Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_11_25-seq116> ?p ?o. }

• 1999_11_25-seq116 type Speech.
• 1999_11_25-seq116 number "116".
• 1999_11_25-seq116 date "1999-11-25".
• 1999_11_25-seq116 isPartOf 1999_11_25.
• 1999_11_25-seq116 spokenAs 125.
• 1999_11_25-seq116 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jā, mēs esam nobalsojuši vairākus priekšlikumus par šo pašu tematu jau pamatlikumā, un tagad ir pārejas noteikumi, kur atkal atkārtojas šīs pašas normas. Jautājums ir tikai tāds: kāpēc tās atkārtojas? Un tās atkārtojas sekojošu iemeslu pēc. 1997. gada 1. janvārī Šķēles valdība dzēš budžeta deficītu. Kādā veidā? 60 miljonus noņem pašvaldībām, 10 miljonus - no mērķdotācijām pedagogu algām pirmsskolas izglītības iestādēs. 1999. gada decembrī situācija atkārtojas. Atkal budžeta deficīts tiek dzēsts uz pašvaldību rēķina, un tie ir 7,4 miljoni latu, kas tiek paņemti no pašvaldību budžeta. Tādējādi rodas tā pati problēma, kas radās 1997. gadā ar pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksu. Kopējais pašvaldību budžeta deficīts nākošajā gadā ir plānots 18 miljonu latu apmērā, un 7,4 miljoni latu no šā budžeta deficīta ir jāmeklē tieši īpašuma nodoklī. No otras puses, īpašuma nodoklis rada tādu situāciju, par ko jau runāja Ūdres kundze. Visas valdības, arī šī, runā par to, ka ir jāatbalsta vidējais un mazais uzņēmējs, taču laikam taisnība ir tiem, kuri saka, ka nevajadzētu klausīties to, ko runā, bet ir jādomā un jāskatās uz tiem darbiem, kas notiek. Un reāli šie darbi notiek pilnīgi pretējā virzienā, jo ir labi saprotams, ka partijām, kas pārstāv lielkapitālu, šāda veida labojums ir izdevīgs. Tas nekas, ka tas notiek uz pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algu rēķina, ka tas notiek uz veselības aprūpes iestāžu rēķina, ka tas notiek uz kultūras iestāžu sniegto pakalpojumu rēķina, bet katrā ziņā tas nav uz to rēķina, par ko runāja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā - uz 560 pašvaldību vadītāju vai arī viņu sekretāru algu rēķina. Tas vienkārši ir nekorekti! Attiecībā uz to, kādā veidā šī virzība pašlaik notiek, šī prognozējamā virzība. Šobrīd pašvaldību budžets no iekšzemes kopprodukta ir tikai apmēram 8%. Tas ir ļoti, ļoti maz. Tas liecina par to, ka notiek funkciju decentralizācija, bet tajā pašā laikā finansu jomā notiek tieši pretējs process - centralizācija. Teiksim, Zviedrijā pašvaldības no iekšzemes kopprodukta budžetā saņem 28%, Dānijā - 33%, Somijā - 20%. Katrā ziņā bieži vien pozīcijas partijas izmanto šeit tādu argumentāciju, ka mēs atbaidām investoru ienākšanu Latvijā. Jāsaka, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums runā par to, ka pārejas noteikumos vajadzētu paredzēt normu, ka investoriem - jaunienācējiem tiek lietota jaunā likme - 1,5%, bet agrākajiem uzņēmumiem šī likme paliek iepriekšējā. Tādējādi nevar runāt par to, ka nav ņemts vērā viedoklis attiecībā uz to, ka tiek atbaidītas jaunas investīcijas. No otras puses, nākamais priekšlikums, kuru es iesniedzu, runā par to, ka nekustamajam īpašumam ar šo jauno vērtību - 1,5% apliek tikai to daļu, kas ir kadastrāli novērtēta. Šodien Latvijā Valsts zemes dienests kadastrāli nav novērtējis visus īpašumus, tāpēc ir jāizmanto bilances vērtība, kas katrā ziņā ne vienmēr liecina par objektīvu šā īpašuma novērtējumu. Šis priekšlikums īpašniekus ieinteresētu kadastrāli novērtēt savu īpašumu, bet Valsts zemes dienests kā otra ieinteresētā persona, precīzāk sakot, valsts kā otra ieinteresētā persona palīdzētu šim īpašniekam novērtēt savu īpašumu.".
• 1999_11_25-seq116 language "lv".
• 1999_11_25-seq116 speaker Peteris_Salkazanovs-1956.
• 1999_11_25-seq116 mentions Q211.
• 1999_11_25-seq116 mentions Q33.
• 1999_11_25-seq116 mentions Q35.
• 1999_11_25-seq116 mentions Q34.