Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_10_21-seq388> ?p ?o. }

• 1999_10_21-seq388 type Speech.
• 1999_10_21-seq388 number "388".
• 1999_10_21-seq388 date "1999-10-21".
• 1999_10_21-seq388 isPartOf 1999_10_21.
• 1999_10_21-seq388 spokenAs 22.
• 1999_10_21-seq388 spokenText "Labdien, godājamais priekšsēdētāja kungs! Labdien, dāmas un kungi! Ekselences! Klausītāji! Latvijas pašreizējā par labēju pašnosauktā valdība kā galveno 2000. gada budžeta veidošanas principu ir definējusi, ka tas būšot grūdiens tautsaimniecības attīstībai. Grūšana, pēc budžeta projekta autoru domām, izpaužas šādos galvenajos veidos. Pirmais - īpašuma nodokļa likmes samazinājums no 4% līdz 1,5%. Otrais - darba devējiem obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazināšana par 1%. Trešais - aizsardzības izdevumu palielināšana līdz 1% no iekšējā kopprodukta. Ceturtais - neliels algu pielikums skolotājiem (kas ir četras reizes mazāks, nekā tika solīts) no 2000. gada 1. janvāra. Šie ir praktiski vienīgie soļi, ko ar vairākām atrunām var nosaukt par pozitīviem. Citas valsts budžeta novitātes ir vērstas vienīgi uz nodokļu palielinājumu, izdevumu samazinājumu, tālāku valsts ieņēmumu un to sadales centralizāciju. Latvijas aktuālākās problēmas - trūcīgo iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanu un bezdarba samazināšanu - valdība risina vienā veidā - samazina izdevumus valsts sociālajā budžetā un noņem investīcijas jaunu darba vietu radīšanai. Valsts aizsardzība 2000. gada budžetā ir pasludināta par galveno prioritāti, jo izdevumus valsts aizsardzībai plāno palielināt par 10 miljoniem latu, palielinot aizsardzības izdevumu daļu konsolidētajā budžetā no 2,3% līdz 3%. Vairāk nekā viena trešā daļa no plānotā palielinājuma ir saistīta ar darba algu palielināšanu Aizsardzības ministrijas struktūrās. Karavīriem attiecībā pret skolotājiem tiek dota priekšroka. Valdībā tiek skatīts likumprojekts, kā tuvāko divu gadu laikā aizsardzības izdevumus divkāršot. Tādējādi valsts prioritāte 2000. gadā ir aizsardzības finansējuma pieaugums par 10 miljoniem latu, valdības dienesta finansējuma pieaugums par 3 miljoniem latu, izglītības finansējuma pieaugums par 12 miljoniem latu. Visur citur vērojams piešķirto līdzekļu samazinājums. Lūkojoties uz šiem rādītājiem, vislielāko nožēlu izraisa gan absolūtais, gan relatīvais valsts finansējuma samazinājums veselības aprūpei un sociālajai apdrošināšanai. Ilustrācijas labad var pieminēt, ka Latvijas demogrāfisko situāciju raksturo straujš pensionāru skaita pieaugums, straujš dzimstības samazinājums, strauja darbaspēka, iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotāju skaita samazināšanās kopumā. Tātad “perestroikas” un Atmodas laikam raksturīgais bērnu dzimšanas “bums” ir beidzies un strauji turpinās sabiedrības novecošanās. Pensijas vecuma palielināšana tikai paātrinās šo procesu, jo valsts galvenajai rūpei būtu jābūt dzimstības palielināšanai. 1998. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits kārtējo reizi samazinājās, šoreiz par 15 790 cilvēku jeb 0,6%. Ja šī tendence netiks apstādināta, tad nacionāli ievirzītās labējās valdības pūliņu rezultāts būs tas, ka tuvākajos 50 gados latvieši izzudīs no zemes virsas dabiskā veidā, bez krievu okupantu iejaukšanās. Pēc speciālistu atzinuma, veselības aprūpei veltītā daļa no iekšējā kopprodukta - 3,6%, kā tas redzams 2000. gada Latvijas budžeta projektā, - ir viszemākā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Pēc Slimnīcu biedrības valdes aprēķiniem, 2000. gadā veselības aprūpes iestādes saņems par 8% mazāk līdzekļu nekā 1999. gadā. Tas ne tikai pazeminās medicīnas pakalpojumu kvalitāti, bet prasīs mediķu algu pazeminājumu solītā pieauguma - 3% inflācijas koeficienta apmērā - vietā. Finansu ministrija realizē konsekventu politiku - ienākumus no valsts speciālajiem budžetiem pārņemt valsts pamatbudžetā, bet finansiāli neizdevīgos izdevumu posteņus pārcelt no pamatbudžeta uz speciālajiem budžetiem vai nodot pašvaldībām. Tāda ir programma. Veselības aprūpe pēc līdzekļu samazināšanas tika pārcelta uz valsts speciālo veselības aprūpes budžetu, kura finansēšanai iezīmēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielinājums. Ja tas 2000. gadā būs. Bet ja nebūs? Valdība konsekventi turpina samazināt sociālās palīdzības programmas. 2000. gada budžetā izdevumus sociālajai apdrošināšanai un sociālajai nodrošināšanai samazina par vairāk nekā 1,1% no iekšējā kopprodukta (jeb, absolūtos skaitļos, par 10 miljoniem latu). Acīmredzot tiek lēsts, ka šī palīdzība tik un tā nevienu trūkumcietēju no bada neglābs un ka tādēļ nav vērts pūlēties vispār. Cits svarīgs valdības ierosināts valsts izdevumu samazināšanas postenis ir samazinājums nodarbinātības speciālā budžeta izdevumu daļā - tās samazinājums ir par 6,8 miljoniem latu. Valdība plāno ekonomēt līdzekļus... samazinot bezdarbnieku pabalstu apmērus un to izmaksas termiņus, kā arī cerot uz bezdarbnieku skaita samazināšanos kā ekonomikas atveseļošanās rezultātu. Neviens neap�auba apgalvojumu, ka jāstimulē pēc iespējas ātrāka bezdarbnieku atgriešanās darba dzīvē. Taču tas jāpanāk ne jau ar pabalstu “nogriešanu”! Valdībai ir jādomā, kā radīt valstī jaunas darba vietas. Pirmām kārtām, jāizdara valsts investīcijas darbaspēka kvalitatīvai uzlabošanai un pārorientēšanai atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām. Otrām kārtām, visādi jāatbalsta jaunu darba vietu radīšana, tajā skaitā jāsper arī tāds solis - neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli investīcijas jaunu darba vietu radīšanai. Jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes par gados jauniem un gados veciem strādājošajiem, jo tiem ir visgrūtāk atrast darbu. Visādi jāveicina nepilnas darba dienas un nepilnas darba nedēļas plašāka piemērošana. Jāattīsta algotie pagaidu sabiedriskie darbi, kuru finansējumu valdība piedāvā “apcirpt” pat par 100 000 latiem. Eiropas valstu pieredze pazīst daudzveidīgus bezdarba samazināšanas pasākumus, no kuriem Latvijas valdība neīsteno nevienu. Valdība ir aizrāvusies ar fiskālajiem nodokļu pārgrupēšanas pasākumiem, kā arī ar dažādu budžeta posteņu strukturālo pārkārtošanu, kas varbūt var apslēpt patieso budžeta situāciju, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Piemēram, ārvalstu palīdzība ir iekļauta valsts budžeta ieņēmumu daļā, bet netiek doti papildu līdzekļi iedzīvotājiem nepieciešamajām programmām. Ir jāuzsver, ka valdībai nevajadzētu lolot īpašas ilūzijas par to, ka bezdarbnieku procents ārēji ir it kā pieklājīgs - 10% robežās. Reālais bezdarbs ir daudz lielāks. Daudzi bezdarbnieki, īpaši laukos, nestājas uzskaitē valsts nodarbinātības dienestā, jo, pretēji attīstītajām Eiropas valstīm, pie mums šāda rīcība nav populāra. Taču tajā pašā laikā daudzos lauku pagastos regulārus darba ienākumus saņem vienīgi skolotāji un pagasta padomes darbinieki. (Piemērs: Krāslavas rajonā ir daži pagasti, kur ienākums uz vienu iedzīvotāju ir 17 lati. Salīdzinājumam: Ventspilī tas ir 212 lati.) Pilsētās pieaug pirmspensijas vecuma sieviešu nodarbinātības problēma, jo viņas vairs nespēj pārkvalificēties darba tirgus prasībām. Taču valdība, dzenoties pēc pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa papildu iekasējuma un pildot lielo tirgotāju pasūtījumu, ir metusies uz vairumtirdzniecības bāzu, sīko mazumtirgotāju un tirgu apkarošanu. Tātad tiek apkarotas tās darba vietas, kurās līdz šim pārsvarā strādāja pirmspensijas vecuma sievietes. Aktīvi notiek tirdzniecības centralizācija, lai gan Eiropa jau sen cīnās par pretēja procesa veicināšanu. Situācija ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, kas draud ar bezdarbu vairākiem tūkstošiem cilvēku, rāda, ka nodarbinātības jautājumos valdība labākajā gadījumā ir novērotāja, bet sliktākajā gadījumā... var secināt, ka valdība izrēķinās ar politiski nepatīkamu tautsaimniecības nozari, upurējot daudzu tūkstošu strādājošo intereses. Pašreizējā Latvijas valdība, 2000. gada budžeta projektā izvirzot lielus makroekonomiskus mērķus par lata stabilizāciju un budžeta fiskālā deficīta ierobežošanu, kā arī zīmējot rožainas vīzijas attiecībā uz Latvijas nākotni, diemžēl nav spējusi nolaisties līdz katra Latvijas iedzīvotāja konkrētajai rūpei un vajadzībai. Tā vietā valdība cenšas realizēt par labējiem deklarētos makroekonomiskos mērķus, kārtējo reizi pazeminot Latvijas iedzīvotāju vairākuma dzīves līmeni. Par investīciju programmu 2000. gadam. Valsts investīciju programmas finansēšanas projekts 2000. gadam atstāj visai nospiedošu iespaidu. Valsts investīciju programmas finansēšanu no valsts pamatbudžeta 2000. gadā plānots samazināt - salīdzinājumā ar 1999. gadu - par 12,5%. Taču, ja no šīs summas atrēķina ārvalstu, Eiropas Savienības palīdzību, tad iznāk, ka pat par 15,6%. Līdzīgas samazinājuma proporcijas ir plānotas valsts investīciju programmu finansējumam no speciālajiem budžetiem. Ekonomikas aksioma ir apgalvojums, ka bez investīcijām nav attīstības. Valdība plāno sašaurināt valsts līdzdalību valsts ekonomikas attīstībā, taču tajā pašā laikā cer, ka 2000. gadā uz investīciju un eksporta pieauguma bāzes Latvijas iekšējais kopprodukts pieaugs par 3,5%. Tātad pieaugums plānots uz ārvalstu investīciju un vietējo uzņēmēju privāto iniciatīvu rēķina. Taču skaitļi liecina, ka Latvija jūtami atpaliek no pārējām Eiropas Savienības kandidātvalstīm ārvalstu investīciju piesaistīšanā. Ārvalstu investīcijas uz vienu iedzīvotāju: Latvija ir priekšpēdējā vietā, tālu atpaliek no Igaunijas (407 ASV dolāru) un no Lietuvas (252 ASV dolāri). Latvijā investīcijas ir 113 ASV dolāri uz vienu iedzīvotāju. Pēc ārvalstu speciālistu atzinuma, šī situācija būtu labojama, pirmām kārtām uzlabojot valsts institūciju darbību, ieguldot valsts līdzekļus institūciju infrastruktūrā un darbaspēka kvalitātes uzlabošanā, stabilizējot banku sistēmu, izskaužot korupciju. Tāda ir vienīgā valsts cerība. Plāno ekonomikas pieaugumu uz vietējo uzņēmēju rēķina - cer, ka tie uz iekšējo rezervju rēķina spēs palielināt ražošanu. Uz šo cerību norāda arī valsts investīciju sadalījums pa nozarēm un projektiem. Praktiski neviena valsts investīcija nav vērsta uz ražošanas spēku attīstību. Un tikai nedaudzas investīcijas var attiecināt uz ražošanā iesaistītās infrastruktūras sakārtošanu. Lai cik dīvaini tas liktos, vērtējot Latvijas tautsaimniecības rādītājus un tos salīdzinot ar citām Eiropas Savienības kandidātvalstīm, valsts investīciju prioritāte 2000. gadam ir aizsardzības investīcijas - 3,5 miljoni. Un valsts drošības projekts. 28,5% jeb 11,6 miljoni latu no valsts pamatbudžeta investīcijām ir paredzēti valsts institūciju informātikas sistēmas attīstībai. Tas pats par sevi būtu ļoti progresīvs solis, ja vien vairāk nekā 60% no šiem līdzekļiem neaizietu tādām specifiskām iestādēm kā Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta un muitas pasākumu īstenošanai. Salīdzinājumam: visai Latvijas valsts izglītības sistēmai ir ieplānoti 2,2 miljoni latu jeb 17% no informātikas sistēmas izveidošanai paredzētajiem līdzekļiem. Atzīstot, ka moderna informātikas sistēma ir mūsdienu valsts attīstības pamats, jājautā: par ko liecina šī investīciju proporcija - 60% un 17%? Vai Latvija izvēlējusies kļūt par modernu policejisku valsti vai par modernu izglītības valsti? Tādējādi var secināt, ka pašreizējā valsts investīciju politika nav vērsta uz tautsaimniecības un nodarbinātības attīstību, bet aicināta kalpot militāru un īstermiņa fiskālu, policejisku plānu īstenošanai. Tautsaimniecība ir atstāta Eiropas Savienības ziņā, kuras palīdzības ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā pieaug katru gadu un 2000. gadā sasniegs 100 miljonus eiro. Kopumā valsts budžeta projekts 2000. gadam jāvērtē kā vērsts uz īslaicīgu uzdevumu izpildi. Pirmām kārtām tas vērsts uz fiskālā deficīta noturēšanu 2% ietvaros no iekšējā kopprodukta, upurējot šim mērķim izglītības, sociālās programmas investīcijas, it īpaši investīcijas darbaspēka attīstībai un bezdarba samazināšanai. Atsevišķi budžeta akcenti uz militarizāciju, policejisku funkciju pastiprināšana, pārspīlēta pārvaldes centralizācija izraisa pamatotas bažas. Deklarētā ekonomikas “grūšana” ar nodokļu grozījumiem, liekas, paliks tikai uz papīra. Liekas, ka valdības vadītājs brīžiem tīksminās par savas valdības labējumu un par šīm nežēlīgajām sociālajām reformām. Ka strauji pasliktinās iedzīvotāju dzīves līmenis. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija nevar atbalstīt šādu budžetu un aicina arī pārējos loģiski domājošos deputātus balsot pret šo budžetu.".
• 1999_10_21-seq388 language "lv".
• 1999_10_21-seq388 speaker Modris_Lujans-1964.
• 1999_10_21-seq388 mentions Q211.
• 1999_10_21-seq388 mentions Q4294315.
• 1999_10_21-seq388 mentions Q37.
• 1999_10_21-seq388 mentions Q191.
• 1999_10_21-seq388 mentions Q193089.
• 1999_10_21-seq388 mentions Q458.
• 1999_10_21-seq388 mentions Q4294480.
• 1999_10_21-seq388 mentions Q327094.
• 1999_10_21-seq388 mentions Q2484354.