pulcējas? Vai jūs vēlaties konsolidēt tos paklīdeņus - vairāk nekā 20 000 atvaļināto militārpersonu, kurām pat nav bijis tik daudz goda kā braukt atpakaļ uz savu dzimteni? Nē! Viņi šeit ienāca kā okupanti un šeit kā okupanti ir palikuši. Varbūt mēs gribam konsolidēties ar visiem tiem jauneklīšiem, kas, tērpušies melnās ādas jakās, patlaban pulcējas Rīgā un citās Latvijas pilsētās un spriež lielkrievu šovinisma garā? Jā, konsolidēties ar tādiem ir kauna lieta! Un diez vai kāds nopietns cilvēks atbalstīs 16. martu kā konsolidācijas dienu ar tādiem. Nesen izcēlās šī mākslīgā brēka: lūk, redziet, jūs iedibinājāt šo atceres dienu, un ārzemes sāks protestēt! Nu, nezinu, cik procentu no smadzenēm piedalījās šādu spriedumu pasludināšanā. Es gribētu atgādināt, ka toreiz, 1998. gada marta notikumu laikā, 16. marts nebija atceres diena. Krievijas provokatīvie “gājieni”, kas sākās pie Rīgas Domes, galīgi nebija saistīti ar 16. martu kā atceres dienu. Tikai pēc tam 6. Saeima pieņēma lēmumu par šo atceres dienu. Diemžēl to nezin kāpēc gribas aizmirst, izlikties, ka tas tā nav bijis. Tālāk. Tagad ir runa par to, ko turpmāk darīt 16. martā. Paldies šā dokumenteļa autoram, kurš rakstījis: “Likumprojekts neizslēdz iespēju 16. martā atcerēties... ” Paldies par atļauju! Mēs varbūt atcerēsimies bez šādiem padomiem. Tie, kas vēlēsies 16. martu atcerēties, to izdarīs tāpat. Šāds teikums tikai parāda to steigu un nemākulību, un mākslotību, ar kādu šis papīrelis tika sacerēts. Šeit ir arī teikts, ka, lūk, Latviešu karavīru atceres diena neesot vēsturiski precīzi saistāma ar 16. martu. Ļoti labi! Mēs jau 6. Saeimā piedāvājām šo dienu saukt par Leģionāru atceres dienu. Diemžēl arī toreiz liela daļa Saeimas, bailēs no nezin kā, piedāvāja šo kompromisa nosaukumu. Un tāpēc, neapšaubāmi, attiecībā uz otro lasījumu, es ceru, atradīsies deputāti, kas parakstīsies zem ierosinājuma - jā, nosauksim skaidri un gaiši 16. martu par Latviešu leģiona dienu. Tiešām, tam es varu pilnīgi piekrist, ka ir jābūt šādam skaidram nosaukumam. Šāds ierosinājums arī būs. Tagad par salikšanu kopā. Grib vienā dienā salikt kopā dažādus vēsturiskos notikumus. Vēl ir daži tā saucamie vēsturnieki. Mums Latvijā ir tādi vēsturnieki, kam ir vienalga, ko rakstīt. Lai uzrakstītu vēsturi, viņus interesē, ko prasa. Tādi ir gatavi salikt kopā Pirmo pasaules karu ar Otro pasaules karu, 22. jūniju ar 11. augustu. Viss kopā! Lūdzu! Kā jūs varat salikt divus pasaules karus kopā vienā atceres dienā? Vai jūs saprotat, ko nozīmē 11. novembris? Ko nozīmē Lāčplēša diena? Tā vairāk ir saistāma ar svētku dienu. Tā ir pacilātības diena. Jā, tiešām, 11. novembrī no Pārdaugavas izdzina ārā bermontiešus. Nodibināja Lāčplēša ordeni par godu šīm uzvarām. Viss kārtībā! Taču 16. marts ir dziļa traģisma un izmisuma pilna diena. Viena no retajām reizēm... praktiski vienīgā reize, kad Otrā pasaules kara laikā divas latviešu divīzijas parādīja, ko nozīmē, ja viņas karo kopā. Parēķiniet, 150 000! Salīdziniet ar to skaitu, kas ir šodien Latvijas Zemessardzē un kas ir šodien Latvijas armijā! Salieciet kopā šodienas Zemessardzi, armiju, policiju, visu kopā, un pat tad ne tuvu nesanāks šis skaitlis. Iedomājieties, cik ģimeņu ir skarts, cik likteņu ir skarts! Joprojām simtiem leģionāru guļ Latvijas zemē, bet mēs nezinām, tieši kurā vietā. Taču mēs viņus meklējam. Un mēs nelielu daļu atrodam, un ir šie pārapbedījumi Lestenes Brāļu kapos. Un tāpēc neko nevar darīt. Acīmredzot šī ir pilnīgi skaidra vēlēšanās izpatikt svešām varām. Šodien nekas cits nevada jūs, cienītie kolēģi! Šeit savijas kopā laikam šī vēlēšanās izpatikt svešām varām un dzīvniecisks naids pret tiem cilvēkiem, kam pietika drosmes un apņēmības parādīt šiem tā saucamajiem neuzvaramajiem, ka ar ieročiem rokās ir iespējams sekmīgi pretoties viņiem. Un kauns, ko Latvija piedzīvoja 1940. gadā, zināmā mērā tika novērsts. Jā. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka latviešu leģionārs mūžīgi paliks kā tāds dadzis vai nu galīgi gļēvu, vai garīgi tizlu iznireļu acīs. Tā tas būs. Jo gļēvam cilvēkam nekad nebūs drosmes atzīt to, ka otrs par viņu ir pārāks. Protams, ar balsojumu var izdarīt visu, ar balsojumu var sevi nodrošināt, drošs paliek drošs. Rezultāts būs ļoti vienkāršs - 16. martā būs arvien vairāk cilvēku, kas, dažādu iemeslu vadīti, ieradīsies piemiņas vietās. Un, ja kāds domā, ka šīs atceres dienas izsvītrošana mazinās saziņas līdzekļu interesi par latviešu leģionāriem, tad viņš dziļi kļūdās. Tā interese parādīsies tieši tanī dienā, un tas troksnis būs tieši tanī dienā. Tā ka, godātie, ne sevišķi drosmīgie kolēģi, kas vēlas svītrot šo datumu, tās ir jūsu iespējas! Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK to neatbalstīs un darīs visu, lai pārliecinātu sabiedrību - vismaz krietnu daļu sabiedrības - par to, ka šī rīcība ir nelietīga.".
• 1999_12_02-seq128 language "lv".
• 1999_12_02-seq128 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 1999_12_02-seq128 mentions Q822919.
• 1999_12_02-seq128 mentions Q211.
• 1999_12_02-seq128 mentions Q2660080.
• 1999_12_02-seq128 mentions Q159.
• 1999_12_02-seq128 mentions Q6112266.
• 1999_12_02-seq128 mentions Q169534.
• 1999_12_02-seq128 mentions Q3899540.
• 1999_12_02-seq128 mentions Q4095995.