Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_10_14-seq6> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1999_10_14-seq6 type Speech.
- 1999_10_14-seq6 number "6".
- 1999_10_14-seq6 date "1999-10-14".
- 1999_10_14-seq6 isPartOf 1999_10_14.
- 1999_10_14-seq6 spokenAs 37.
- 1999_10_14-seq6 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Mans uzdevums nav pārāk apstrīdēt šo lielisko priekšlikumu. Es gribētu tikai vērst uzmanību uz dažām neprecizitātēm. Tātad starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām nav vis gluži rakstīts, ka katram ir tiesības. Tur formulējums ir drusciņ citādāks - valsts atzīst cilvēka un viņa ģimenes tiesības uz apģērbu, mājokli un pietiekošu uzturu, taču tas nav tas pats, kas ir tiesības. Ja runājam par sociālo nodrošinājumu vecumā, tad es gribētu atgādināt, ka šo lietu regulē strādātspējīgo cilvēku iemaksas sociālajos fondos, bet cilvēkiem mūsu valstī ir tiesības arī nestrādāt. Līdz ar to, protams, viņiem ir tiesības arī atteikties no šiem fondiem. Runājot par šo Cilvēktiesību deklarāciju, runājot par 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu, mēs redzam, ka godājamo sociāldemokrātu priekšlikumu nevar piemērot un saistīt ar šīm prasībām. Es sāku pētīt, no kurienes tad nāk šīs idejas, un atradu tās Latvijas PSR Konstitūcijā. Ja mēs pārņemam Latvijas PSR Konstitūciju, tad vajag skaidri un gaiši pateikt, ka mēs pārņemam tās 42. pantu “Tiesības uz dzīvokli”. Kas tur bija rakstīts - to jūs varat izlasīt Latvijas Padomju enciklopēdijā: “Pilsoņiem, kuriem nav dzīvojamās platības vai kuru ieņemtā platība neatbilst noteiktajām normām, ir tiesības griezties kompetentajos orgānos ar iesniegumu piešķirt rindas kārtībā dzīvojamo platību. ” Mums Latvijas PSR Konstitūcijā 41. pantā bija minētas tiesības uz materiālo nodrošinājumu, 40. pantā bija dotas tiesības uz veselības aizsardzību, bet 44. pantā bija dotas tiesības izmantot kultūras sasniegumus uz vienlīdzības pamatiem. Uzreiz tika ieviesti specfondi, specarhīvi, kuros izredzētie varēja iet un skatīties, un īstenot savas konstitucionāli garantētās tiesības. Ja mēs tagad gribam pārņemt šīs normas, tad mums vajag skaidri un gaiši rakstīt, ka mēs vadāmies pēc Latvijas PSR Konstitūcijas, bet tad mums “izspruks” tik vērtīga sadaļa un labojums kā tiesības uz atpūtu. Kāpēc jūs, godājamie autori, aizmirstat tik būtisku lietu, kas katram dod tiesības nestrādāt vai, teiksim, pastaigāties pa galveno ielu un grauzt saulespuķu sēkliņas, vai vēl citas tiesības? Ja jūs sakāt, ka šis priekšlikums nav paņemts no Latvijas PSR Konstitūcijas, tad gribu atgādināt, ka bija tāda lieta kā PSKP programma. Tur rakstīja, ka komunisma zemākajā fāzē - sociālismā katram ir jāsaņem pēc viņa darba. Šeit ir drusciņ augstāka lieta. Te ir teikts: katram jāsaņem pēc viņa vajadzības jeb pēc pietiekamības, taču gan vajadzība, gan pietiekamība atšķiras. Piemēram, dažiem sociāldemokrātiem, teiksim “Latvijas dzelzceļa” ģenerāldirektoram Zorgevica kungam ir pietiekamība pēc trim vai četrām privātmājām, un citam pietiekamība varbūt ir viena gulta nabagu patversmē, tāpēc vajadzētu precizēt, kas ir “pietiekamība”. Ja mēs sakām, ka mēs nekopējam Latvijas PSR Konstitūciju, bet kopējam PSKP programmu, tad te trūkst visai būtiskas lietas. Es citēju: “Jaunatnei, jaunajai paaudzei jāpaver drošs ceļš uz rītdienu. ” Tas arī ir ļoti būtisks priekšlikums. Kāpēc jūs to esat izlaidu�i? Ja mēs atgriežamies pie šiem priekšlikumiem, tad rodas nākošais jautājums: kā to visu panākt? Jūs zināt, ka jūsu klasiķi ir mācījuši: nevar mainīt virsbūvi, nemainot ražošanas bāzi. Tātad mēs neizbēgami nonākam pie ražošanas līdzekļu nacionalizācijas, kas savukārt izraisa darbaļaužu radošās iniciatīvas attīstīšanu, cenu veidošanu, centralizētu plānošanu un sociālistisko sacensību. Lai tas viss funkcionētu, ir jāatgriežas pie trieciennieku kustības, pie pretplāniem un pie darba kolektīvu cīņas par izejvielu un materiālu ekonomiju. (Visu laiku smejas.) Ja mēs gribam atgriezties valstī, kur faktiski viss bija aizliegts, bet tas, kas bija atļauts, bija obligāts, tad, protams, mēs to varam darīt. Es negribu atgriezties šādā valstī, tāpēc lūdzu noraidīt šos priekšlikumus kā nenopietnus.".
- 1999_10_14-seq6 language "lv".
- 1999_10_14-seq6 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
- 1999_10_14-seq6 mentions Q211.
- 1999_10_14-seq6 mentions Q8436.
- 1999_10_14-seq6 mentions Q327094.
- 1999_10_14-seq6 mentions Q79854.