Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_10_21-seq386> ?p ?o. }

• 1999_10_21-seq386 type Speech.
• 1999_10_21-seq386 number "386".
• 1999_10_21-seq386 date "1999-10-21".
• 1999_10_21-seq386 isPartOf 1999_10_21.
• 1999_10_21-seq386 spokenAs 49.
• 1999_10_21-seq386 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Cienījamie klausītāji! Mans uzdevums šodien ir pateikt tikai vienu vienkāršu un, es ceru, ne tikai finansu speciālistiem, bet arī citiem labi saprotamu lietu. Lai mūsu valsts attīstītos, ir jāveicina tās ekonomiskā augšupeja. Tie nav tikai skaisti vārdi. Šodien tas nozīmē, ka ir jāpieņem sabalansēts budžets. Tas ir jādara noteikti un principiāli. Pretējā gadījumā visas mūsu vīzijas par valsts gaišo nākotni un cerības tās piepildīt mēs varam atlikt vēl uz ilgu, ilgu laiku, jo tam visam vienkārši nebūs naudas. Izstrādājot un pieņemot sabalansētu budžetu, mēs izvēlamies valsts tautsaimniecības attīstību un sabiedriskās dzīves kvalitātes un līmeņa augšupeju. Es vēlētos šodien skaidri norādīt uz tiem kritērijiem, pēc kuriem vadījās valdība un Finansu ministrija, izvērtējot visas vajadzības, iespējas un apstākļus, kuru apkopojumu sauc par budžetu. Mēs definējām budžeta kritēriju hierarhiju, ar kuru es aicinātu arī jūs salīdzināt savus priekšlikumus un iespējamos grozījumus. Pirmais un augstākais kritērijs, pēc kura, sastādot budžetu, vadījās valdība, bija izplānot valsts ieņēmumus un tēriņus tā, lai dotu stimulu mūsu tautsaimniecībai izkļūt no depresijas, kādā bijām nonākuši 1998. gada beigās un šā gada sākumā. Dot stimulu mūsu ekonomiskajai augšupejai - tas šobrīd ir eksistenciāli svarīgs, neapšaubāmi nozīmīgs darbs, lai varētu pozitīvi runāt par Latvijas tālāku attīstību un integrāciju globālajā tirgū. Tautsaimnieciski plaukstošajai valstij daudz pazīmju. Vieni saka - spēja izkļūt no krīzes, citi saka - sabalansēts budžets. Vēl citi piesauc iekļūšanu NATO un Eiropas Savienībā. Vēl citi kā pirmo nosauc cienījamas algas skolotājiem. Tas ir pareizi. Taču, lai kuru no pazīmēm mēs sliektos nosaukt pirmo, patiesībā mēs domājam par vienu un to pašu - par attīstītu un modernu valsti, par valsti, kurai pietiek naudas ne tikai savu ikdienas tēriņu segšanai, bet arī attīstībai. Es aicinu jūs vērtēt budžetu tikai un vienīgi ar šo mērauklu. Proti, vai budžets ir solis pretī plaukstošai, ekonomiski attīstītai valstij. Plānojot šo budžetu, mēs esam konsekventi virzījušies uz deficīta samazināšanu. Tālākā perspektīvā tas ir principiāls ceļš virzienā uz bezdeficīta budžetu un pat tādu budžetu, kas ir ar pārpalikumu. Tādēļ es aicinu jūs būt taupīgiem, piesardzīgiem un neieslīgt populistiskā kārdinājumā tērēt vairāk, nekā pašreiz spējam atļauties. Es aicinu jūs būt konstruktīviem un pragmatiskiem savu priekšlikumu izteikšanā, jo mūsu valstī naudas ir pietiekami, lai racionālas darbības ceļā mēs spētu saskaņot sabiedrības visdažādākās intereses, apsvērumus, vajadzības un nodrošinātu to finansējumu. Lai mūsu valsts turpinātu pozitīvu attīstību, mēs nedrīkstam plānot deficītu, kas būtu lielāks nekā 2% no iekšzemes kopprodukta. Profesionāļi zina, ka ta ir kritiskā robeža, kuru mūsu valsts ekonomika nevar atļauties pārkāpt. Tādi ir nepielūdzamie finansu likumi. Pretējā gadījumā valsts finansu stāvoklis ar katru dienu kļūs aizvien smagāks, valsts - aizvien nabadzīgāka. Mēs zaudēsim starptautisko atbalstu un nebūsim izpildījuši savus amata pienākumus - racionāli saplānot un kontrolēt mūsu valsts izdevumus. Finansistiem tas nav noslēpums - nodrošinot finansu stabilitāti vidējā termiņā un panākot bezdeficīta vai pat pārpalikuma budžetus nākamajiem gadiem, būs iespējams kontrolēt tekošā konta deficītu, kas pašlaik Latvijā sasniedzis nepieņemamus apmērus. Otrs kritērijs, kuru mēs izvirzījām, bija budžets, ko pozitīvi vērtē starptautiskā finansu sabiedrība. Mums vajadzēs aizņemties. Aizņemties ārzemēs, lai rastu finansējumu kārtējiem izdevumiem. Ne tikai investīcijām. Un tātad mums ir jārēķinās ar mūsu potenciālo naudas aizdevēju izpratni, lai saņemtu naudu par civilizētiem procentiem, kas mūs nedzītu nabadzībā un atkarībā. Mēs gribam aizņemties maz, ātrāk atdot un nekad vairs nedzīvot uz kredīta. Starptautiskais valūtas fonds ir rekomendējis maksimālo deficīta robežu, kas ir 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Arī starptautiskie finansu eksperti saskata iespējas mūsu ekonomikas attīstībai tikai tad, ja mēs nepārsniedzam šo robežu. Tātad, godājamie kolēģi, ja lemsiet kādai no pozīcijām palielināt finansējumu, tad rādiet, kam ņemsim nost. Budžetā tāpat kā sengrieķu skulptūrā visam ir jābūt sabalansētam, jābūt līdzsvarā. Ja atskatāmies uz neseno pagātni, redzam - tie gadi, kad valsts kopprodukts ir cēlies un kad ir pieaudzis optimisms sabiedrībā, ir bijuši gadi, kad budžets ir bijis pēc iespējas sabalansēts. Sabalansēts budžets - tā ir harmoniska, dzīvespriecīga un investīcijām pievilcīga tautsaimnieciskā vide. Būt vai nebūt labākai dzīvei? Šodien šis jautājums reducējas uz vienkāršo - būt vai nebūt sabalansētam budžetam. Un trešais kritērijs - to es faktiski esmu jau pateicis - ir ļoti stingrs taupības režīms, tas ir veselā saprāta kritērijs. Ciest mazas neērtības šodien, lai iegūtu komfortu rīt, piekrist mazām sāpēm, lai izvairītos no lielām nākotnē. Atteikties no maziem priekiem, lai iegūtu lielu. Visu darīt ar mēru - tas ir loģiski. Šobrīd mūsu valsts nevar atļauties neprātīgus eksperimentus, kas maksā desmitiem miljonu, tā ir mana pārliecība. Runājot par kritērijiem, visbeidzot ir jāpiemin pats svarīgākais, ko valdība, strādājot pie budžeta projekta, turēja sev acu priekšā. Lai spertu soli uz priekšu, lai būtu vairāk naudas nākotnē, valdības uzdevums ir izmantot budžetu kā instrumentu, ar kura palīdzību mēs varam dot impulsu tautsaimniecības attīstībai. Grūdiens tautsaimniecības attīstībai - tā mēs nosaucām šo principu. Šajā kontekstā būtu vērts pakavēties pie dažiem skaitļiem. 2000. gada budžets ir zīmīgs ar to, ka daļa nodokļu tiek liberalizēta. Tajā ir iestrādāta būtiska nodokļu samazināšanas pakete, lai stimulētu investīciju piesaistīšanu. Pašreizējo maksimālo īpašuma nodokļa likmi, kas ir 4%, plānots samazināt līdz 1,5%. Ir paredzēts atlikt akcīzes nodokļa paaugstināšanu degvielai, lai šo likmju kāpumu saskaņotu ar pārējām Baltijas valstīm. Tiek piedāvāts par 1% samazināt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi darba devējam. Rezultātā samazināsies darbaspēka izmaksas un uzlabosies šo nodokļu maksāšanas disciplīna. Grūdiens tautsaimniecības attīstībai - tas nozīmē samazinātus nodokļus tautsaimniecībā. Tas nav jautājums par kafiju vai limonādi, tas ir jautājums par politisku izšķiršanos. Kas ir tas, ko mūsu valsts atbalsta un veicina? Ar šo budžetu mēs meklējam katru iespēju samazināt nodokļu slogu investīcijām un uzņēmējam, lai rastos jaunas darba vietas un būtu papildu ienākumi iedzīvotājiem un galarezultātā - arī valstij. Lai īstenotu šādu budžeta plānu, valsts politikai ir jāiet roku rokā ar nodokļu iekasēšanas radikālu uzlabošanu. Nodokļu veidā gūtie ieņēmumi tiks palielināti, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru un samazinot dažādus atvieglojumus. Lai minētās likumdošanas izmaiņas dotu pozitīvu rezultātu, gan no tautsaimniecības, gan no budžeta viedokļa ir jāuzlabo nodokļu administrēšanas efektivitāte, kuras rezultātā mēs paredzam iegūt papildus 40 miljonus latu. Es uzskatu, ka ļoti svarīgs mērķis ir nākamā gada laikā būtiski palielināt budžeta “caurspīdīgumu”, iekļaujot tā programmu un apakšprogrammu rezultatīvos rādītājus Valsts budžeta likumā. Kā zināms, rezultatīvie rādītāji uzskatāmi demonstrē, kāda ir valsts budžeta piešķirto līdzekļu izlietojuma efektivitāte, kāda ir ieguldīto resursu atdeve. Šim pašam nolūkam kalpo arī privatizācijas ieņēmumu pārklasificēšana par finansēšanas avotu un ārvalstu palīdzības iekļaušana budžetā. Mēs likvidēsim specbudžetus, kuru izmantošana bieži vien netiek kontrolēta vai tiek vāji kontrolēta. Nobeigumā es gribētu pateikt, ka jūsu priekšā ir budžets, kurā jēdziens “prioritāte” nav tukša skaņa. Budžetā ir skaidri redzams, ka mūsu prioritātes ir aizsardzība un izglītība. 2000. gadā Aizsardzības ministrijas finansējums faktiskajās cenās pieaugs par 32,7% jeb 10,8 miljoniem latu un veidos 1,06% no iekšzemes kopprodukta. Par 12,3 miljoniem latu palielināsies izglītības sistēmas finansējums, tajā skaitā plānots papildus piešķirt līdzekļus izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas reformai, kopskaitā par 6,24 miljoniem latu vairāk, nekā kāda cita valdība ir piešķīrusi. Mēs esam atraduši iespēju laikā, kad budžeta stāvoklis jau tā ir ļoti smags, piešķirt skolotāju algām vairāk līdzekļu nekā jebkad iepriekš. Atrast šo naudu nebija viegli, un mums nācās pat palielināt dažus nodokļus patēriņa daļā. Valdība strādāja, meklēja risinājumus un izdarīja šajā jomā vairāk, nekā bija izdevies agrāk. Par to es arī esmu lepns. Mēs gribam ar šo budžetu palielināt skolotāju algas, mēs gribam izveidot stabilu pensiju sistēmu, mēs gribam iekļauties NATO un Eiropas Savienībā. Mēs gribam bagātāku Latviju, un šis budžets to apliecina. Paldies par uzmanību.".
• 1999_10_21-seq386 language "lv".
• 1999_10_21-seq386 speaker Edmunds_Krastins.
• 1999_10_21-seq386 mentions Q822919.
• 1999_10_21-seq386 mentions Q211.
• 1999_10_21-seq386 mentions Q193089.
• 1999_10_21-seq386 mentions Q458.
• 1999_10_21-seq386 mentions Q39731.
• 1999_10_21-seq386 mentions Q4294480.
• 1999_10_21-seq386 mentions Q7184.