Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_11_25-seq350> ?p ?o. }

• 1999_11_25-seq350 type Speech.
• 1999_11_25-seq350 number "350".
• 1999_11_25-seq350 date "1999-11-25".
• 1999_11_25-seq350 isPartOf 1999_11_25.
• 1999_11_25-seq350 spokenAs 125.
• 1999_11_25-seq350 spokenText "Cienījamie deputāti! Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu teikt, ka 2. , 3. , 4. , 5. un 6. priekšlikums runā par vienu un to pašu tēmu, tas ir, par šo 25% nodokļu likmes piemērošanu maksājumos, kad sūta uz zemo nodokļu valstīm. Es esmu iesniedzis priekšlikumu nr. 6. Zināmā mērā sakarā ar to ir radies arī deputātes Aijas Počas priekšlikums nr. 2, bet šis priekšlikums, kā es uzskatu, nav daļēji atbalstīts Ministru kabineta priekšlikumā, jo tajā konceptuāli ir citādāka pieeja. Počas kundzes pieeja ir aizliegt konkrētus maksājumus, maksājot par konkrētām sfērām, bet Ministru kabineta pieeja ir atļaut atsevišķa veida maksājumus. Es šobrīd runāšu varbūt tieši par vienu problēmu - par manu 6. priekšlikumu. Tātad šie ir maksājumi par starptautiskajiem jūras kravu pārvadājumiem. Kādēļ šis priekšlikums ir radies? Tas ir radies tāpēc, ka es esmu saņēmis lūgumus no Latvijas Kuģu brokeru un aģentu asociācijas un arī no Latvijas Zāģmateriālu eksportētāju asociācijas atrisināt šos jautājumus un sakārtot šo uzņēmējdarbības sfēru, tātad tieši šo vienu uzņēmējdarbības sfēru - kuģu fraktēšanu. Jau ir bijis piemērs, kad Saeima risina kādas šauras problēmas, un tas ir piemērs par skaidrās naudas izmaksām, ko var veikt kuģu aģenti kuģa komandas algu vajadzībām. 6. Saeima bija izpratusi šīs sfēras problēmas, tāpēc arī atļāva kuģu aģentiem izņēmuma kārtā izmantot šo procedūru. Kāda pašreiz ir situācija starptautiskajos jūras pārvadājumos? Apmēram 50% no visiem kuģiem, kas ienāk Latvijas ostās, ir ar tā saucamajiem lētajiem karogiem - tā ir Kipra, Malta, Panama un tā tālāk, un tā tālāk. Citām kuģu kompānijām kuģu menedžments ir izvietots “lēto karogu” valstīs. Izņēmums nav arī “Latvijas kuģniecība”. Šobrīd mūsu kravu nosūtītāji, kravu eksportētāji, nav spējīgi nofraktēt kuģi un līdz ar to ir spiesti pārdot savu preci pēc FOB vai pēc FAS cenām, tādējādi zaudējot peļņu attiecībā uz šo kravu pārvadājumiem un samazinot eksporta vērtību. Un šajā situācijā pelna tātad importētājs - kravas pircējs, kurš spēj veikt šo apmaksu. Ir viena izeja, ko mūsu, teiksim tā, atjautīgie uzņēmēji ir atraduši. Var nodibināt ļoti vienkāršu ofšora uzņēmumu, tad šis ofšora uzņēmums arī veic kuģu fraktēšanu. Rezultāts ir tāds, ka Latvijā nav šī naudas apgrozījuma. Tas nenonāk Latvijā, bet grozās kaut kur citur. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests zaudē to daļu, to apliekamā ieņēmuma daļu, kas varētu būt Latvijā, un arī peļņas tiesa tiek zaudēta. Otra izeja ir nodibināt kopuzņēmumu, teiksim, ar Angliju vai Zviedriju, vai Vāciju. Šajās valstīs… nevienā normālā Eiropas valstī nav šāda regulējuma. Un tāpēc šis Anglijas vai Vācijas, vai Zviedrijas uzņēmums var veiksmīgi maksāt par kuģa fraktēšanu. Un arī šajā gadījumā Latvija zaudē ievērojamus līdzekļus. Kāds būtu rezultāts, ja pieņemtu manu priekšlikumu vai arī Počas kundzes priekšlikumu? Tad Latvijā tiktu palielināts līdzekļu apgrozījums apmēram par 30-40 miljoniem. Tie ir ļoti aptuveni aprēķini. Līdz ar to palielinātos budžeta ieņēmumi no apliekamās ieņēmumu daļas. Kādas šeit ir garantijas? Es saprotu, ka problēma ir tā, ka Finansu ministrijas eksperti neizprot, kas ir kuģu fraktēšana. Tā tiek jaukta ar kuģa aģentēšanu, tiek jaukta ar kuģa reģistrēšanu un vēl ar citām lietām. Man tūlīt acīmredzot oponēs Bērziņa kungs… varbūt arī neoponēs, jo viņš man ir pietiekoši oponējis, ka es lobējot tātad savu uzņēmumu vai vēl kaut ko citu. Es lobēju Latvijas Kuģu brokeru un aģentu asociāciju, kura pārstāv 95% no biznesa. Tātad kādi pasaulē ir piemēri, kur pielāgo šādus maksājumus jūras kravu pārvadājumos. Ir Latvija un Krievija. Vairāk pasaulē tādu piemēru nav. Es vēlētos pateikt ar Bērziņa kunga vārdiem, ka arī es cīnos pret populismu. Ja mēs sakām, ka ofšori ir slikti, tad katrā ziņā mums ir jārēķinās ar situāciju starptautiskajos jūras pārvadājumos un jāatļauj radīt normālu uzņēmējdarbības vidi. Es aicinu balsot par Počas kundzes priekšlikumu, bet gadījumā, ja tas netiek atbalstīts, tad atbalstīt manu priekšlikumu nr. 6. Paldies.".
• 1999_11_25-seq350 language "lv".
• 1999_11_25-seq350 speaker Gundars_Bojars-1967.
• 1999_11_25-seq350 mentions Q822919.
• 1999_11_25-seq350 mentions Q211.
• 1999_11_25-seq350 mentions Q193089.
• 1999_11_25-seq350 mentions Q159.
• 1999_11_25-seq350 mentions Q229.
• 1999_11_25-seq350 mentions Q183.
• 1999_11_25-seq350 mentions Q34.
• 1999_11_25-seq350 mentions Q233.
• 1999_11_25-seq350 mentions Q3306.