Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_10_21-seq2> ?p ?o. }

• 1999_10_21-seq2 type Speech.
• 1999_10_21-seq2 number "2".
• 1999_10_21-seq2 date "1999-10-21".
• 1999_10_21-seq2 isPartOf 1999_10_21.
• 1999_10_21-seq2 spokenAs 99.
• 1999_10_21-seq2 spokenText "Godātais kolēģi Latvijas Saeimas prezident! Godātie Saeimas deputāti un viesi! Man ir liels gods runāt šīs augstās auditorijas priekšā Latvijas tautai tik svarīgā laikā. Milleniuma tuvošanās ir piemērots brīdis, lai atzītu: mazliet mazāk nekā pirms tūkstoš gadiem ir sācis veidoties liktenis, kas mūs ir izveidojis tādus, kādi mēs esam šodien, un noteicis mūs kā daļu no Eiropas, tās kultūras, ekonomikas, kristīgajām tradīcijām un vēstures. Domājot par Baltijas jūru un tās krastos dzīvojošo cilvēku likteņiem, tajā skaitā par Igauniju un Latviju, reiz kāds skolotājs brīnījies: vai nav apbrīnojami, ka lielāko daļu Igaunijas vēstures var mācīties no Latvijas vēstures mācību grāmatas (vai otrādi)? Patiešām, kas vēl, ja ne pagātnes kopējie pagriezienu mirkļi - karš un miers, savienību slēgšana un tirdzniecības ceļu veidošana, smagie zaudējumi un rūgtie okupācijas gadi, un kopīgais ceļš atpakaļ uz neatkarību - var vēl vairāk tā tuvināt tautas, kā tuvināti esam mēs? Godātie kolēģi, atļaujiet uz mirkli atskatīties vēsturē. Latvijas galvaspilsēta Rīga vairāku gadsimtu garumā ir bijusi vecās Livonijas, līdz ar to arī Dienvidigaunijas centrs. Rīgas tirgus bija pazīstams gan Igaunijas zvejniekiem, gan zemniekiem. Rīga ir bijusi izglītības iegūšanas vieta daudziem igauņiem. Pareizticīgo garīgajā seminārā ir mācījušies Igaunijas neatkarības pamatlicēji - Jāns Poska un Konstantins Petss. Lielākā daļa mūsu gadsimta sākuma arhitektu un inženieru ieguva izglītību Rīgas Politehnikumā. Simboliski ir tas, ka vissvarīgākā Igaunijas un Latvijas izglītības iestāde - Cimzes seminārs - atradās tieši robežpilsētā Valgā. Rīgā bijusī Livonijas luterāņu superintendatūra virzīja garīgo dzīvi arī Igaunijas pusē, un mūsu apgaismotāji mācītāji Masings un Rosenplenters izjuta lielu Rīgas atbalstu. Mūsu nacionālās dzejas pamatlicējam Kristianam Jākam Petersonam Rīga bija dzimtā pilsēta. Savukārt Igaunijas pilsēta Tartu un tās vēsturiskā Universitas Tartuensis ir bijušas izglītības devējas latviešiem. Pirmās studentu organizācijas, kurām bija noteicošā loma Latvijas nacionālajā kustībā un nācijas izveidošanā, dibinātas tieši Tartu. Šodiena apliecina, ka Igaunija un Latvija ir palikušas tuvas arī savos mūsdienu centienos un mērķos. Latvijas pēdējos gados gūtie panākumi gan politikas, gan ekonomikas jomā ir jūs izvirzījuši starp tiem, kuri gatavojas tuvākajā laikā aktīvi iekļauties Eiropas Savienības paplašināšanas procesā. Atļaujiet šeit jūs no visas sirds apsveikt ar atzinumu, ko Eiropas Komisija izteica pirms nedēļas, - aicināt Latviju vēl šajā gadsimtā saukt pie sarunu galda. Saistībā ar kultūrvēsturisko saikni Igaunija no laika gala ir bijusi mērķtiecīga Latvijas atbalstītāja un ir vēl arī tagad. Tie nav tikai tukši vārdi. Stipra, stabila Latvijas Republika kā draugs un partneris ir Igaunijas valstij un tautai ļoti vajadzīga. Latvijas panākumi noteikti ir arī mūsu panākumi. Tā vārdā esam pastāvīgi izteikuši gatavību dalīties savā pieredzē, ko esam ieguvuši divos pēdējos gados Eiropas Savienības paplašināšanas sarunu gaitā. Abām mūsu valstīm, Latvijas Republikai un Igaunijas Republikai, stāv priekšā liels darbs, lai integrētos mūsdienu Eiropā. Tas nozīmē jaunus pienākumus gan pret savām tautām, gan pret Eiropas Savienību un tās nākotni. Lielo un mazo valstu pārstāvēšana Eiropas struktūrās, to tiesību un pienākumu līdzsvarošana, lēmumu pieņemšanas mehānisms, tas viss un vēl daudz kas cits ir tas, par ko domā to valstu politiķi un politologi, biznesmeņi un diplomāti, kuras ietilpst Eiropas Savienībā jau šodien. Katrs Eiropas Savienības ierindas pilsonis uzdod parastus, cilvēcīgus jautājumus, vai viņa pašreizējā darbavieta būs droša arī rīt, kāda dzīve gaida viņa bērnus, vai viņš var uzticēties likumiem, no kuriem ir atkarīgs viņa bizness, viņa pensija. Viņš bieži jautā arī to, kas notiek tad, kad Eiropas Savienībai pievienojas tautas, kuras pret savu gribu ar padomju okupācijas nežēlīgo roku gadu desmitiem tika izrautas no Eiropas mājas, kam viņas vēsturiski ir piederīgas. Sadarbība starp mūsu valstīm līdz šim ir bijusi piemērs visām Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Īpaši redzamus rezultātus esam guvuši sadarbībā aizsardzības jomā. Nosaukšu šeit tikai “Baltbat”, “Baltron” un “Baltdefcol”. Ņemot vērā kā Igaunijas, tā Latvijas būtiskos centienus kļūt par NATO dalībniecēm, minētā kopīgā darbība ir īpaši svarīga, kas pierāda mūsu centienu nopietnību un pastāvīgi pieaugošo gatavību tuvākajā nākotnē būt ne tikai drošības patērētājām, bet arī tās piedāvātājām. Tātad, dārgie kolēģi, pārfrāzējot prezidenta Džona Kenedija domu un pielāgojot to mums, gribu teikt tā: “Nedomāsim tikai par to, ko Eiropas Savienība var dot mums, bet gan par to, ko mēs varam dot Eiropas Savienībai”. Protams, mūsu sadarbība turpinās arī politikas, ekonomikas un kultūras jomā, nepārtraukti notiek tai nepieciešamo līgumu bāzes paplašināšana. Mums ļoti stingri jāvadās pēc esošajiem līgumiem, tāpēc ka tur, kur mēs cenšamies nokļūt, mūs citādi nesaprastu, par līdzvērtību pat nerunājot. Neapšaubāmi, mēs atrodamies arī pie tiem pašiem ceļiem, kuri kopā veido “Via Baltica”. Te es domāju pierobežas pagastu kopīgos pasākumus. Kāpēc gan arī ne tūrismu? Pēdējos gados ir manāma mūsu cilvēku “iekapsulēšanās” savās problēmās, un tas ir visādā ziņā saprotams. Savstarpējās attiecības starp cilvēkiem ir ļoti būtiskas. Esmu pārliecināts, ka ekonomiskās sadarbības panākumi starp mūsu valstīm atkal atvedīs daudzus Igaunijas iedzīvotājus pie Rīgas Doma un Latvijas iedzīvotājus - Tallinas vecpilsētā. Kaimiņi, kas jūtas sveši, vienmēr ir nožēlojami. Mīļie kolēģi! Kā teicis igauņu nacionālās kustības dižgars Jākobs Hirts, raksturojot Igaunijas tautas centienus, “ja mēs nevaram kļūt lieli ne spēkā, ne skaitā, tad mums jākļūst lieliem garā”. Ticu, ka Latvijas tauta to pašu var teikt arī par sevi. Ar šo domu tad arī varu pabeigt. Godātie kolēģi! Saskanīgi darbojoties, kļūstot lieliem garā, daudz spēka mums visiem! (Aplausi.)".
• 1999_10_21-seq2 language "lv".
• 1999_10_21-seq2 speaker Tomass_Savi.
• 1999_10_21-seq2 mentions Q822919.
• 1999_10_21-seq2 mentions Q211.
• 1999_10_21-seq2 mentions Q2660080.
• 1999_10_21-seq2 mentions Q191.
• 1999_10_21-seq2 mentions Q193089.
• 1999_10_21-seq2 mentions Q458.
• 1999_10_21-seq2 mentions Q39731.
• 1999_10_21-seq2 mentions Q8880.
• 1999_10_21-seq2 mentions Q7184.
• 1999_10_21-seq2 mentions Q183464.
• 1999_10_21-seq2 mentions Q13972.
• 1999_10_21-seq2 mentions Q1770.
• 1999_10_21-seq2 mentions Q193905.
• 1999_10_21-seq2 mentions Q9696.