Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_11_25-seq662> ?p ?o. }

• 1999_11_25-seq662 type Speech.
• 1999_11_25-seq662 number "662".
• 1999_11_25-seq662 date "1999-11-25".
• 1999_11_25-seq662 isPartOf 1999_11_25.
• 1999_11_25-seq662 spokenAs 37.
• 1999_11_25-seq662 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir kļuvis par tradīciju ar atsevišķām lietām aizsegt citas lietas. Mūsu nespēja pamatot. Ja kāda norma mums jāievieš, mēs nevaram pamatot, kāpēc. Mēs sakām: “Eiropas Savienība to prasa. ” Sakām: “Tā ir demokrātija. Tā ir demokrātija, jo tas, ko mēs gribam, ir demokrātija. ” (Starpsauciens: “Tas nav tas, ko jūs gribat!”) Varbūt tā ir savādāka. Es to definētu ar principu - kāds šajā valstī ir vienlīdzīgāks par citiem. Šī norma tika ieviesta 6. Saeimas laikā, tikai pašās beigās. Un tātad, ja šīs normas nebūtu... tātad var uzskatīt, ka brīvvalsts laikā Latvijā nebija šādas lietas. Ko deva šī lieta? Ieviesām šo normu, ka Saeimas pieprasījums nav “caurspīdīgs” un neviens to neskata un nekontrolē. Neviens! Mūsu nauda ir publiskās finanses. Ir panākts, ka trijos gados Saeima ir dubultojusi savu budžetu. Trijos gados Saeima ir dubultojusi savu budžetu. Neslēpsimies te aiz demokrātijas vai kaut kādām citām lietām! Otra lieta. Saeimas budžeta izlietojumu nekontrolē neviens. Tā ir vienīgā tāda institūcija valstī. Tās lietas, kas parādās presē, dara mums kaunu. Vai tas nav kauns, ka viens deputāts mēnesī norunā 455 latus pa mobilo telefonu un, izrādās, Saeimai vēl nauda paliek pāri? Netiks iztērēts viss. Kāds tad ir budžets? Kas to skatīs? Kad mēs ejam iekšā Saeimā, redzam, ka koridors ir maksājis 1410 latus par kvadrātmetru. 1410 latus par kvadrātmetru! Tas, kurš no jums ir būvnieks, ceļ jaunas mājas vai kaut ko citu, zina, cik tas viss maksā. Šī, manuprāt, ir slēpšanās aiz demokrātijas un vienkāršas vēlmes būt ārpus kontroles. Jo, ne tikai veidojot un iesniedzot budžetu, Saeima nav pakļauta “caurspīdīgumam”. Arī to apspriežot. Jo valdība nevar iesniegt nekādus priekšlikumus. Arī šogad mēs runājam par izglītību, kas ir prioritāte, kam piešķirts viens no lielākajiem pieaugumiem budžetā. Paskatīsimies un pateiksim godīgi - 11,2% ir Saeimas budžets. Vai tā ir demokrātija? Vai mēs esam vienlīdzīgāki par citiem? Otra lieta. Nevajag jaukt dažādas sistēmas kopā. Francijā un citur, kas tiek minētas, arī daudzās citās valstīs budžets ir veidots tādā formā, ka valdība to iesniedz un parlaments to akceptē negrozītu vai arī nomet valdību. Tādas shēmas arī ir. Un vienīgā valsts, kur tik cieti likumā ir ierakstīta šī norma, ir Francija. Muciņa kungs jau pareizi teica: “Nerakstītas normas. Rakstītu normu Eiropā nav. ” Jo tad rodas jautājums par tiesu varu un par citām varām, bet Saeimai pāri nodarīt nav iespējams, jo Saeima pati apstiprina budžetu. Tāpēc es to traktēju ļoti vienkārši: ir vēlmes savas vajadzības risināt un palielināt budžetu, un slēpties aiz vārda “demokrātija”. Neslēpsimies! Tātad visi, kuri atbalstīs šo normu, balsos par to, ka šajā valstī kāds ir vienlīdzīgāks, bet nodokļu maksātāju publiskās finanses mēs tērēsim, kā mēs gribēsim: runāsim pa mobilajiem telefoniem, staigāsim pa zelta koridoriem, taisīsim Ziemas dārzus, taisīsim jaunas mājas un nevienam par to neatskaitīsimies. Es esmu kategoriski pret to! (Daži deputāti aplaudē.)".
• 1999_11_25-seq662 language "lv".
• 1999_11_25-seq662 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1999_11_25-seq662 mentions Q822919.
• 1999_11_25-seq662 mentions Q211.
• 1999_11_25-seq662 mentions Q193089.
• 1999_11_25-seq662 mentions Q458.
• 1999_11_25-seq662 mentions Q142.