Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_11_04-seq374> ?p ?o. }

• 1999_11_04-seq374 type Speech.
• 1999_11_04-seq374 number "374".
• 1999_11_04-seq374 date "1999-11-04".
• 1999_11_04-seq374 isPartOf 1999_11_04.
• 1999_11_04-seq374 spokenAs 40.
• 1999_11_04-seq374 spokenText "(No zāles deputāts M. Lujāns: “Mēs esam ar tevi... ”) Cienījamie kolēģi! Vispār ļoti interesanti, Pīka kungs, jūs noklausīties... Man vienmēr tāda interese - kā izvairīties no aktuāla jautājuma risināšanas, kā varētu izsprukt, saglabājot savu seju un savu stāju. Tas vispār ir kolosāli! Pīka kungs, pirms pāris dienām Putins uzstājās vienā pārraidē, un, atbildot uz korespondentu jautājumiem, viņš teica, ka Čečenijas jautājumu Krievija nav atrisinājusi jau vairākus gadsimtus. Nu to gan derētu atcerēties, ka tas jautājums ir un tas nav atrisināts, viņi to nav atrisinājuši un neatrisinās. Un, lai jūs un visi pārējie nenokļūtu kļūdainā situācijā, uzstājoties “Globusā” vai kaut kur citur, es mēģināšu jums mazliet atgādināt vēsturi. Vēsture ir tāda, ka Ziemeļkaukāza tautu iekarošanu Krievija sāka realizēt Jāņa Briesmīgā valdīšanas laikā. Protams, Lujāns teiks - kāpēc Jānis Briesmīgais, bet ne Ivans Bargais? Tādēļ, ka viņš valdīja nevis bargi, bet briesmīgi. Saprotiet! Un šo briesmīgo tradīciju pašreiz turpina Krievijas Federācija. Varbūt jūs, Pīka kungs, nezināt, tādēļ es jums atgādināšu, ka 1840. gadā čečenu tauta sacēlās pret saviem apspiedējiem - pret krieviem, un šī cīņa ilga gandrīz divdesmit gadus. Un šinī cīņā no viena miljona čečenu palika 150 tūkstoši. Jau tad Krievija veica plānveida genocīdu pret mazajām tautām. Atcerēsimies Padomju Savienības nodibināšanu. Tad tā teritorija dabūja autonomiju un saucās par Čečenijas - Ingušijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku. Un, kā nesen teica Mashadovs, pēdējo brīvības cīnītāju likvidēja 1958. gadā. Jau 1944. gada vienā naktī gandrīz vienu miljonu cilvēku izsūtīja uz Kazahiju, Kirgīziju. Bija apmēram tāds pats genocīds kā pret mums, latviešiem, tikai daudz lielākā mērā. To vajadzētu atcerēties. Un tad, kad PSRS sabruka un kad Jeļcins teica, ka katra republika var ņemt tik daudz suverenitātes, cik viņa var panest, tad viņi deklarēja savu neatkarību tāpat kā Latvija. Krievija izveda savu karaspēku. Tad netika daudz runāts par neatkarības atzīšanu un tā tālāk. Viņi paņēma to suverenitāti, ko Krievijas Federācijas vadītājs viņiem bija ieteicis. Taču tad Krievijai sāka tās likties par daudz, un 1994. gadā krievi iebruka Čečenijā un mēģināja šo tautu pakļaut. Un 1996. gadā Krievija dabūja “pa zobiem” no šīs mazās tautas. (Atvainojos par rupjo izteicienu!) Atcerēsimies, ka tanī laikā Krievijas karaspēka sastāvs bija 500 tūkstošu, bet čečeniem bija tikai 5000 kaujinieku, taču krievi bija spiesti nosēsties kopā ar čečeniem pie sarunu galda kā līdzvērtīgs ar līdzvērtīgu un tad noslēgt Hasavjurtas vienošanos, ar ko Krievija Čečenijas jautājumu atlika līdz 2001. gadam. 1997. gadā tur notika demokrātiskas vēlēšanas (es kā EDSO pārstāvis tur piedalījos, un tur bija arī Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretārs Ribkins), un Krievija atzina šo vēlēšanu rezultātus. 1997. gada 12. maijā starp Krievijas Federāciju un Čečenijas Republiku (Ičkēriju) tapa noslēgts starpvalstu miera līgums. Es pasvītroju - miera līgums! Krievija to noslēdza ar Čečeniju nevis kā ar savu subjektu - federācijas subjektu - , bet kā ar starptautisku objektu. Principā Krievija ar šo aktu atzina Čečenijas neatkarību. Un tādēļ mēs neatjaunojām 7. Saeimā čečenu atbalsta grupas darbību. Jo faktiski šis jautājums toreiz tapa atrisināts. Krievija, protams, nevarēja samierināties ar to, ka viņa var zaudēt Čečeniju. Ekonomiskās intereses un viss pārējais... Top organizēti ļoti kolosāli terora akti Maskavā, Buinakskā, Kaspijskā, un nav neviena pierādījuma (izņemot to, kas rakstīts šodien laikrakstā “SM”), ka tur būtu čečenu pēdas, ka tos būtu rīkojuši čečeni. Cienījamie kolēģi! Pieļausim iespēju, ka Maskavā saspridzinājuši mājas ir čečenu teroristi, čečenu kaujinieki (lai gan Ļebeds laikraksta “Le Figaro” intervijā saka, ka to ir izdarījuši Krievijas specdienesti). Pieņemsim, ka pie tā ir čečeni vainīgi. Kāda tagad ir situācija? Krievu tauta ir ļoti šovinistiski noskaņota: jā, visi čečeni ir bandīti un tamlīdzīgi, vajag iznīcināt, vajag cīnīties pret terorismu... To nostāju es kā cilvēks atbalstu. Pašreiz Krievijai ir 50 tūkstošus liela armija, un tātad vajag šo armiju sūtīt pret atsevišķiem bandītiem. Cik ir bandītu? Pieņemsim, ka 1000. Tātad stāv pretī 50 tūkstošus liela armija. Artilērija, raķetes, frontes aviācija. Visādas bumbas tiek mestas ne tikai uz teroristiem, bet arī uz civilajiem iedzīvotājiem. Un cinisma kalngals ir tas, ka Krievija noslēdz Čečenijas robežu, lai neviens nevarētu izsprukt, un ar raķetēm apšauda mierīgos iedzīvotājus. Es redzu, ka viena jauna sieviete, frakcijas vadītāja, pašreiz iet projām. Kā jūs, Lībanes kundze, uztvertu to, ka Rīgas Dzemdību namu sabombardētu, ka aizietu bojā jūsu nākamie bērni vai tie bērni, kas ir jau dzemdēti? Vispār tas ir kaut kas prātam neaptverams, neiedomājams! Taču mēs tagad sākam vērtēt, vai ir vērts par šo projektu balsot vai nav vērts balsot un kā mums izsprukt, kā mums, tā teikt, saglabāt seju. Ziniet, man tas liekas pazemojoši. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šo tekstu izstrādāja viens no Tautas partijas pārstāvjiem. Šo tekstu laboja arī sociāldemokrātu pārstāvis. Taču šodien man frakcijas vadītājs saka, ka tas teksts esot nepilnīgs, jo, redziet, neesot tur pieminēta Dagestāna. Klausieties, Baldzēna kungs, ja mēs pieminēsim Dagestānu, tad Tautas partija vispār nolīdīs kaut kur pagrīdē un vispār... ne tikai atturēsies, bet balsos “pret”. Tā ka es nezinu, vai mēs varēsim to kompromisa variantu pieņemt. Cienījamie deputāti! Mūsu tautas liktenis ir ļoti līdzīgs čečenu tautas liktenim. Kad mūs nīcinās ārā, mēs ļoti gaidīsim, lai kāds mums palīdz. Es jums varu atzīties, ka man bija aizvakar tikšanās ar septiņiem jauniem cilvēkiem no Ogres, kuri izteica gatavību braukt uz Čečeniju cīnīties. Viņi bija nodarbojušies specvienībās pie mums, trenēti karatē. Es nedomāju, ka tie ir kādi “urrāpatrioti”, mazliet psihopāti. Tie ir pilnīgi normāli cilvēki. Tie ir normāli cilvēki, kas apzinās, ka tad, kad Krievija beigs cīnīties ar Čečeniju, viņa sāks ar Baltiju. Kad ieradās čečenu parlamenta delegācija, man bija ļoti daudzas vēstules, kuras man bija jānodod šiem parlamentāriešiem. Vēstuli bija rakstījusi arī viena lauku sieva, kas tā arī parakstījās “lauku sieva” (protams, ar uzvārdu), viņa šīs lietas, man liekas, izprot daudz labāk nekā mēs, tā saucamā politiskā elite. Es vēršos pie jums kā latvietis, kā ārsts, varbūt pat kā kosmopolīts, jā. Lai mums būtu līdzcietība pret tiem cilvēkiem. Lai mēs pateiktu: “Nē, nedrīkst iznīcināt civiliedzīvotājus!”, - tāpat kā mēs pateicām “nē!”, kad Kosovā nīcināja ārā albāņus. Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt šo rezolūciju.".
• 1999_11_04-seq374 language "lv".
• 1999_11_04-seq374 speaker Juris_Vidins-1938.
• 1999_11_04-seq374 mentions Q822919.
• 1999_11_04-seq374 mentions Q211.
• 1999_11_04-seq374 mentions Q649.
• 1999_11_04-seq374 mentions Q2660080.
• 1999_11_04-seq374 mentions Q39731.
• 1999_11_04-seq374 mentions Q159.
• 1999_11_04-seq374 mentions Q15180.
• 1999_11_04-seq374 mentions Q81299.
• 1999_11_04-seq374 mentions Q1250133.
• 1999_11_04-seq374 mentions Q1246.
• 1999_11_04-seq374 mentions Q6112588.
• 1999_11_04-seq374 mentions Q16363782.
• 1999_11_04-seq374 mentions Q147756.
• 1999_11_04-seq374 mentions Q145507.