Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_11_11-seq402> ?p ?o. }

• 1999_11_11-seq402 type Speech.
• 1999_11_11-seq402 number "402".
• 1999_11_11-seq402 date "1999-11-11".
• 1999_11_11-seq402 isPartOf 1999_11_11.
• 1999_11_11-seq402 spokenAs 77.
• 1999_11_11-seq402 spokenText "Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies, Lagzdiņa kungs! Jūs paskaidrojāt, ka tad, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, spēkā vienalga paliktu norma, kas ir pretrunā ar konstitūciju. Ja viņi prasītu izslēgt politisko organizāciju (partiju) definīciju, tad viss būtu kārtībā. Jebkura organizācija pēc savas būtības, pēc sava rakstura ir politiska. Partijas no citām politiskajām organizācijām atšķiras tikai un vienīgi ar to, ka tās iesaistās tiešā cīņā par varu, nevis varas ietekmēšanu vienā vai otrā momentā. Neapšaubāmi, Latvijas Republikas Satversmes 102. pants mums uzliek par pienākumu ļaut dibināt sabiedriskās organizācijas. Diemžēl Jaunās partijas frakcijas deputātu priekšlikums nav izskatāms saskaņā ar Kārtības ruļļa 115. pantu. Tas, manuprāt, savukārt ir pretrunā ar Satversmi. Tas nosaka izskatīšanas kārtību - tādu pašu kā trešajam lasījumam. Bet nu mēs esam sašaurinājuši... un tas šobrīd ir likums. Es domāju, ka acīmredzot būtu atbalstāms - es nepieminēšu savējo - Jaunās partijas frakcijas deputātu Paula, Dreimanes un Ūdres priekšlikums, kas aicina ļaut politiskās partijas dibināt ne mazāk kā trijiem Latvijas pilsoņiem. Ir arī Makarova kunga priekšlikums ļaut dibināt partijas, respektīvi, organizācijas, ne mazāk kā vienam. Taču viens - tā nav organizācija. Tie ir labākajā gadījumā īpatņi. Divus mēs varam uzskatīt par pāri, un, ja mēs atbalstīsim Cilvēktiesību aizsardzības biroja - laikam tā sauc šo institūciju - priekšlikumu, tādā gadījumā būtu uzskatāms, ka, teiksim, Vladimirs un Normunds - tā ir ģimene. Ja tiem pievienojas vēl, teiksim, Aivars vai Jānis, tad tā jau ir organizācija, kurai ir tiesības reģistrēties un pieteikt sevi kā politiskajai partijai, lai paustu noteiktus uzskatus un mēģinātu iesaistīties cīņā par varu. Un tas nav nekas slikts, ka ideja pieder trīs cilvēkiem. Ka šie trīs cilvēki nepauž to kā indivīdi. Jo, kā jūs zināt, indivīdi piketē, organizējas jau ne mazāk kā trīs pilsoņi, un nebūtu jau nekas no tā slikts. Taču Latvijas Republikas valsts budžetam, protams, ir ļoti grūti šīs mazās idejas atbalstīt finansiāli. Atbalstīt finansiāli - tas nozīmē ļaut tām pieteikties vēlēšanu procesā, uzsākt cīņu par varu vai nu pašvaldību līmenī, vai parlamenta līmenī. Līdz ar to viņi saņemtu visu to, kas pienākas saskaņā ar likumu. Ir vesela virkne bezmaksas atvieglojumu, kas pienākas partijām, kuras iesaistās cīņā par varu. Tas ir bezmaksas raidlaiks televīzijā, tā ir veselas virknes visdažādāko brošūru, biogrāfiju, portretu un tamlīdzīgu izdevumu drukāšana. Tie ir šo partiju organizatoru, darboņu un kandidātu dzīves gājuma apraksti oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Un tamlīdzīgi. Tik tiešām, tikko izveidojas 46, 50 vai 70 partijas, šāda veida biogrāfiju publicēšana kļūst nodokļu maksātājiem apgrūtinoša. Es tam piekrītu, Škapara kungs, jūs esat lielo partiju piekritējs. Es piekrītu. Taču, nepārkāpjot Satversmi, visas šīs lietas mēs varam atrisināt. Mēs tās ļoti vienkārši varam atrisināt, ļaujot pieteikt ideju un organizēties ne mazāk kā trim pilsoņiem, kā tas ir arī noteikts Latvijas Republikas Satversmē. Tātad - katri trīs. Jo katri divi var nodibināt ģimeni. Katri trīs jau var dibināt organizāciju. Ābiķa kungs, jums ir jāliedz šī iespēja. Jā, jā, tas viss būtu pareizi, gan tas, ko saka Ābiķis, kas vēl nesen atzina, ka Latvijas galvaspilsēta esot Maskava, gan arī tas, ko saka Lagzdiņš, kurš ir šā skaitļa - 200 cilvēku - autors. Šā skaitļa - 200 cilvēku - autors! Taču Lagzdiņam kā juristam par godu jāsaka: jūs ierosinājāt šo normu laikā, kad nebija spēkā Satversmes otrā daļa. Tad jūs kā jurists nenonācāt pretrunā ar konstitūciju, un viss bija kārtībā. Arī parlaments nenonāca nekādās pretrunās. Taču pretrunas ir radušās pēc tam, kad mēs ar lielu pompu, gavilējot, dziedot, savstarpēji apkampjoties, pieņēmām Satversmes otro daļu, kas jau nosaka pilnīgi citu kārtību attiecībā uz šādām organizācijām. Un tieši tāpēc es gribētu, lai jūs atbalstītu... Ja nevar atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, jo tad mēs atgriezīsimies pie vecā varianta, tas ir, frakcijas “Latvijas ceļš” atbalstītā varianta, ka 200 cilvēki var dibināt... Un tad patiesi rodas jautājums: kāpēc 200, nevis 500 vai 1000? Vai konstitūciju var pārkāpt drusciņ vai vienkārši pārkāpt vai nepārkāpt? Vai tad, ja kādu cilvēku nogalina lēnām, tā nav nogalināšana? Vai viņš ir jānogalina uzreiz ar bendes cirvja cirtienu?".
• 1999_11_11-seq402 language "lv".
• 1999_11_11-seq402 speaker Karlis_Leiskalns-1951.
• 1999_11_11-seq402 mentions Q211.
• 1999_11_11-seq402 mentions Q649.
• 1999_11_11-seq402 mentions Q16347646.
• 1999_11_11-seq402 mentions Q8436.
• 1999_11_11-seq402 mentions Q27056014.
• 1999_11_11-seq402 mentions Q2021874.