Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_10_21-seq366> ?p ?o. }

• 1999_10_21-seq366 type Speech.
• 1999_10_21-seq366 number "366".
• 1999_10_21-seq366 date "1999-10-21".
• 1999_10_21-seq366 isPartOf 1999_10_21.
• 1999_10_21-seq366 spokenAs 77.
• 1999_10_21-seq366 spokenText "Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Ministru kabineta locekļi! Šodien mums, deputātiem, būs jāpieņem atbildīgs un savā ziņā arī vēsturisks lēmums, jo būs jābalso par 2000. gada Valsts budžeta likuma projekta un to pavadošo likumprojektu paketes pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tas būs budžets, ar kuru valsts uzsāks savu dzīvi jaunā gadu tūkstotī. Kāda būs šī mūsu nākotnes dzīve? Laika posmā no 1. oktobra, kad valdība iesniedza šos dokumentus Saeimā, ir noticis intensīvs darbs komisijās un frakcijās, apspriežot gan valdības piedāvātos ieņēmumu apjomus, gan izdevumu apjomus, gan iespējas šos līdzekļus tērēt ekonomiskāk, gan iespējas apmierināt mūsu valsts pārvaldes, iedzīvotāju un sociālo grupu vajadzības. Bieži tiek jautāts - kādas ir galvenās 2000. gada budžeta prioritātes? Vienā teikumā tās varētu raksturot tā: galvenā prioritāte ir valsts budžeta deficīta samazināšana. Tā līmenis, pēc 5. augustā veiktajiem grozījumiem, šāgada budžetā bija 3,6% no iekšzemes kopprodukta. Taču, ņemot vērā pēdējos Ministru kabineta piedāvātos 1999. gada budžeta grozījumus, kuri paredz, ka no privatizācijas nesaņemtie ienākumi jāizslēdz no ieņēmumu daļas kā pašvaldību nesaņemtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kā arī ir jāfinansē paredzamais referendums, budžeta deficīts pieaug līdz 4,6% no iekšzemes kopprodukta. 2000. gada Valsts budžeta likuma projektā valsts budžeta deficīts ir paredzēts 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tā fiziskais apjoms ir noteikts 80,5 miljonu latu apjomā. Valsts noteiktie budžeta ieņēmumi līdz ar to ir 1 miljards 368 tūkstoši. Izdevumi ir 1 miljards 434 tūkstoši. Un tīrie izdevumi ir 14,5 miljonu apjomā. Par ieņēmumiem. Analizējot kopējos ieņēmumus, ieņēmumus pa nodokļu veidiem, jāsecina, ka, neskatoties uz diezgan konservatīvu pieeju ieņēmumu daļas plānošanā, atsevišķu nodokļu ieņēmumi ir paredzēti visai augsti. Un šajā sakarā vispirms es gribētu minēt ieņēmumus no netiešajiem nodokļiem - pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa. Protams, tā ir pietiekami pareiza pieeja - aplikt ar nodokļiem patēriņu. Šādi realizējas princips - kurš vairāk patērē, tas arī vairāk maksā nodokli par labu valstij. Tomēr šiem nodokļiem ir plānoti vislielākie pieaugumi - pievienotās vērtības nodoklim - 112,6% un akcīzei - 117,3% (attiecībā pret paredzēto 1999. gada budžeta izpildi. Tas liek domāt, ka samērā strauji vajadzētu pieaugt privātajam sabiedriskajam patēriņam, kā arī nodokļu administrēšanai būtu jūtami jāuzlabojas. Tomēr, ja ieskatāmies Valsts budžeta likuma projekta paskaidrojumos, tad redzam, ka gan sabiedriskā, gan privātā patēriņa pieauguma tempi ir plānoti samērā nelieli: 3,5% - sabiedriskais patēriņš faktiskajās cenās un privātais - 3,9 %. Prognozētais inflācijas līmenis ir 3% apmērā. Kā apliecinājums ne visai straujam patēriņa pieaugumam ir arī neliels vidējās darba samaksas pieaugums (aptuveni 6% pret 1999. gada līmeni) un pavisam nelielais bezdarba līmeņa kritums (no 9,6%, kas plānoti šogad, līdz 9,1%, kas paredzēts 2000. gadā). Tas viss liek domāt, ka galvenais akcents ir uz nodokļu administrācijas uzlabo�anu. Tas, protams, ir ļoti sarežģīts process. Mēs visi taču labi zinām, ar kādām problēmām visu laiku sastopas Valsts ieņēmumu dienests, nodrošinot nodokļu iekasēšanu. Arī akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugums par 17% 2000. gadā, salīdzinot ar 1999. gadā paredzamo (neskatoties uz piedāvātajām izmaiņām akcīzes nodokļa likumos, kas vērstas uz ieņēmumu palielinājumu), ir ļoti optimistisks. Kāpēc es to saku? Cienījamie deputāti, ar to visu es gribu uzsvērt, ka šobrīd nav iespējams reāli palielināt budžeta ieņēmumu daļu. Mēs varam domāt tikai par to, ka mēs, otrajā lasījumā strādājot, varētu veikt vai nu izdevumu samazināšanu, vai līdzekļu pārdali esošo, plānoto budžeta līdzekļu ietvaros. Bez tam jāatzīmē vēl kāda lieta. Kā jau es teicu mazliet agrāk, no ieņēmumu daļas ir izslēgts ienākums no privatizācijas fonda. Šī ieņēmumu daļa ir izslēgta. Privatizācijas fonda ieņēmums mums nākotnē būs vairs tikai kā iespējamais finansēšanas avots. Kā tas izskatās izdevumu daļā? Vai, realizējot galveno prioritāti - budžeta fiskālā deficīta samazināšanu -, ir tomēr iespējams realizēt kādu valdības prioritāti? Proti, vai kāda no nozarēm nākamgad attīstīsies straujāk nekā citas vai straujāk nekā 1999. gadā? Vislielākais finansējuma pieaugums ir paredzēts aizsardzībai: 29,9%. Tas būs 1% no iekšzemes kopprodukta. Līdz ar to mēs būsim pildījuši savus solījumus jeb vismaz mēģinājuši realizēt savas cerības, kuras saistām ar iestāšanos NATO. Otrs lielākais finansējuma pieaugums ir izglītībai: 15,5%. Tas būs 2,2% no iekšzemes kopprodukta. Neliels, pavisam neliels ir finansējuma pieaugums dzīvokļu un komunālajai saimniecībai un vides aizsardzībai - par 2,64% - , bet tas nemaina īpatsvaru iekšzemes kopproduktā, tas jau tāpat ir ļoti niecīgs. Pieaugums ir arī attiecībā uz vispārējiem valdības dienestiem - par 4,1%. Arī tas nemaina īpatsvaru iekšzemes kopproduktā. Taču tas ir arī vispārējo valdības uzdevumu realizācijai. Pārējām nozarēm diemžēl ir izdevumu samazinājumi. Vislielākais ir transportam un sakariem - 23,1%. Šīs nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā samazinās no 2,8% līdz 2%. Analizējot budžeta izdevumu daļas struktūru, redzam, ka pieaug uzturēšanas izdevumi, ļoti nedaudz - atalgojums, bet galvenais ir pieaugums par maksājumiem, par aizņēmumiem un kredītiem. Tā ir maksa par mūsu budžeta deficītu. Valdības piedāvātajā Valsts budžeta likuma projektā ir paredzēta arī kāda tautsaimniecības attīstība, ko visuzskatāmāk rāda līdzekļi valsts investīcijām. Valsts konsolidētajā budžetā investīcijas paredzētas 68,3 miljonu latu apjomā, un to apjoms attiecībā pret 1999. gadam plānoto ir samazinājies par 11 miljoniem un sastāda vairs tikai 4,8% no kopējiem izdevumiem (attiecībā pret 5,5%, kas bija plānoti šogad). 2000. gada budžeta projektā izmaiņas redzamas arī pašvaldību budžeta ieņēmumu daļas struktūrā. Kā būtiskāko var minēt ieņēmumu samazināšanos no nodokļa par īpašumu. Tur paredzēts kritums: 15,3%. No vienas puses, ir apsveicama valdības vēlme veicināt uzņēmējdarbību un pārskatīt vai, precīzāk sakot, atcelt likumu par īpašuma nodokli. Minētais likums noteica 4% - maksimālo likmi no ēku un būvju bilances vērtības - un neveicināja investīciju piesaisti Latvijai. Mēs esam pildījuši iepriekšējās valdības laikā… jeb valdība ir pildījusi iepriekšējās valdības laikā doto solījumu investoriem, ka, lai veicinātu investīciju piesaisti, šī likme tika samazināta. Šobrīd tā ir aizvietota ar vienotu nodokļa likmi - 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības. Tomēr pašvaldības jau šobrīd ir norūpējušās par jaunās pašvaldībām deleģētās funkcijas izpildi - šā nodokļa administrēšanas realizāciju un iespējām ieņēmumu prognozi izpildīt. Kas būs tas jaunais, ko piedāvā valdība, lai būtu iespējams precīzāk un detalizētāk spriest par sabiedrisko līdzekļu izmantošanu? Ir uzteicams, ka Valsts budžeta likuma projekts ir papildināts ar jauniem pielikumiem par iestāžu un resoru rezultatīvajiem rādītājiem, kas nākotnē radīs iespēju izvērtēt līdzekļu izmantošanas lietderību un efektivitāti. Savā ziņā tas mums būs atskaites punkts, lai mēs varētu vērtēt, vai institūcijas, valsts iestādes, resori savu naudu ir tērējuši paredzētajiem mērķiem un vai efektivitāte tiešām ir sasniegta. Otra pozitīvā iezīme ir tā, ka Valsts budžeta likums ir papildināts ar pielikumu un informāciju par ārvalstu finansiālo līdzdalību dažādu programmu realizācijā. Ir uzskaitītas arī nākotnē iespējamās saistības, realizējot ilgtermiņa projektus, kas jau šobrīd ļauj ieskicēt vienas vai otras nozares vai programmas attīstības perspektīvas. No budžetu un finansu vadības uzlabošanās viedokļa, budžetu un finansu vadības būtisku uzlabošanos var atzīmēt arī budžetu pavadošo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””, kura atsevišķas normas gan būtu diskutējamas. Viena no tām bija, piemēram, Saeimas budžeta neatkarības principa atcelšana, pret ko iebilda Juridiskā komisija, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā un kā līdzatbildīgā komisija sniedzot savu atzinumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Par pārējiem Valsts budžeta likumu pavadošajiem likumprojektiem. Šos likumprojektus var nosacīti iedalīt vairākās grupās. Daļa no tiem ir saistīti ar budžeta struktūras izmaiņām, ieņēmumu un izdevumu pārnešanu starp pamatbudžetu un speciālajiem budžetiem, dažādu soda naudu izlietošanas kārtību un tamlīdzīgi. Ir šeit vairākas normas, kuras arī šobrīd varētu varbūt precizēt vai diskutēt, bet tas būtu jau otrā lasījuma jautājums. Šos likumprojektus - likumu par Uzņēmumu reģistru, par ostām, par aviāciju, par dzelzceļu, par konsulāro reglamentu un vēl citus no paketes - konceptuāli un bez iebildumiem atbalstīja līdzatbildīgās komisijas. Atbalstīja arī Juridiskā komisija likumprojektu par tiesu varu, lai gan izteica iebildumus pret līdzekļu samazinājumu tiesu institūcijām. Nākamā grupa skar dažādu pasākumu realizācijas termiņu atlikšanu uz vēlāku laiku. Tie ir likumprojekti, kas izraisīja vislielākās diskusijas. Kā pirmais ir likumprojekts par skolotāju algu palielināšanas termiņa noteikšanu pakāpeniski līdz 2003. gadam. Es domāju, ka šīsdienas skolotāju pikets bija apliecinājums, ka Izglītības likuma pieņemšana otrajā lasījumā vēl izraisīs karstas debates. Budžeta paketē ir paredzēts izslēgt normu par pabalstu palielināšanu ģimenēm ar bērniem, tas ir likumprojektā par sociālo palīdzību. Pret to iebilst Sociālo un darba lietu komisija. Šis ir likumprojekts, par kuru, es domāju, arī otrajā lasījumā Saeima diskutēs diezgan detalizēti. Jo - vai ir mērķtiecīgi šādu normu izslēgt pilnībā no likumprojekta? Saprotot šo mūsu budžeta situāciju, varētu piekrist, ka šīs normas finansēšana tiek atlikta uz vēlāku laiku, tomēr tādā vai citādā redakcijā jeb tādu vai citādu normu ietvaros mums ir jādomā par to, kā stimulēt dzimstību Latvijā. Zinot mūsu situāciju ar sociālās apdrošināšanas budžetu, to, kā nākotnē var veidoties darbaspēka atražošana un kā veidot attiecības starp strādājošajiem un pensionāriem, es domāju, ka šis jautājums ir ārkārtīgi, ārkārtīgi aktuāls. Ir arī paredzēta izdevumu samazināšana sociālajā sfērā, ir paredzēta bezdarbnieku pabalsta apmēru pārskatīšana un citi soļi. Par “peldošajiem” likumprojektiem... Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iebilda arī pret izmaiņām likumā par sodu izpildi un arī Radio un televīzijas likumā. Nākamā grupa ir ieņēmumu palielināšanai izstrādātie likumprojekti, kas paredz aplikt ar akcīzes nodokli jaunas preču grupas, tādas kā alus, kafija, alkoholiskie dzērieni. Šie likumprojekti guva konceptuālu atbalstu visās līdzatbildīgajās komisijās. Gribu uzsvērt, ka vislielākās diskusijas izraisīja valdības piedāvātie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. No vienas puses, ir paredzēts uzņēmējdarbības veicināšanas nolūkā sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi samazināt par 1%, to nosakot 36% apmērā, un vienlaicīgi ir paredzēts aplikt sociālās apdrošināšanas maksājumu iemaksu privātajos pensiju fondos un darba devēju prēmijas par dzīvības un veselības apdrošināšanu. Situācijā, kad no vienas puses mēs cenšamies saglabāt mūsu pensijas reformas pamatus, šī norma, kura tika diskutēta ļoti, ļoti detalizēti iepriekšējos parlamentos. Nedomāju, ka tā būtu tik strauji pārskatāma. Es domāju, ka šis būtu tas likumprojekts, par kuru būtu ļoti uzmanīgi jādiskutē arī nākamajā lasījumā. Sociālo un darba lietu komisija kā līdzatbildīgā ierosināja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai izstrādāt šim likumprojektam alternatīvu likumprojektu, kurš paredzētu tikai sociālās apdrošināšanas likmju samazināšanu. Taču šis priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstu neguva. Paralēli tiešajām, ar likumprojektu saistītajām normām ir arī priekšlikumi par atsevišķu normu sakārtošanu atsevišķos likumos. Tas vai nu veicinātu maksāšanas disciplīnu, vai precīzāk noteiktu vienas vai otras institūcijas atbildību. “Peldošo” likumu paketē ir kopumā 32 likumprojekti, no tiem četri ir pilnīgi jauni vai tajos ir jaunas redakcijas. Pievienojot šos likumus Valsts budžeta likuma projekta paketei (es domāju tos, kuriem ir jaunas redakcijas un kurus parasti skata divos lasījumos), rodas precedents, ka būtiskus, nozares reklāmu skarošus likumprojektus pievieno paketei un tādējādi sašaurina iespēju diskutēt parlamentā. Un šajā sakarā es gribētu norādīt, ka tādējādi rodas arī zināmas pretrunas ar likumu “Par budžetu un finansu vadību”, kas nosaka, ka pievienot budžeta paketei var tikai tos likumus, kas nosaka ieņēmumu daļu un kas tātad ir vērsti vai nu palielināšanas, vai samazināšanas virzienā. Jāatzīst, ka šobrīd Valsts budžeta likumu pavadošā likumprojektu pakete ir orientēta uz jostu savilkšanas principu. Taču ir arī atsevišķi izņēmumi - kā jau šeit minēju, nekustamā īpašuma nodoklis, sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šie likumprojekti skar uzņēmējdarbības veicināšanas aspektu. Vēl vairāk. Ir ierosināts pārskatīt vai atcelt atsevišķas normas, kas skar iespēju maksāt vai pagarināt vecos (es pasvītroju - vecos!) nodokļu parādus. Nerisina aktuālus nodokļu maksāšanas kārtības vai disciplīnas uzlabošanas jautājumus un nerosina uzņēmumus pārstrukturizēt ražošanu, drīzāk saglabā pašreizējo principu: ja reiz esi bedrē, tad tev tur arī jāpaliek. Domāju, ka šobrīd parlamentam ir unikāla izdevība - visi būtiskākie uzņēmējdarbību skarošie nodokļu likumi ir atvērti, un šobrīd būtu jāizmanto izdevība iestrādāt attiecībā uz otro lasījumu priekšlikumus, kuri kaut nedaudz varētu veicināt, stimulēt ražo�anas tālāku veiksmīgu attīstību. Cienījamie deputāti! Es ļoti, ļoti centos ieskicēt tās problēmas, es akcentēju tikai pašas galvenās problēmas, kuras mēs, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un kuras arī jūs, citas līdzatbildīgās komisijas, norādījāt, izskatot likumprojektu, kad tas tika gatavots pirmajam lasījumam. Ja mēs runātu detalizētāk, debates būtu krietni ilgākas, bet es zinu, ka arī jūs gribat izteikt savu viedokli, jo parlamentam būs jāuzņemas liela atbildība. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kopumā izvērtēja visu likumprojektu paketi, izvērtēja likumprojektu “Par valsts budžetu 2000. gadam” un atbalstīja to izskatīšanu pirmajā lasījumā, un vienlaikus lūdz visiem likumprojektiem noteikt steidzamību. Lūdzu jūs arī atbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.".
• 1999_10_21-seq366 language "lv".
• 1999_10_21-seq366 speaker Aija_Poca-1948.
• 1999_10_21-seq366 mentions Q822919.
• 1999_10_21-seq366 mentions Q211.
• 1999_10_21-seq366 mentions Q872.
• 1999_10_21-seq366 mentions Q7184.