Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_11_25-seq656> ?p ?o. }

• 1999_11_25-seq656 type Speech.
• 1999_11_25-seq656 number "656".
• 1999_11_25-seq656 date "1999-11-25".
• 1999_11_25-seq656 isPartOf 1999_11_25.
• 1999_11_25-seq656 spokenAs 77.
• 1999_11_25-seq656 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man liekas, šeit kāds misēklis iznācis. Jo runa ir par to, ka šobrīd spēkā esošais likums nosaka, ka Saeimas budžeta pieprasījums budžeta pieprasījumu izskatīšanas laikā līdz Budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā bez pieprasījuma iesniedzēja, tas ir, Saeimas, piekrišanas nav grozāms. Valdība, iesniedzot savu priekšlikumu, piedāvā atņemt Saeimai tās finansiālo autonomiju budžeta pieprasījumu izskatīšanas laikā. Kāda ir šīs finansiālās autonomijas būtība? Šīs finansiālās autonomijas būtība ir tāda, ka Eiropā, uz kurieni mēs dodamies, un Eiropas Savienībā, kurā mēs vēlamies iestāties, eksistē šo valstu satversmēs noteiktas valsts konstitucionālās iestādes. Tās ir tās konstitucionālās institūcijas jeb orgāni, kuri tiek noteikti un radīti ar valsts konstitūciju. Latvijā, kā jau es iepriekš teicu, tādi ir seši - Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Ministru kabinets, Saeima, Valsts prezidents un Valsts kontrole. Visām šīm konstitucionālajām institūcijām ir sava finansiālā autonomija, lielāka vai mazāka, absolūta vai nedaudz samazināta. Tāda autonomija eksistē. Šī finansiālā autonomija izpaužas trijās jomās. Tā izpaužas budžeta formēšanas un sagatavošanas laikā, tā izpaužas budžeta izpildē, un tā izpaužas kontrolē pār izlietotās naudas iztērēšanu. Visiem pasaules valstu, it sevišķi Eiropas, parlamentiem ir tradīcija, gan rakstīta, gan nerakstīta (it sevišķi, ja mēs gribam runāt par juridisko ētiku, jāteic, ka ne visās valstīs tā ir rakstīta) tradīcija, ka parlamentiem ir šāda finansu autonomija. Tā ir gan rakstīta, gan nerakstīta tradīcija. Tāda eksistē. To mēs redzam gan Satversmē, gan Valsts kontroles likumā, gan Saeimas kārtības rullī. Valsts kontrole nepārbauda Saeimu. Valstī vienīgā iestāde, kura tērē budžeta līdzekļus un kuru nepārbauda Valsts kontrole, ir Saeima. Mums ir sava Revīzijas komisija. Tātad šo valsts līdzekļu un Saeimas budžeta iztērēšanas jomā mums ir sava iekšējā kontrole, līdz ar to mēs esam finansiāli neatkarīgi šajā jomā. Arī attiecībā uz budžeta līdzekļu iekšējo sadali eksistē šāda neatkarība. Un šajā likumā, kas ir spēkā, ir norma (ko Ministru kabinets, es nezinu, kļūdas vai kādas nepareizas konsultācijas, vai kāda cita iemesla dēļ piedāvā izslēgt), ka ir šī autonomija budžeta formēšanas gaitā. Jā, man var atbildēt, ka Saeima lemj par visu valsts budžetu kopā. Jā, tiešām lemj. Taču tad mēs sagraujam un atņemam finansu ministram to iespēju, ka mēs šeit, Saeimā, saņemam caur Ministru kabinetu no Finansu ministrijas vienotu valsts budžetu. Ir valstis, kur, tiesa, budžets tiek iesniegts atsevišķi parlamentā, apejot Ministru kabinetu un Finansu ministriju, ir valstis, kur parlamentā budžetu neiesniedz caur Ministru kabinetu, viņi pievieno... jā, tā tas ir Moldāvijā un vēl dažās, es jums varu tās nosaukt, tādas ir, jā, jā... tā ir tāda pati postkomunistiska valsts, kur kāds grib kādam uzkundzēties, kur ir tāda pati situācija, kur tiesām tek jumti un nav naudas kopēšanas aparātiem un papīriem, tieši tāpat. Jā. Un, ja mēs gribam pāriet uz citu budžeta formēšanas sistēmu, kad tiks iesniegts izpildvaras budžets atsevišķi un tam tiks pievienoti citi budžeti, es nezinu, varbūt mēs varam šāda labojuma dēļ nonākt pie tādas situācijas, taču es neaicinu to darīt. Tādēļ es atbalstu vienotu valsts budžetu, ko formē Finansu ministrija un ko iesniedz Ministru kabinetā, un ko Ministru kabinets nodod Saeimai. Taču nekādā ziņā Juridiskā komisija nevar piekrist tam, ka Saeimai tiek atņemta finansiālā autonomija un patstāvība. Jā, var kaut ko grozīt, ja sarunā starp Finansu ministriju un Saeimu tiek argumentēti pierādīts, ka daži izdevumi ir jāsamazina, no dažiem izdevumiem ir jāatsakās un ir jāizdara šāds grozījums budžeta pieprasījumā. Grozot šāgada budžetu, mēs bijām liecinieki, ka tā tas arī notika, un nekāda nelaime nevienai pusei no tā neradās, viss tika izdarīts kulturāli, ētiski, diplomātiski un ar savstarpēju cieņu. Notiek, protams, arī dažādi brīnumi, teiksim, tādi, ka citas konstitucionālās institūcijas - konstitucionālās tiesas - pārstāvji vispār par savu budžetu uzzina tikai Juridiskajā komisijā. Devušies par kaut ko runāt uz Finansu ministriju, viņi sadzird brīnumainus jautājumus: “Vai jūs vēl neesat likvidēti?” - un tamlīdzīgus. Izturēsimies ar cieņu pret tiem konstitucionālajiem orgāniem, kurus mēs esam nodibinājuši un ierakstījuši Satversmē! Es aicinu pieņemt Juridiskās komisijas iesniegto 24. priekšlikumu - izslēgt 8. pantā ceturto daļu.".
• 1999_11_25-seq656 language "lv".
• 1999_11_25-seq656 speaker Linards_Mucins-1951.
• 1999_11_25-seq656 mentions Q822919.
• 1999_11_25-seq656 mentions Q211.
• 1999_11_25-seq656 mentions Q193089.
• 1999_11_25-seq656 mentions Q458.
• 1999_11_25-seq656 mentions Q2498135.
• 1999_11_25-seq656 mentions Q10957559.