Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_10_21-seq394> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 1999_10_21-seq394 type Speech.
- 1999_10_21-seq394 number "394".
- 1999_10_21-seq394 date "1999-10-21".
- 1999_10_21-seq394 isPartOf 1999_10_21.
- 1999_10_21-seq394 spokenAs 125.
- 1999_10_21-seq394 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Godājamie Ministru kabineta locekļi! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Mēs šeit daudzās runās dzirdējām, ka mums ir labēja valdība. Taču labēja valdība ne vienmēr nozīmē labēju politiku. Es šeit redzu labēju partiju veidotu valdību. Un kas šai labējai valdībai ir pats raksturīgākais? Neraugoties uz atsevišķiem pozitīviem momentiem, kurus es arī varu minēt, šajā gadījumā pievērsīšu uzmanību kritikai. Ir hroniska steiga, kļūdas un skandāli. Un pie tiem skandāliem nav vainīgs neviens cits kā paši Ministru kabineta locekļi. Mēs, opozīcija, nevaram ietekmēt, ko kurš Ministru kabineta loceklis saka, to mēs nevaram. Tā ir jūsu atbildības daļa. Es gribētu teikt, ka sabiedrības acīs tas labējais brīnums jau lielā mērā ir sevi izsmēlis, un tas ir jāsaprot. Bet ja mēs uzmanīgi paskatāmies... Kāpēc es nodalīju šo labējo valdību no labējās politikas? Tāpēc, ka valdības politikā ļoti bieži tiek piedāvāti arī kreisi soļi. Šajā krīzes situācijā es varu tos, neapšaubāmi, atbalstīt. Tie, manuprāt, ir pat sociālistiski “gājieni”. Kaut vai šis pats finansu ministra piedāvājums ar ienākuma nodokli aplikt to īpašuma daļu, kura attiecīgi nav pierādāma ar legāliem ienākumiem. Protams, arī tā var problēmu risināt, bet tā nav alternatīva progresīvajam ienākuma nodoklim. Es ceru, ka, ja es šajā ziņā kļūdos, ka tas ir kreiss gājiens, tad Kiršteina kungs noteikti kāps tribīnē un teiks: Baldzēna kungs, tas ir labējs gājiens, nevis kreiss, kā jūs to definējāt! Es gribētu šeit pateikt sekojošo. Galvenais ir, lūk, kas. Ja arī kādam Saeimā ir 62 balsis (tagad jau jāsaka - bija 62 balsis), tad viņš nav kļuvis par Olimpa valdnieku, tas ir skaidri un gaiši jāsaprot. Un es vēl kaut ko gribētu pateikt. Uzmanīgi paskatīsimies, ko šis reālais budžeta variants piedāvā! Pašreiz tas piedāvā, lūk, ko: mīnus 33,5... aptuveni miljonus latu pensionāriem... Vēl pirms referenduma ierosināšanas un parakstu vākšanas... Tas nozīmē - mīnus 44,5 miljoni latu. Bērnu pabalstiem - mīnus 11 miljoni latu. Un šajā sakarā es gribētu atgādināt to, ka vēl pavisam nesen Tautas partija mūs kaunināja un teica skaidri un gaiši, ka vajag iedalīt 46 miljonus latu bērnu pabalstiem, ka sociāldemokrāti to nespēj atbalstīt. Taču tagad mēs redzam, ka pat no tās summas, kurai nav pielikti klāt šie 46 miljoni, ņem vēl nost: mīnus 11 miljonus latu. Nākamais - bezdarbnieku pabalsts: mīnus 9,7 miljoni. Kāpēc es visu to šeit saku? Tāpēc, ka... Deputātiem tas ir zināms un, es domāju, arī sabiedrība to zina, bet es to gribu šoreiz pateikt tikai viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka es, lai arī cienu finansu ministru Edmundu Krastiņu, šeit lasu: galvenā prioritāte ir pensijas, bērnu pabalsti un bezdarbnieku pabalsti. Ja tā ir galvenā prioritāte, tad nelaime ir tādās mājās, kur ir šādas prioritātes! Es domāju, ka tas ir raksturīgi labējai partijai, labējai valdībai, tas nav nopietni. Mēs šeit dzirdējām daudzus ticības apliecinājumus. Es cienu katra ticību un nākotnes vīziju, bet es gribu uzsvērt vienu - ka ir jāvērtē arī šodienas un rītdienas darbs, nav jādzīvo tikai nākotnes tālēs. Mūsu sabiedrība jau ir ilgi kā ar narkotiku barota ar runām par kaut kādām nākotnes tālēm, komunisma tālēm. Es domāju, ka jau ir aizgājis tas laiks, kad ar nākotni varēja aizpildīt šodienu. Un tāpēc es gribētu pateikt skaidri un gaiši, ka pensiju sistēmu no sabrukšanas glābt gribēja opozīcija. Jo pretējā gadījumā, ja nebūtu mēs sākuši šo referenduma kampaņu, būtu tikusi īstenota kļūdu lavīna. To tagad jau publiski ir atzinuši dažādos rakstos un uzstāšanās reizēs vairāk nekā 18 deputāti no valdības frakciju vidus. Es domāju, ka tas ir nozīmīgs skaitlis. Jūs nenoniecināsiet savus kolēģus, kas godīgi izsakās gan par steigu, gan par ekonomiski nepamatotiem, finansiāli nepamatotiem lēmumiem. Es gribētu teikt, ka tas ir tas jautājums... Un tik tiešām ir taisnība - referendums naudu neiedos, bet tas apturēs kļūdas, kas maksā daudz dārgāk. Tas nozīmē pavisam vienkāršu lietu - tas nozīmē nākamo deficītu sociālajā budžetā, un tas katram ir skaidrs. Es gribētu pateikt: ja mēs kaut ko gribam glābt un gribam labot tās “slūžas”, tad jāņem vērā, ka ar diegiem tās nav glābjamas, lāpāmas. Ar diegiem nav aršana! Mēs šeit dzirdējām, ka esam nonākuši barjeras priekšā un tālāk nav kur iet. Zināmā mērā es piekrītu Šķēles kungam, ka barjera ir, bet, manuprāt, šī barjera vispirmām kārtām sargā nelielu, pavisam nelielu privileģētu aprindu intereses. Kāpēc? Kāpēc man tā šķiet? Tāpēc, ka sociālā nodokļa iekasēšanā valdība atsakās atcelt “griestus” un uzskata, ka ar 14 tūkstošiem latu, kā tas bija līdz šim, un ar nākotnē paredzētiem 15 tūkstošiem latu ir pilnīgi pietiekami. Un arī tāpēc, ka es neredzu šeit nevienu priekšlikumu, ka akcīzes nodoklis tiktu uzlikts luksusa autombiļiem, luksusa motocikliem, (piemēram, tādiem, kas ir ar 500 kubikcentimetrus lielu dzinēja jaudu), jahtām, kuteriem, sniega motocikliem. Tā vietā es redzu, ka akcīzes nodoklis tiks kafijai, alum, limonādei. Jā, jā, kafija un alus ir tautiski dzērieni! Par to limonādi vēl varētu strīdēties. Taču es šoreiz neiešu debatēt par šīm problēmām, jo, es domāju, ir daudz svarīgākas. Es gribētu pateikt skaidri un gaiši, ka bez progresīvā ienākuma nodokļa - tāda, kas saudzē vidusslāņa veidošanos, nevis to iznīcina - mēs nevarēsim iztikt. Tāpat nevarēsim iztikt arī bez tā, ka galu galā vajadzēs uzlikt kādus “griestus” arī algām, samērojot tās gan ar premjera algu, gan ar Valsts prezidenta algu, gan ar Rīgas mēra algu. Tātad valsts un pašvaldību uzņēmumos un iestādēs tas būtu pietiekami nopietns solis. Ja es paskatos vēl tālāk, tad es redzu, kur vēl ir šāda barjera. Nekustamā īpašuma nodokļa jautājumos esam apstājušies, aizsargājam tikai lielkapitālu, mazajam un vidējam uzņēmējam ceļam likmes trīs reizes. Jautājums - kas tā ir par barjeru? Es redzu, ka tā barjera ir tāda, kas mani kā sociāldemokrātu neapmierina. Un es šeit gribu jautāt - vai labējās partijas aizstāv uzņēmējus kā tādus vai tikai lielos uzņēmējus? Esmu pārliecināts, ka viņām vajadzētu aizstāvēt arī mazos un vidējos uzņēmējus. Es kā sociāldemokrāts gribētu to arī redzēt. Jo mazie un vidējie uzņēmumi veido, spriežot pēc pasaulē pastāvošās prakses, vairāk nekā 70% jaunu darba vietu. Un mēs visi taču gribam šīs darba vietas visi kopā, tā es to saprotu. Vai arī izliekamies, ka gribam. Es ceru, ka neizliekamies. Būtiskas izmaiņas esot - šis 1% sociālajā nodoklī. Tas nedos atveseļošanos darba devējiem, vajag vairāk, bet ne uz pensionāru rēķina. Šis 1%... tieši tik... mums palielinās sociālā budžeta deficīts, kurš pēc tam ar eiroaizņēmuma procentiem ir jāsedz. Tātad šie 13 miljoni latu... Tas ir nopietni. Vai mums tas ir nepieciešams pašreiz, krīzes situācijā? Vai to mēs nevaram darīt nākamgad pavasarī, kad iesim ārā no šīs krīzes? To es nesaprotu. Nākamais. Ir pilnīgi skaidrs, ka pašvaldības ļoti daudz zaudē. Kāpēc zaudē? Tāpēc, ka viņām ir 18 miljoni latu, tāda nauda, kurai vajadzētu būt, funkcijas ir uzticētas, bet nav finansējuma šo funkciju veikšanai. Un šī tendence dzīvot uz pašvaldību rēķina turpinās. Mani tas neapmierina. Tas attiecas arī uz nekustamā īpašuma nodokli. Es gribētu atgādināt, ka bija visi tie pirmsvēlēšanu solījumi, ka obligātajai pirmsskolas izglītībai ir jādod valsts nauda un ka tā jāatbalsta. Tāpat arī jautājumi par mērķdotāciju bērnudārzu pedagogiem un par skolotāju algām, - tas viss ir jārisina kompleksi. Pašreiz šie jautājumi ir atlikti kaut kur, manuprāt, nepiedodami tālu. Nevajag izvairīties no šo jautājumu risinājuma! Es neredzu iemeslu, kāpēc vajadzēja atteikties no pirmsskolas obligātās izglītības. Varētu būt tikai viens vienīgs iemesls - sociāldemokrāti to panāca Ministru kabinetā. Ja tas kādam nepatīk, tad tāpēc jau nevajag teikt, ka tas ir jālikvidē. Paies laiks, un mēs pie tā jautājuma atgriezīsimies. Es domāju, ka tā nav valstiska politika. Es gribētu pateikt pavisam skaidri un gaiši: ja mēs runājam par attīstību, tad mums ir jādomā nopietnāk. Nopietnāk par to, ko mēs darām. Un nevajag nepārtraukti piesaukt maksas augstskolas izglītību, jo es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums ir ne tikai tiesības, bet arī iespējas. Jo mēs jau varam arī atstāt tiesības, bet likvidēt šīs iespējas… tas būs tas pats, tikai no otra gala. Un vēl. Es gribētu pieminēt, kas man nepatīk likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Pirmām kārtām rodas jautājums - vai šis bija tas laiks, kad reliģisko organizāciju nekustamajiem īpašumiem bija jāuzliek šis nodoklis? Ja bija, tad tas ir mums jāpasaka, valdības partijas! Es domāju, ka šis nebija īstais laiks nodokļa uzlikšanai. Es domāju, ka nevajadzēja arī likvidēt tās atlaides (50%-80%) tiem īpašniekiem, kuri ir īpaši aizsargājamā teritorijā un kuriem pastāv saimnieciskās darbības ierobežojumi. Vai tas bija vajadzīgs? Vai tas ir atkal “grūdiens”, lai cilvēki nevarētu šos īpašumus normāli izmantot? Lai viņi būtu spiesti par lētu naudu tos pārdot tiem, kuriem ir citas iespējas? Vai mēs atkal gribam pārdalīt to, kas citiem jau pieder? Vai gribam veicināt to? Es gribētu pateikt arī to, ka mani neapmierina likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” ietvertais princips, ka valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļus ir tiesības izlietot arī privatizēto uzņēmumu sanācijai. Kāpēc tad mēs esam tos privatizējuši? Kur paliek tā privatizācijas jēga? Es to neredzu. Labējām partijām vajadzētu pateikt, ka šis princips ir kreisāks par kreisu. Es domāju - var būt, ka tas norāda uz to, ka mēs gatavojam kādu nacionalizāciju? Taču nē! Tātad mēs gribam vienīgi uzņemties aizbildniecību pār privāto kapitālu? Arī to nē. Tad jājautā - ko mēs darām? Lobējam attiecīgus biznesmeņus? Es nesaprotu. Nākamais. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Šeit ir skaidri un gaiši parādīts, ka aizvien nodokļu pagarinājuma termiņš ir trīs gadi. Es domāju, ka ar gadu pilnīgi pietiktu. Ar gadu pilnīgi pietiktu! Es nerunāšu neko par ostām. Par ostām jau runāja Imants Burvis. Šajā sakarā ir tikai viens jautājums - tas, ka šis likums un tā grozījumi neparedz sekojošo. Kāda ir reālā likumdošanas situācija? Ir pavisam skaidri jāizšķiras - vai tā būs pašvaldības iestāde, pašvaldības uzņēmums, valsts iestāde vai kas cits. Un tikai tad ir jāiziet no šīs situācijas un jāpiedāvā kādi grozījumi. Attiecībā uz iedzīvotāju ienākumu nodokli es gribētu pateikt skaidri un gaiši, ka bez progresīvā ienākumu nodokļa neiztikt, ja mēs negribam pamest novārtā medicīnu un pašvaldības. Ja mēs, tā teikt, gribam tās nomest dzota priekšā, tad to varam darīt un teikt, ka mūs tās neinteresē. Tālāk. Ienākumu nodoklim nav paredzēti nekādi atvieglojumi - ne vecākiem ar bērniem, ne daudzbērnu ģimenēm, ne precētiem pāriem -, un vispār par to nav nopietni spriests. Es šajā sakarā gribētu pateikt sekojošo: pensionāru jautājums būs reāli jārisina mūsu sabiedrībā pēc 14-15 gadiem, tas ir, tad, kad būs vajadzīgi tie bērni, kam mēs nedodam šo pabalsta iespēju. Mēs, kā es jau minēju, par 11 miljoniem samazinām bērnu pabalstus. Es neredzu valstisku domāšanu, ilglaicīgu perspektīvu. Es redzu, ka partijām ir kaut kāda pavisam juceklīga politika: atsevišķos gadījumos izpilda valdības deklarāciju, bet atsevišķos gadījumos iet tai pilnīgi pretēji, pilnīgi pretēji vēlētāju programmām un savām nostādnēm. Ir paredzēts zemniekiem samazināt atbalstu. Arī ir tas mums pilnīgi nepieņemami. Šie 4,5 miljoni, ko mēs viņiem atņemam, nav tāda nauda, kuru nevarēja atrast, ja būtu bijusi griba. Taču tas prasa sakārtot visu likumdošanas sistēmu, nodokļu politikas sistēmu un izdarīt tur izmaiņas tāpat kā nodokļu iekasēšanā. Es domāju, ka laiks vēl šai Saeimai ir.".
- 1999_10_21-seq394 language "lv".
- 1999_10_21-seq394 speaker Egils_Baldzens-1960.
- 1999_10_21-seq394 mentions Q822919.
- 1999_10_21-seq394 mentions Q211.
- 1999_10_21-seq394 mentions Q2660080.
- 1999_10_21-seq394 mentions Q1250133.
- 1999_10_21-seq394 mentions Q80344.
- 1999_10_21-seq394 mentions Q16355640.
- 1999_10_21-seq394 mentions Q16358049.