Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_11_25-seq483> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 1999_11_25-seq483 type Speech.
- 1999_11_25-seq483 number "483".
- 1999_11_25-seq483 date "1999-11-25".
- 1999_11_25-seq483 isPartOf 1999_11_25.
- 1999_11_25-seq483 spokenAs 37.
- 1999_11_25-seq483 spokenText "Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Saimnieciskā vēsture zina tikai vienu gadījumu, kad progresīvais nodoklis ir nācis par labu veselībai. Džons Lenons, protestējot pret progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu Anglijā, pārcēlās dzīvot uz Amerikas Savienotajām Valstīm un tika nošauts. Tātad, ja viņš būtu palicis Anglijā, acīmredzot pastāv liela iespēja, ka būtu palicis dzīvs. Vairāk tautsaimnieki nevar nosaukt nevienu pozitīvu piemēru attiecībā uz progresīvo nodokli. Cilvēki, kuri saņem, pieņemsim, desmitreiz lielāku algu un maksā desmitreiz lielākus nodokļus, jau sedz daļu no sava patēriņa, jo šie cilvēki nepatērē desmitreiz lielākus valsts pakalpojumus. Šoreiz projekta iesniedzēji nav īsti sapratuši, kam vispār valsts nodokļi ir domāti. Valsts iekasē nodokļus, lai sniegtu par šiem nodokļiem cilvēkam attiecīgus pakalpojumus. Un, ja cilvēks jau maksā desmitreiz lielākus nodokļus, tad nav nekādas vajadzības viņu piespiest maksāt divdesmit vai trīsdesmit reižu lielākus nodokļus. Ņemsim vērā arī to, ka cilvēki ar lieliem ienākumiem nav šo valsts pakalpojumu patērētāji. Lielākajā mērā. Otrs. Mēs aizmirstam, ka galvenā valsts ideja ir pārdalīt nodokļus, nevis tos šādā - tiešā veidā iekasējot, bet gan netiešā veidā. Tātad, jo lielāki ir nodokļi, jo cilvēki vairāk samaksā akcīzes nodokli un samaksā vairāk arī pievienotās vērtības nodokli. Jebkurā gadījumā, pieaugot viņu patēriņa daļai, viņi šo naudu tik un tā atmaksās valstij caur dažādiem netiešiem nodokļiem un dažādos citādos veidos. Kāds ir bijis rezultāts tajās valstīs, kur ir šie lieli progresīvie nodokļi vai arī progresīvo nodokļu sistēma? Mēs varam ņemt kaut vai, piemēram, Zviedriju, kur pēdējā laikā, kā jūs zināt, ir daži neveiksmīgi varbūt piemēri, no kuriem Latvijai nevajadzētu mācīties. Ne tikai tenisisti, kā savā laikā Bjorks, vai slaveni rakstnieki kā, teiksim, Lindgrēna, pārcēlās dzīvot uz Monako vai Luksemburgu, tādējādi vispār atsakoties maksāt Zviedrijas valstij kaut kādus nodokļus. Turklāt, aizplūstot šiem cilvēkiem un uzņēmumu vadītājiem, arī uzņēmumu galvenās mītnes pārcēlās uz citām valstīm. Pēdējā laikā tātad lielākais farmakoloģiskais uzņēmums “Astra” ir pārcēlies uz Londonu, arī “Erikson” ir pārcēlies uz Londonu. Tātad vesela rinda vidējo uzņēmumu pašreiz pārceļas uz citām valstīm un aizmirst... Neaizmirsīsim vienu, ka brīvā valstī cilvēks var izvēlēties savu dzīvesvietu. Un, ja viņš izvēlēsies savu dzīvesvietu ārpus Latvijas, vai tas nāks par labu? Es domāju, ka mums šajā stadijā ir svarīgi piesaistīt cilvēkus ar lieliem ienākumiem. Tas ir pirmais, kas mums ir jāizdara. Ja mēs būsim tik bagāti, ka nezināsim, kur likt naudu no šiem bagātajiem cilvēkiem Latvijā, tad mēs varēsim domāt jau par nākošo stadiju - varbūt par to, kā sākt sadalīt, godājamie sociāldemokrāti! Mēs esam uzkrāšanas periodā. Lūdzu, neaizbaidīsim cilvēkus no Latvijas, neaizbaidīsim nodokļu maksātājus un radīsim pašreiz tādu vidi, lai cilvēki pārceltos uz Latviju dzīvot, nevis taisītos no šejienes prom. Paldies.".
- 1999_11_25-seq483 language "lv".
- 1999_11_25-seq483 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
- 1999_11_25-seq483 mentions Q211.
- 1999_11_25-seq483 mentions Q32.
- 1999_11_25-seq483 mentions Q34.
- 1999_11_25-seq483 mentions Q235.
- 1999_11_25-seq483 mentions Q30.
- 1999_11_25-seq483 mentions Q84.
- 1999_11_25-seq483 mentions Q1203.