Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_10_28-seq254> ?p ?o. }

• 1999_10_28-seq254 type Speech.
• 1999_10_28-seq254 number "254".
• 1999_10_28-seq254 date "1999-10-28".
• 1999_10_28-seq254 isPartOf 1999_10_28.
• 1999_10_28-seq254 spokenAs 77.
• 1999_10_28-seq254 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Varbūt es tiešām esmu nokavējis, vajadzēja uzstāties pirmajā lasījumā, tomēr es uzskatu par savu pienākumu šoreiz pateikt pāris vārdu. Faktiski mēs tagad veicam grozījumus budžetā 1999. gadam, un es ceru, ka tie būs pēdējie. (Protams, arī 1998. gada 26. novembrī mēs izmainījām budžetu, varbūt jūs atceraties.) Jāsaka, ka, protams, šis gads ir ļoti smags no budžeta viedokļa. Smags. Un katram mums ir šeit sava atbildība. Kopā jau mēs esam deputāti, mēs atbildam par visu šo budžetu, vienalga, kādā kapacitātē mēs būtu, vai mēs esam ministri uz laiku, vai mēs esam deputāti. Es domāju, ka mūsu attiecības ir nonākušas jau tādā kvalitatīvā stāvoklī, ka mēs emocionāli un populistiski nemēģinām no viena uz otru novelt, teiksim, saistības vai deficītu… Es gribu teikt, ka viena problēma šeit mums ir. Un es runāšu nākotnes kategorijās. Neapšaubāmi, ka izdevumu palielināšana patlaban ir nepieciešama referendumam. Ka nepieciešama ir izdevumu palielināšana, lai kompensētu ienākuma nodokļa neizpildi pašvaldībās. Šīs lietas ir lielākie deficītu ģenerējošie papildu faktori, ko mēs šodien pieņemam. Ir viena būtiska lieta, ko es gribu pateikt, lai jūs visi saprastu, kur mēs nonāksim, patiesību sakot, nākamā gada sākumā. Tad, kad mēs veidojām 1999. gada budžetu, viens no ļoti smagiem posteņiem bija jautājums - cik daudz mēs reāli ieņemsim no privatizācijas? Cik? Un gandrīz katru otro mēnesi Finansu ministrija pieprasīja (un es domāju, ka Finansu ministrija to pašu darīs arī tagad) argumentētu informāciju no Privatizācijas aģentūras - cik būs šo līdzekļu, no kādiem objektiem. Mums ir jāfiksē, ka faktiski uz šodienu izpilde ir 9% plānoto 75% vietā. Tas faktiski nozīmē, ka mēs šajos budžeta grozījumos esam vispār atteikušies šajā gadā vēl ieņemt naudu no privatizācijas. Līdz ar to lielākais deficīta ģenerēšanas faktors patlaban, 1999. gadā, būs tas, ka šogad mēs vairs neplānojam no privatizācijas iegūt naudu. Es ceru un ticu, ka Finansu ministrija un valdība ir runājusi ar Valūtas fondu, bet neapšaubāmi skaidrs ir tas, ka šie gandrīz 30 miljoni, kas neienāk, jums ģenerē deficītu - 4,6 % no kopprodukta. Nelaime ir tajā apstāklī, ka budžeta deficīts, protams, ir grāmatvediska lieta. Vienā gadā tas var būt 4,6%, bet nākamajā mērķis ir 2%. Un kāpums būs ļoti būtisks. Tas nākamais gads mums izskatīsies… es ļoti ceru, ka smagā darbā tas tiešām būs labāks. Taču valsts problēma ir tajā apstāklī, ka nauda ir viena… Finansu ministrs to labi zina. Ja mēs vairāk tērējam šogad un cenšamies mazāk tērēt nākamgad, diemžēl likdividitātē, naudas plūsmā starpības nav nekādas. Tas ir tāpat kā 1995. gadā, kad bija milzīgs budžeta deficīts… 1996. gadu beidzām praktiski bez deficīta… Tomēr jārēķinās ar to, ka tas deficīts palika parādzīmēs, iekšējā un ārējā parādā. Kāpēc es visu to saku? Es to visu saku viena iemesla dēļ. Ja nākamgad pirmajā kvartālā mēs kaut kādā veidā nerealizēsim privatizācijas programmu par to summu, ko mēs plānojām šogad un ko mēs šogad neieņemam, tad notiks tā (es to saku, vadoties pēc savas pieredzes), ka mums nāksies vēlreiz aizņemties naudu Eiropas obligāciju veidā. Tā jau pamazām, pamazām kļūst arvien bīstamāka procedūra. Kāpēc mums obligāti ir jārealizē nākamajā kvartālā privatizācija un tā jāveic vismaz trijos objektos? Atklāti sakot, par diviem man nav skaidrības. Kāpēc šogad mēs to nevaram izdarīt? Te ir runa par “Ventspils naftu” un “Latvijas gāzi”, par “Latvijas kuģniecību”, kā es saprotu. Bet, ja mēs izveidosim veselu virkni komisiju, ja mēs kaut kādā veidā bremzēsim darbu, neuzticoties valdībai un neuzticoties acīmredzot arī Privatizācijas aģentūrai, tad mēs nonāksim tādā situācijā, ka mums pietrūks šo vairāk nekā 30 miljonu. Kas notiks tālāk? Tas nekas, ka privatizācijas ieņēmumi ir ārpus budžeta. Taču pretim, izdevumu daļā, ir divi ļoti smagi politiski faktori. Viens no tiem ir kompensācijas sertifikāti - apmaksa par zemi. Visi labi seko tam līdzi un skatās, vai tiks samaksāts… Pārsvarā šie ienākumi no privatizācijas vērsti uz to, lai šo maksu veiktu. Un otrs politiskā ziņā ļoti jutīgs jautājums ir par represētajiem. Privatizācijas sertifikātu izmaksas…".
• 1999_10_28-seq254 language "lv".
• 1999_10_28-seq254 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 1999_10_28-seq254 mentions Q211.
• 1999_10_28-seq254 mentions Q193089.
• 1999_10_28-seq254 mentions Q21011161.
• 1999_10_28-seq254 mentions Q6497410.