Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_11_25-seq686> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 1999_11_25-seq686 type Speech.
- 1999_11_25-seq686 number "686".
- 1999_11_25-seq686 date "1999-11-25".
- 1999_11_25-seq686 isPartOf 1999_11_25.
- 1999_11_25-seq686 spokenAs 77.
- 1999_11_25-seq686 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Neteiksim, ka Saeimas jautājums ir sakārtots, bet tomēr ir saglabāta iepriekšējā situācija. Bet kāda tad ir situācija mūsu valstī ar pārējiem pieciem konstitucionālajiem valsts varas orgāniem - ar Augstāko tiesu, ar Satversmes tiesu, ar Valsts prezidenta institūciju, ar Valsts kontroli un ar Ministru kabinetu? Tur šī situācija nebūt nav sakārtota. Un ko tad es piedāvāju savā priekšlikumā? Ir jāveido ne jau tāda līmeņa neatkarība, kāda ir parlamentam, bet gan nedaudz citādāka, un ir jābūt dialogam. Budžeta formēšanas un pieprasīšanas periodā ir jābūt dialogam starp šīm institūcijām, kuras nav pakļautas Ministru kabinetam, - tātad starp Prezidenta institūciju, starp Satversmes tiesu, starp Augstāko tiesu un starp Valsts kontroli. Turklāt dialogam ir jābūt abpusējam un veidotam uz līdztiesības pamatiem. Nevar būt tāda situācija, ka Juridiskajā komisijā reizi no reizes katra budžeta apstiprināšanas vai grozījumu izskatīšanas laikā ierodas šo ļoti cienījamo institūciju vadītāji, izņemot Valsts prezidenta institūciju, - tātad Augstākās tiesas, Satversmes tiesas un Valsts kontroles pārstāvji… Teiksim, Valsts kontroles pārstāvis un Prokuratūras pārstāvis piedalās attiecīgi Kabineta sēdēs un saņem šos dokumentus, arī valsts budžeta projektu, turpretī dažu citu institūciju vadītāji to, ka viņiem tiek grozīts vai samazināts budžets, vai kaut kā citādi, uzzina tikai Juridiskajā komisijā. Es uzskatu, ka šāda situācija nav pieļaujama. Ir jāveidojas normālam cieņas pilnam, līdzsvarotam un līdztiesīgam dialogam. Mēs nevaram turpināt vecās padomju laika tradīcijas, kad Finansu ministrijas trešās vai ceturtās pakāpes no augšas uz leju, nevis no apakšas uz augšu līmeņa ierēdnis izšķīra konstitucionāli svarīgu institūciju vai nu budžeta eksistēšanu, vai varbūt pat eksistenci vispār. Ir jānodrošina situācija, ka šīs institūcijas spēj veikt tām Konstitūcijā un likumā noteiktās funkcijas un darbības. Un tāpēc ir jābūt šim te dialogam. Šīm institūcijām nav tik augsta finansiālās autonomijas pakāpe, kāda ir Saeimai, un tādēļ es piedāvāju, ka pieļaujamais budžeta izdevumu apjoms Ministru kabinetam ir jāakceptē tikai pēc šo iestāžu piekrišanas saņemšanas. Tātad ir jābūt dialogam, bet cita veida dialogam ar Saeimu. Tādējādi tiek piedāvāts šis papildinājums, kas faktiski pēc būtības tālāk attīsta šo konstitucionālo valsts varas orgānu finansiālo autonomiju. Šis finansiālās autonomijas princips ir veidojies ilgstoši. It sevišķi spilgti tas, protams, ir izteikts tajos parlamentos, kur ir divpalātu sistēma, jo katra palāta lemj par savu budžetu. Tātad tur tik liels dialogs vispār neveidojas. Bet ir, bez šaubām, arī tādas valstis, kuras ir izteiktas prezidentālas republikas, taču es domāju, ka arī tur neveidojas situācija, ka valsts varas augstākajiem konstitucionālajiem orgāniem par sava budžeta samazinājumu nākas uzzināt pēc tam, kad visas instances jau ir izskatītas un budžets jau ir iesniegts Saeimā. Es domāju, ka no demokrātijas viedokļa, no valsts varas konstitucionālo orgānu varas dalīšanas un attiecīgi no to līdzsvarošanas sistēmas viedokļa tas tā nevar palikt, un tāpēc par to ir šis mans stāsts.".
- 1999_11_25-seq686 language "lv".
- 1999_11_25-seq686 speaker Linards_Mucins-1951.
- 1999_11_25-seq686 mentions Q822919.
- 1999_11_25-seq686 mentions Q2498135.