Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_11_11-seq277> ?p ?o. }

• 1999_11_11-seq277 type Speech.
• 1999_11_11-seq277 number "277".
• 1999_11_11-seq277 date "1999-11-11".
• 1999_11_11-seq277 isPartOf 1999_11_11.
• 1999_11_11-seq277 spokenAs 125.
• 1999_11_11-seq277 spokenText "Godājamais Prezidij! Es gribētu atbalstīt šo priekšlikumu, ko mēs šodien apspriežam, un minēt dažus skaitļus, kādi ir šobrīd. Izglītībā strādājošajiem mēneša vidējā bruto alga otrajā kvartālā bija 116 lati, 116 lati! Tautsaimniecībā, sabiedriskajā sektorā strādājošajiem bija 156 lati. Un valsts pārvaldē, aizsardzībā un obligātajā sociālajā apdrošināšanā - 184 lati. Turklāt izglītībā - pie 1,3 likmēm... Tātad izglītībā strādājošo darba algas bija 74% no tautsaimniecībā strādājošo vidējās darba samaksas un 63% - no valsts pārvaldē strādājošo. Jautājums ir šāds. Kā jūs zināt, Izglītības un zinātnes ministrija ir devusi savu aprēķinu, ir runa par plus 29 miljoniem latu. Cik mēs noprotam, 8 miljoni latu šīm vajadzībām it kā tiks sagādāti, un 7. decembrī acīmredzot tās izmaiņas tiks iebalsotas budžetā. Paliek (mīnusos no vēlamā) 21 miljons latu. Mūsuprāt, šis 21 miljons latu varētu dot kopumā apmēram 44 latus, kas būtu plus tai darba algai, kuru saņem izglītībā strādājošie. Tas veidotu apmēram 160 latus mēnesī, tā būtu vidējā izpeļņa. Un tad tā jau būtu tuvu pie 90% no valsts pārvaldes darbinieku algām. Es domāju, ka tas ir normāls mērķis, kuru sasniegt būtu jācenšas. Tā ir aprēķina viena puse. Paliek otra puse - kur šo 21 miljonu ņemt? Ir vairāk vai mazāk vispārīgs noraidījums. Ir pateikts, ka šādas iespējas nākamajā gadā un varbūt arī aiznākamajā gadā nav. Tā kā šajā sēdē piedalās arī finansu ministrs, es tomēr gribētu pateikt dažus apsvērumus, kurus varētu apdomāt, un 7. decembrī par tiem varētu diskutēt plašāk. Kā jau te izskanēja, viens no avotiem, no kā šo trūkstošo 21 miljonu latu varētu dabūt, ir nodokļi. Ja mēs vēl rosīgāk censtos iekasēt nodokļus, ja par 10% mūsu, kā saka, mūsu rosību palielinātu, tad būtu iegūti jau 40 miljoni. Ja par 20% palielinātu šo rosību nodokļu iekasēšanā, tad būtu vēl 40 miljoni. Tā ir viena iespēja. Otra iespēja ir tā, ko es gribētu ierosināt. Budžeta projektā fiskālais deficīts ir 80 miljoni latu, un tie ir 2% no iekšzemes kopprodukta. Mans ierosinājums ir tāds: šajos apstākļos, kad bija šī kritiskā tautsaimniecības lejupslīde (un ne jau tikai Latvijas uzņēmumu vainas dēļ), vajadzētu nākamgad un varbūt arī 2001. gadā iet uz fiskālo deficītu, kas būtu līdz 3%. Tā ir atļauja, ko dod Eiropas Savienība, tā ir atļauja, ko dod Māstrihtas līgums. Arī 1997. gadā vidējais fiskālais deficīts Eiropas Savienības valstīs bija 2,4%. (Mēs prasām nākamgad 2%.) Es domāju, ka arī memorandā par ekonomisko politiku ar Starptautisko valūtas fondu, kurš tagad tiek izstrādāts un kuru acīmredzot vēl šogad Vašingtonā parakstīs, būtu vēlams ierakstīt tādu normu - fiskālais deficīts nevis 2% no iekšzemes kopprodukta, bet līdz 3%. Tas nozīmē, ka 40 miljoni būtu plusos (40 miljonu - plusos!). Tas segtu arī to 21 miljonu skolotāju algām. Par trešo iespēju es gribētu vienkārši piebilst, ka mēs visi deklarējām divas prioritātes - aizsardzībai un izglītībai. Diemžēl izglītības prioritāte paliek aiz aizsardzības. Tātad arī šajā ziņā būtu apspriežama līdzekļu zināma pārdale...".
• 1999_11_11-seq277 language "lv".
• 1999_11_11-seq277 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 1999_11_11-seq277 mentions Q211.
• 1999_11_11-seq277 mentions Q957126.
• 1999_11_11-seq277 mentions Q193089.
• 1999_11_11-seq277 mentions Q458.
• 1999_11_11-seq277 mentions Q61.