Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_10_21-seq396> ?p ?o. }

• 1999_10_21-seq396 type Speech.
• 1999_10_21-seq396 number "396".
• 1999_10_21-seq396 date "1999-10-21".
• 1999_10_21-seq396 isPartOf 1999_10_21.
• 1999_10_21-seq396 spokenAs 125.
• 1999_10_21-seq396 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ministu prezident! Klātesošie! Latvijas iedzīvotāji! Ekselences! Ļoti slikts finansiālais stāvoklis ir valstī. Paldies Šķēles kungam, ka viņš mums izstāstīja. Tik tiešām, tas ir smags. Taču visu šo laiku pie varas ir vienas un tās pašas partijas. Diemžēl mēs nedzirdējām ne no Ministru prezidenta Šķēles kunga, ne no finansu ministra neviena vārda par to, kas ir radījis to slikto stāvokli un kāpēc tas ir, un kāpēc tas ir no gada uz gadu. Kur paliek tā nauda no valsts budžeta? Kāpēc 6 mēnešu laikā no budžeta tika izgrābta lielākā daļa naudas? Neviena vaininieka. Visi dievticīgi, “caurspīdīgi” un svēti. Latvijā ir radīti dažādi fondi. Kādas funkcijas tie izpilda un kā tie tērē naudu? Vai ir atskaite vai analīzes? Nav. Strādā valsts akciju sabiedrības. Ko tās dara? Kā tās tērē iedzīvotāju naudiņu? Nav zināms. Es nemaz nerunāju par tām slavenajām aģentūrām, kuru ar katru dienu savairojas arvien vairāk. Visi taču tērē nodokļu maksātāju naudu. Kontrabanda un korupcija. Skaisti bija dzirdētie vārdi… Bet ko tās dara ar mūsu ekonomiku? Arī par to nekas nebija pateikts. Un nekas netika pateikts par to, kas tad tiek darīts 7 gadu laikā, lai tās izskaustu. Ar “Latvijas kuģniecību” saistītie jautājumi, slavenā privatizācija… Parunāsim kaut vai par Latvijas mežiem! Apgrozībā ir miljoniem latu… Kur aiziet apaļkoki? Kur aiziet citi kokmateriāli? Diemžēl valsts budžetā neienāk gandrīz nekas. Kāpēc valsts budžetā neiemaksā “Latvijas Banka”, “Lattelekom”, “Latvijas kuģniecība” un citi veikli eņģeļi, kuri dzīvo Latvijā kā paradīzē? Tiek izšķērdēti lieli naudas maksātāju līdzekļi, bet vadošās partijas diemžēl ieceļ pilnvarniekus, padomes locekļus, citus ļoti izdevīgus cilvēkus, no kuriem nav saņemta atskaite par viņu darbu. Jo viņi taču pārstrādājas - strādā 30 stundas diennaktī! Taupība. Naudas taupīšana. Pareizi tas tika pateikts, un Šķēles kungs tik tiešām to tā labi uzsvēra. Taču tagad paskatīsimies uz G-24 kredītu! Ir jāsāk to atmaksāt. Un arī tā procentus. Diemžēl neviens vārds netika pateikts par to, kur aizgāja tā nauda, kas to izlietoja. Toties Latvijā parādījās kārtējie miljonāri. Vai valdība veica šādu kontroli pagājušajā laikā un tagad un vai turpmāk kontrolēs visdažādāko līgumu noslēgšanu, to lietderību un to naudas līdzekļu saņemšanu no ārvalstu kreditoriem un kā tā nauda tiek izlietota? Tur nekas netiek darīts. Simtiem miljonu lieli parādi uzkrājas katru gadu - un plus vēl procenti. Dienesta automobiļi, skaistie kabineti un viss pārējais, izpriecas, kuras notiek valsts iestādēs, - tas neesot nekas liels, un tur neesot izšķiesti tik lieli naudas līdzekļi. Taču 1991. gadā mūsu valsts ārējais parāds bija nulle, bet tagad mums ir pusmiljardu liels parāds! Kas par to naudu ir radīts Latvijā? Nekas. Vienu tiltu pie VEF - tas ir tas braucamais, kas ir pār sliedēm, - to cēla 8 gadus. Tas jau ir zelta vērtībā! Nauda Latvijā ir nozudusi. Zeļ kontrabanda, narkomānija, pedofilija, ēnu ekonomika. Taču tautas līdzekļi iekš viena miera aiziet pavisam citās kabatās un neatgriežas valsts budžetā. Latvijas attīstības programmas kā nebija, tā nav un arī nebūs. Lauku attīstības programmas nebija, nav un nebūs. Un arī rūpniecības attīstības programmas nebija, nav un nebūs. Bezdarbs ir liels, un tas būs vēl lielāks. Tagad jūs varat paskatīties Jēkabpils piemēru. Un nākamais palielinājums būs Daugavpilī. Ar to var apsveikt. Nabadzībā līdzināmies Āfrikas valstīm, un tas tik tiešām tā ir. Kas attiecas uz Kara tehnikas muzeju, tas tik tiešām Latvijā radīts Latvijas armijai. Kur tad paliek tā nauda, kuru mēs ar tik devīgu roku iedevām mūsu Bruņotajiem spēkiem? Kur tā tiek izšķērdēta? Arī par to neviens nav nesis atbildību. Izglītības līmenis krītas, medicīniskā aprūpe atgriežas 1910. gada līmenī. Tauta nolemta iznīkšanai. Te tika skarts arī jautājums par Saeimas ēdnīcu. Man ir prieks, ka tagad arī citi zina, kas ir līdzīpašnieki šai ēdnīcai. Ja viņi aizstāv tās intereses... Tas ir interesanti, ka Saeimā tiek veidots izdevīgs bizness. Neviens taču nepateica, cik izmaksā telpas, kuras izmanto ēdnīca, cik izmaksā elektroenerģija, siltums, ūdens, karstais ūdens, transports, trauki un visas iekārtas. Televīzijas reportāžā es teicu, ka vajag, lai mūsu ēdnīcai lauku iedzīvotāji piegādātu savu produkciju. Pienu par 9 santīmiem litrā, gaļu par 30-40 santīmiem kilogramā un arī visu pārējo, ko mūsu lauksaimnieki ir spiesti pārdot par tādām cenām. Taču, protams, Saeimas ēdnīcā ēd ne tikai deputāti. Saeimā strādā apmēram 600 darbinieku, un diemžēl viņu algas nav deputātu algas. Par Latvijas speciālistu eksportu. Jā, tik tiešām 90. gadu sākumā no Latvijas pāri par 2,5 tūkstošiem speciālistu un zinātnieku, tā teikt, aizgāja eksportā. Otrajā vilnī aizgāja 700 zinātnieku. Tagad ir trešais vilnis - aiziet jaunākie zinātnieki. Kas attiecas uz Latvijas iedzīvotājiem, viņi Eiropu ir apguvuši. Novāc kāpostus, tomātus, mazgā tualetes Eiropā, strādā un kopj Eiropas laukus. Kāpēc budžets ir sasteigts tāpat kā to pavadošie likumprojekti? Pie tā visa ir jāpiestrādā, un tādā veidā to atbalstīt nevar.".
• 1999_10_21-seq396 language "lv".
• 1999_10_21-seq396 speaker Leons_Bojars-1939.
• 1999_10_21-seq396 mentions Q822919.
• 1999_10_21-seq396 mentions Q211.
• 1999_10_21-seq396 mentions Q193089.
• 1999_10_21-seq396 mentions Q687709.
• 1999_10_21-seq396 mentions Q80021.
• 1999_10_21-seq396 mentions Q404542.
• 1999_10_21-seq396 mentions Q15379125.
• 1999_10_21-seq396 mentions Q1512969.
• 1999_10_21-seq396 mentions Q6497410.