Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_11_25-seq485> ?p ?o. }

• 1999_11_25-seq485 type Speech.
• 1999_11_25-seq485 number "485".
• 1999_11_25-seq485 date "1999-11-25".
• 1999_11_25-seq485 isPartOf 1999_11_25.
• 1999_11_25-seq485 spokenAs 77.
• 1999_11_25-seq485 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis ir viens no priekšlikumiem, kas, protams, ir ideoloģisks. Un es skatos, ka gandrīz jebkurā finansu priekšlikumā šeit arī ideoloģija tiek minēta. Atļaujiet arī man pavisam īsi raksturot savu nostāju. Es gribētu minēt trīs aspektus. Pirmais ir tas, ko sauc par administrēšanas grūtībām. Varētu, protams, teikt, ka finansu ministra Valsts ieņēmumu dienests varētu strādāt efektīvāk un administrēt arī šo te progresīvo nodokli, taču mēs esam mēģinājuši arī noskaidrot, cik liela ir “ēnu” ekonomika. Nav viegli! Lielākais cipars ir 30% “ēnu” ekonomikas, kas ir kopproduktā, varētu būt 20%. Mēs esam mēģinājuši noskaidrot, cik lielas ir aploksnes, kurās maksā algu, nemaksājot nekādu nodokli. Un arī šajā ziņā, kā jūs redzat, Valsts ieņēmumu dienests tikai sāk cīņu. Tālāk mēs esam mēģinājuši noskaidrot, cik liels ir kapitāla eksports no šejienes. Viens ir tas, kas aiziet vispār prom, un vēl otrs, kas pēc tam atgriežas šeit caur ofšoriem. Visas šīs trīs lietas diemžēl pastiprinās apstākļos, ja mēs ieviešam progresīvo nodokli, tātad tas vēršas pret valsti. Tas ir viens. Otrs. Mums ir 2,4 miljoni cilvēku Latvijā. Mums ir 700 000 bērnu, 130 tūkstoši invalīdu, apmēram 700 tūkstoši pensionāru un virs 300 tūkstošiem budžeta iestādēs strādājošo. Tādu, kas paliek un ražo pievienoto vērtību, ir apmēram 600 tūkstoši - viena ceturtā daļa. Proporcija ir ļoti smaga. Ja mēs uzliekam šeit lielāku nodokli, mēs riskējam ar to, ka šī pievienotā vērtība var būt mazāka. Turklāt man nav lielu ilūziju, ka mēs šajā valstī mūžīgi varēsim saglabāt “plakano” nodokli. Es jums varu pateikt to, ka arī mēs, “Latvijas ceļš”, esam par to diskutējuši ideoloģiskajās konferencēs, un mana nostāja šajā ziņā ir sekojoša. Es nedomāju, ka mēs mūžīgi paliksim pie šā “plakanā” nodokļa, bet ceļā uz to mums ir jāatrisina divas lietas. Pirmā lieta ir šis konflikts, par kuru runājot, es nekad nevaru atbildēt nevienā skolotāju auditorijā, absolūti nevienā pensionāru auditorijā, kad man uzdod jautājumus par šīm milzīgajam algām valsts akciju sabiedrībās, kur valstij pieder virs 51% akciju. Šodien jūs presē lasāt, ka Latvijas Privatizācijas aģentūra pakāpeniski šo sistēmu sāk mainīt. Jā, mēs nedrīkstam tādas algas maksāt tikai par to, ka cilvēki vada šīs kompānijas. Mēs drīkstam maksāt algas, pēc manas pārliecības, ne lielākas kā Valsts prezidentam, un pārējo varētu maksāt procentuāli no tā, cik ir pieaugusi kompānijas vērtība šā menedžmenta vadībā. Un uz to, es domāju, mēs tagad pakāpeniski arī ejam. Tādi ir arī sabiedriskā spiediena rezultātā tapušie pēdējie aģentūras normatīvie akti par pilnvarnieku algām. Nākamais. Pirms mēs ķeramies pie progresīvā nodokļa, ir jāatceras, ka vēl ir jautājums, kas saistīts ar dividenžu un ar kapitālienākuma nodokļa aplikšanu. Eiropas valstīs no 10 līdz 15% tiek aplikti ienākumi no depozītiem, un šie ienākumi tiek aplikti tad, ja jūs pārdodat akcijas. Tās mums nav! Taču es domāju, ka tas ir pirmais solis, kuru vajadzēs pakāpeniski spert, un 10% varētu būt šī pirmā likme, ar ko sākt. Taču, ja mums jāpasaka vienā teikumā, kad mēs drīkstam šo lietu darīt, tad man ir jāatbild sekojoši: mēs diez vai varēsim būt Eiropas Kopienas sastāvdaļa, varēsim būt Eiropas Kopienā ar pilnīgi atšķirīgu nodokļu sistēmu. Lūk, tajā brīdī, kad mēs saņemsim mandātu un būsim kļuvuši par Eiropas Kopienas dalībvalsti, tad, kad mums būs pilnīgi cita infrastruktūra, kura ne tikai no Rīgas vien tiks kontrolēta, bet arī no Briseles, kad mēs ieiesim kopējā apritē, tad, protams, mēs nedarīsim tā, kā to savā laikā gribēja darīt Lafontēns, - pilnībā pieskaņoties visu valstu nodokļiem Eiropā. Tā mēs nevarēsim, bet mēs arī neizkritīsim no tā visa ārā. Es neredzu ceļu, kā mēs varētu to iedibināt tagad. Ja mēs to iedibināsim tagad, tad mums būs problēma, jo mēs dabūsim negatīvu rezultātu, un tad naudas budžetā ienāks mazāk, nekā tā ienāk tagad. Pirmais uzdevums ir iekasēt tagad jau esošo nodokli, un gatavoties šai te sistēmai, kad mēs iesim iekšā jau nopietnā valstiskā koordinācijā. Es nedomāju, ka mūsu budžeta spiediens izdevumu daļā būs izturams, paliekot pie “plakanā” nodokļa. To mēs izturēt nevarēsim! Taču es piekrītu Kiršteina kungam, ka uzkrāšanas periods paliek arvien civilizētāks, Latvijā tas vēl nav beidzies, un mēs nevarēsim šo lietu tagad darīt, lai arī cik ļoti mēs viens otrs to politiski gribētu. Paldies.".
• 1999_11_25-seq485 language "lv".
• 1999_11_25-seq485 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 1999_11_25-seq485 mentions Q211.
• 1999_11_25-seq485 mentions Q2660080.
• 1999_11_25-seq485 mentions Q193089.
• 1999_11_25-seq485 mentions Q9005.