Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_11_11-seq6> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 1999_11_11-seq6 type Speech.
- 1999_11_11-seq6 number "6".
- 1999_11_11-seq6 date "1999-11-11".
- 1999_11_11-seq6 isPartOf 1999_11_11.
- 1999_11_11-seq6 spokenAs 77.
- 1999_11_11-seq6 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Šodien mēs izskatām iespēju nodot komisijām grozījumus Satversmē, kuri paredz atsacīšanos no deputātu imunitātes tik plašā apmērā, kādā tā pastāvējusi līdz šim. Spēkā esošā Satversmes 30. panta redakcija paredz, ka deputātu bez Saeimas piekrišanas nedrīkst nedz administratīvi sodīt, nedz arī uzsākt pret viņu kriminālvajāšanu. Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti ierosina sašaurināt deputātu imunitātes apjomu, ierobežojot to ar aizliegumu bez Saeimas piekrišanas uzsākt kriminālvajāšanu. Tam ir vairāki iemesli. Kā galvenos var minēt šos trīs. Pirmkārt. Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, deputātu imunitāte tiek traktēta ļoti plaši. Lielākajā daļā Eiropas valstu to konstitūcijās patiešām ir norma, kas sasaucas ar Satversmes 28. pantu, kur ir runa par to, ka Saeimas locekli nevar saukt pie tiesas atbildības ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā par balsošanu vai par, pildot amatu, izteiktajām domām. Tomēr nebūt ne visās Eiropas valstīs ir norma, kas sasaucas ar Satversmes 30. pantu, kas kā tādu aizliedz administratīvu vai kriminālu sodīšanu bez Saeimas atļaujas. Piemēram, Nīderlandes konstitūcijā šādas aizliedzošas normas vispār nav. Austrijā ir īpaši noteikts, ka gadījumā, ja deputāts uzskata, ka pret viņu vērstais juridiskais protests ir saistīts ar viņa politisko darbību, tad viņš var vērsties parlamentā ar lūgumu izskatīt viņa lietu un pārtraukt šīs darbības. Dažādās valstīs ir dažādi imunitātes apjomi, bet pārsvarā dominē aizsardzība pret politisku vajāšanu. Latvijā Satversmes 30. pants ne tieši, ne netieši administratīvās sodīšanas liegumu ar politisku vajāšanu nesaista, ļaujot deputātiem rīkoties, kā nu kuro reizi ienāk prātā. Tas ir otrais iemesls, kāpēc, mūsuprāt, no Satversmes 30. panta ir nepieciešams svītrot administratīvo sodu uzlikšanas atļauju. Parlamentārā prakse rāda, ka Latvijas Republikas Saeimas deputāti nevadās pēc vienotas prakses gadījumos, kad par kādu no kolēģiem tiek lūgta šāda atļauja. Acīm redzams ir tas, ka politiska vajāšana vai aizdomas par to nav kritērijs, pēc kura vadās mūsu Saeimas deputāti. Grūti pateikt, kādi ir deputātu apsvērumi. Vienā gadījumā tie ir līdzīgi viedokļi par kādas konkrētās ceļazīmes lietderību, citā - simpātijas vai antipātijas pret kolēģi, vēl citā - vienkārši augstprātība. Tā vai citādi, bet konsekvences deputātu rīcībā nav, un pie labākās gribas vienotu kritēriju uztaustīt nav iespējams. Visbeidzot, treškārt. Tēze par to, ka Latvijas Republikā mūsdienās kāds deputāts varētu tikt politiski vajāts ar administratīva soda palīdzību, neizklausās sevišķi ticami un faktiski neiztur kritiku. Vadīsimies labāk pie principa: viens likums - viena taisnība visiem, lai arī kāds būtu mūsu personiskais viedoklis par ceļu, municipālo vai kādu citu policiju. Ja šī policija ir pietiekami laba, lai sodītu visus citus Latvijas Republikas pilsoņus, tad tā ir laba diezgan, lai sodītu arī mūs, Saeimas deputātus.".
- 1999_11_11-seq6 language "lv".
- 1999_11_11-seq6 speaker Kristiana_Libane-1971.
- 1999_11_11-seq6 mentions Q822919.
- 1999_11_11-seq6 mentions Q211.
- 1999_11_11-seq6 mentions Q193089.
- 1999_11_11-seq6 mentions Q40.
- 1999_11_11-seq6 mentions Q55.