Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_11_04-seq267> ?p ?o. }

• 1999_11_04-seq267 type Speech.
• 1999_11_04-seq267 number "267".
• 1999_11_04-seq267 date "1999-11-04".
• 1999_11_04-seq267 isPartOf 1999_11_04.
• 1999_11_04-seq267 spokenAs 125.
• 1999_11_04-seq267 spokenText "Priekšsēža kungs! Godātie Saeimas locekļi! Dāmas un kungi! Ir jūtams, ka, rakstot šo likumu un nedaudz grozot pirmajā lasījumā pieņemto 1. panta 11. punkta redakciju, pietrūkst ugunsdrošības vai vismaz filoloģijas speciālistu klātbūtnes. Mēģināšu šo robu tagad novērst. Aiz šiem diviem vārdiņiem, ko ietver šis punkts, - “organizē” un “ierobežo” - es saskatu lielus zemūdens akmeņus, kas mežu uguns aizsardzības sistēmu var pakļaut triecienam. Vispirms par to, ko nozīmē jēdziens “organizē”. Šķiet, ka pat lingvisti šo vārdu traktē dažādi, bet juridiskās atbildības robežās tā izvērtējums ir pavisam izplūdis. Jā, bija tādi laiki, kad organizēja vieni, darīja otri, atbildēja trešie. Ugunsdrošības jomā tas izpaudās īpaši spilgti. Man 60. gadu vidū, uzsākot dienestu, vēl izdevās pastrādāt pilsētas ugunsdzēsēju komandā, kas bija veidota pēc Latvijas brīvvalsts pirmā posma parauga. Tā bija tiešā ugunsdzēsības darbu veicēja. Protams, ar pilnu sparu funkcionēja arī viens no sociālisma iekarojumu atribūtiem - Valsts ugunsdrošības uzraudzības dienests, kas bija unitāra, militarizēta iestāde Iekšlietu ministrijas sastāvā jeb vēl viens bēdīgs šā orgāna papildinājums. Savukārt likumiem pakārtotie normatīvie akti atbildību par ugunsdrošību pieprasīja no tā dēvēto tautas saimniecības objektu vadītājiem. Atjaunojot Latvijas neatkarību, ir izdevies vairāk vai mazāk veiksmīgi optimizēt šo jomu un izveidot vienotu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kurš arī budžeta deficīta apstākļos tikai ar ārvalstu humāno palīdzību vien ir spējis modernizēties, un šinī jomā mēs savu zemi varam uzskatīt par puslīdz drošu vietu. Ejot cauri visām šīm peripetijām, vienotu apsaimniekošanas, aizsardzības un atbildības principu ir izdevies nosargāt tikai vienai nozarei - valsts meža apsaimniekotājiem. Būtu lieki minēt vēl kādus argumentus, lai pierādītu, ka organizēšana, veikšana un atbildība būtu saglabājama tikpat cieši kā Svētā trīsvienība. Tāpēc ir loģiski, ka izveidotajai valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” palika arī visi mežu uguns aizsardzības spēku līdzekļi. Es nesaprotu, kālab to izmantošana (kaut arī tikai organizēšanas formā) būtu jānodod Valsts meža dienestam. Varbūt tam būtu atstājama tikai tīrā ugunsdrošības uzraudzības funkcija? Vai varbūt aiz tā slēpjas vēlēšanās likvidēt vēl vienu nozari, kura tiešā veidā nedod ienākumus? Jau gadu desmitiem ilgi ir saglabāts Meža uguns aizsardzības dienests. Tādi precedenti jau ir bijuši, vismaz es tādu esmu pārdzīvojis, vadot, teiksim, Jelgavas ugunsdzēsības dienestu. Šodien tur vairs nav tādas rūpnīcas kā RAF, nepastāv arī rūpnīcas ugunsdzēsības problēma, bet kādreiz tīri modernā ugunsdzēsības depo vietā šodien ir kārtējā bodīte, kaut gan šī ēka ir puslīdz moderna un funkcionāli būtu piemērota ugunsdzēsības vajadzībām, kas Jelgavas pārupes daļai ir vitāli nepieciešams. Es ļoti ceru, ka ar Latvijas mežiem tā nenotiks un ka līdz šā likuma trešam lasījumam ugunsdrošības organizēšanas, veikšanas, kontroles un atbildības funkcijas, kā arī šo funkciju pārdales rezultātā veiktā ugunsaizsardzības spēku līdzekļu piederība un izmantošana tiks precizēta. Līdz ar to šai problēmai varētu pielikt punktu, ja vēl šeit nebūtu uzradies vārds “ierobežošana”. Jā, ugunsdzēšanas taktikā ir tāds jēdziens, kuru reizēm aizstāj ar svešvārdu “lokalizācija”, un tas nozīmē tādu apstākļu radīšanu, kad tiek novērsti tālākās degšanas izplatīšanās draudi. Piemērojot to mežu piroloģijā, tas ir panākams, izmantojot dabiskos vai mākslīgos šķēršļus, lai izslēgtu ugunsgrēka tālāku izplatīšanos mežā. Tīri tehniski, atkarībā no meža ugunsgrēka veida - vai tā ir virszemes vai skrejuguns, to var panākt dažādās formās, taču, vadoties pēc šāda likuma formulējuma, pat atbildīgais meža dienesta darbinieks, saņēmis ziņojumu par ugunsgrēku, aplēsīs, ka šo kvartālu no divām pusēm ierobežo pretuguns josla: no vienas - upe, no otras - ceļš, un viss ir kārtībā. Šā uguns perēkļa ierobežošana notiek kvartāla robežās, un viņš savas funkcijas ir veicis. Jā, šāda metode pastāv mazapdzīvotās vietās, stepju un taigu ugunsgrēku gadījumos, kad ar uzrakšanas vai spridzināšanas metodēm tiek izveidota uguns aizturēšanas josla, bet procesa paātrināšanai tiek pielaista pretuguns, un tad šī lieta ir darīta. Gaidām, kad liesmām apņemtais masīvs lēnām izdegs. Diez vai šis taktiskais paņēmiens būtu piemērojams Latvijas apstākļos. Vēlreiz izsaku cerību, ka šis likums nav sastādīts ar tālejošu perspektīvu - nav mežu, nav arī vajadzības pēc to uguns aizsardzības. Es aicinu cītīgi strādāt pie šīs problēmas līdz likuma pieņemšanai galīgajā lasījumā, un vienīgais, ko varam izdarīt šodien, ir noraidīt 16. priekšlikumu un atbalstīt pirmā lasījuma redakciju. Paldies.".
• 1999_11_04-seq267 language "lv".
• 1999_11_04-seq267 speaker Janis_Cevers-1949.
• 1999_11_04-seq267 mentions Q822919.
• 1999_11_04-seq267 mentions Q211.
• 1999_11_04-seq267 mentions Q4294315.
• 1999_11_04-seq267 mentions Q179830.
• 1999_11_04-seq267 mentions Q8413552.