Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_10_14-seq217> ?p ?o. }

• 1999_10_14-seq217 type Speech.
• 1999_10_14-seq217 number "217".
• 1999_10_14-seq217 date "1999-10-14".
• 1999_10_14-seq217 isPartOf 1999_10_14.
• 1999_10_14-seq217 spokenAs 125.
• 1999_10_14-seq217 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Vai šie priekšlikumi ir kaut kas ļoti, ļoti slikts? Es gribētu uzreiz pateikt nē, tas nav nekas ļoti slikts. Tas ir kaut kas nedaudz labāks nekā tas, par ko valdības partijas nesen balsoja. Diemžēl šie grozījumi skar tikai 4,26% pensionāru, un tas arī izsaka visu šo grozījumu būtību. Bet par šiem grozījumiem, par šo projektu, ko iesniedza valdība (tagad likums ir apturēts), es gribētu pateikt, ka viss jau ir pateikts Ministru kabineta apstiprinātajā anotācijā, ko izstrādāja Labklājības ministrija. Viss tur ir pateikts. Ka likums ir sociāli netaisnīgs, demogrāfiski nepamatots, ekonomiski aplams. Valdības galvenā kļūda, manuprāt, ir stratēģiska. Jo pensiju jomā piedāvātā reformu politika sagraus Latvijas ļaužu ticību un uzticību valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai - konkrēti, valsts pensijām. Tad, ja šī reforma stāsies spēkā. Tāpēc ir tikai viena izeja (un opozīcija pie tās stingri jo stingri turas) - nevajag kļūdas uzlabot. Vajag kļūdas atcelt. Tāpēc ir tikai viena izeja - referendums. Referenduma diena jau ir noteikta. Paļausimies uz tautas pārliecību, uz tautas sirdsapziņas balsojumu! Un tagad nedaudz par to, kas skar lietas būtību. Mums ļoti bieži saka, ka mēs nekādi nevarēsim tūlīt, tūlīt sakārtot pensiju sistēmu. Bet paskatīsimies uz konkrētiem statistikas skaitļiem! 1991. gadā uz tūkstoš strādājošajiem bija 780 pensionāri, bet 1997. gadā uz tūkstoš strādājošajiem bija 721 pensionārs. Tātad draudi, ko mums saka, - ka strādājošo skaitu tūlīt, tūlīt nomāks pensionāru skaits - ir pilnīgi aplami. Paskatīsimies uz konkrēto situāciju vēl ilgāka laika perspektīvā! Tuvāko 15 gadu laikā par jaunajiem pensionāriem kļūs aptuveni 451,9 tūkstoši cilvēku, bet par darbspējīgiem - bērni un jaunieši - kļūs 473,3 tūkstoši. Tātad par 21 tūkstoti vairāk būs darbspējīgo cilvēku. Tas ir gaidāms nākamajos 15 gados. Es saprotu, ka šī politika, ko valdība izvirza, ir domāta īstenošanai pēc 16 vai 17, vai 18 gadiem, kad situācija tik tiešām pasliktināsies. Kāpēc tā pasliktināsies? Tāpēc, ka Latvijas valstī nav normālas valsts atbalsta politikas attiecībā uz bērnu - bērna kopšanu, audzināšanu, izglītošanu. Šī pati valdība arī šo naudiņu ņem nost. Es neredzu nekādu kopīgu stratēģiju. Arī šī naudiņa, tā teikt, iet garām tam jautājumam, ko varētu risināt pēc 16 vai 17, vai 18 gadiem - sākot ar to brīdi, kad tik tiešām pensionāru būs vairāk nekā darbspējīgo cilvēku. Tātad jautājums ir jārisina pavisam citā budžeta daļā. Taču valdības sagatavotajā projektā es redzu, ka visi tie labie darbi, viss labais, kas ir bijis iestrādāts iepriekš, arī iepriekšējās valdības laikā, tiek mests ārā no budžeta projekta par papildu finansējumu jaundzimušajiem bērniem. Es domāju, ka tas arī atsedz visu šo galveno problēmu. Vēl. Es gribētu pateikt, ka Saeimas galvenais uzdevums ir radīt labvēlīgus sociālos un ekonomiskos apstākļus, lai mēs varētu nodrošināt demogrāfiskās krīzes pārvarēšanu. Tā mūs skars pēc 16 vai 17, vai 18 gadiem, nevis tuvāko 15 gadu laikā. To rāda statistika. Un vēl kāds iemesls, kāpēc šie Pensiju likuma grozījumi - gan atsevišķi, gan kopumā - neapšaubāmi sagraus cilvēku uzticību un ticību pensiju sistēmai un valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai kopumā. Es gribētu uzsvērt, ka demogrāfu prognozes - tās ir pietiekami zinātniskas un pamatotas - liecina, ka tie, kas tagad ir jauni vīrieši vecumā līdz 20 gadiem, pēc aiziešanas pensijā dzīvos divus trīs gadus. Nu paaugstiniet vēl to vecumu viņiem, nu paaugstiniet lēnāk, pakāpeniskāk… Cērtiet sunim asti trīs reizes, nevis vienreiz! Tā problēmu neatrisināsiet, tikai būs vairāk sāpju. Nākamais, ko es gribētu pateikt. Arī vīriešiem, kam pašreiz ir pāri par 35 gadiem, šajās prognozēs ir paredzēti tikai kādi pieci seši gadi ko dzīvot, ja pastāv pašreizējais pensijas vecums. Tātad ir pavisam skaidri redzams, ka mēs nevaram tā risināt šīs problēmas. Mums ir jāskatās plašāk. Mēs nevaram runāt tikai un vienīgi par Pensiju likuma grozījumiem. Valsts sociālā politika mums jāskata saistībā ar budžeta jautājumiem, ar nodokļu politikas sakārtošanu, ar nodokļu iekasēšanas jautājumiem. Vienīgi tādā veidā mēs kaut ko varam saglābt. Ir daudz vairāk jādomā, it īpaši Tautas partijai, kuras simbolā jeb emblēmā mēs pašreiz redzam starp diviem vecākiem trīs bērnus. Ir jādomā, ko darīt, lai bērnu pabalstus nevis “noraktu”, bet paaugstinātu. Es atgādināšu, ka iepriekšējā budžeta grozījumu pieņemšanas reizē mums bija ļoti karstas debates par bērnu pabalstiem. Tautas partijas nostāja bija ļoti stingra. Es domāju, ka kaut kas no šīs stingrības būtu jāsaglabā. Ja mēs to nedarīsim, tad tik tiešām pēc 15 vai 16, vai 17 gadiem būs šāda demogrāfiskā krīze, darbaspēka krīze, nebūs nācijas atražošanas. Bet ne tagad. Mums tagad ir jāizšķiras, kāpēc mēs to darām, un tagad ir jādara pavisam kas cits - ir jāpārkārto šī nodokļu politika, nodokļu iekasēšana. Nu kaut vai viens piemērs. Kāpēc sociālais nodoklis šajā gadā ir pieaudzis tikai par 4,6%, bet iedzīvotāju nodoklis - par 12,2 procentiem? Kas pie tā reāli ir vainīgs un kas ir jādara? Šo lietu var sakārtot, ja vien ir griba, ja ir vēlēšanās, ja ir spēks. Ja spēka nav, tad nevar. Un tāpēc mēs uzskatām, ka ir nevis “jāražo” jauni nodokļi kafijai, alum, limonādei un jāsamazina pensijas, bet gan ir nepieciešama pavisam cita politika. Es gribētu uzsvērt, ka tieši tāpēc opozīcijas partijas šodien šajos nelielajos uzlabojumos, kas saistīti ar ļoti lielas kļūdas mazināšanu, nepiedalīsies un nebalsos, jo mēs rupju politisku kļūdu nevaram padarīt par maigu politisku kļūdu. Finansiāli šī lieta ir nepamatota, tāpat arī ekonomiski ir nepamatota. Es gribētu minēt kaut vai vakardien opozīcijas partijām iesniegto valdības partiju godīgo atzinumu, kur tās jau pirmajā rindkopā ir atzinušas, ka dažas likumā iestrādātās normas ir sociāli netaisnīgas. Es domāju, ka šis konstatējums ir pilnīgi pietiekams, lai mēs saprastu, kāda ir šā likuma būtība. Tas ir viens. Otrais. Opozīcijai pārmet, ka mēs gribot vienādot pensijas. Es varu skaidri un gaiši pateikt, ka opozīja nevienu reizi neko tamlīdzīgu nav teikusi, ne arī apgalvojusi. Un es brīnos par tiem pozīcijas deputātiem, kuriem it kā klibo profesionalitātes līmenis. It kā klibo! Es domāju, ka mums politiskajā cīņā un savstarpējā pārliecināšanā ir jāizmanto maksimāli korektas morāles metodes un cīņas paņēmieni, jo galu galā mēs visi kopā pārstāvam Latvijas valsti. Uz mums skatās Latvijas tauta. Ne jau velti laikrakstu slejās parādās aicinājumi, ka šī Saeima agri vai vēlu būs jāatsauc. Es domāju, ka šai Saeimai ir pietiekams potenciāls, lai tā varētu strādāt. Nav šī Saeima obligāti jānomaina! Taču tas ir atkarīgs no katra deputāta balsojuma. Un ne citādi. Es gribētu uzsvērt arī to, ka šie valdības priekšlikumi ir tie priekšlikumi, kurus vēl pavisam nesen šeit pat sēžu zālē un no šīs pašas tribīnes valdības partijas aicināja noraidīt. Tos izstrādāja opozīcijas partijas, bet komisijās nereti atbalstīja arī pozīcijas deputāti. Tāda ir realitāte! Es domāju, ka tas arī visu nosaka. Tie nav valdības priekšlikumi! Tie ir tie paši opozīcijas priekšlikumi, kas guvuši atsevišķu pozīcijas partiju deputātu atbalstu komisijās, bet tika nogremdēti šeit, Saeimas sēžu zālē. Un tā, lūk, ir lietas būtība, kāpēc mēs nevaram par šo nelielo piekāpšanos šeit balsot. Es gribu īpaši uzsvērt to, ka mums ir jāsaprot, uz kā rēķina mēs gribam šo pensiju sistēmas reformu veikt. Man nav iebildumu, ka darba devējiem samazina nodokli. Man pret to nav iebildumu! Man ir iebildumi, ka to grib darīt uz pensionāru rēķina. Pensionāriem tas praktiski nākamgad maksās budžetā 13 miljonus latu. Vai tas ir tas ceļš, kas jāiet valdībai? Lūk, uz to jums ir jāatbild! Es domāju, ka pasliktināt pensionāru dzīves līmeni nākotnē nevajadzētu. Mēs nedrīkstam runāt par to, ka šī valdība to nedara, ja pensiju indeksācija būs tikai vienreiz gadā. Nevajag šeit atsaukties uz to, ka pensiju indeksācija vienreiz jau ir bijusi, jo tā ir komiska - 18 santīmu! Tas ir atkarīgs no valdības, vai šī indeksācija kļūs par politisku vai rupju anekdoti, to spriediet paši. Varbūt arī par pavisam ko citu - par nopietnu tautas dzīves līmeņa saglabāšanas pasākumu. Es gribu uzsvērt, ka opozīcija ir runājusi pietiekami daudz un pietiekami skaļi par visiem šiem priekšlikumiem. Arī pozīcijas deputātiem un ministriem ir skaļi izteikti citi priekšlikumi, kur varētu naudu gūt. Šie 14 000 latu ir sociālā ienākuma griesti. Vai tas ir nopietni, ja vairāk nekā 200 valstu ir pasaulē? Latvija ir viena no šīm četrām valstīm, lai arī par kādu pirmrindas valsti mūs uzskata. Man ir pilnīgi neērti par šo pirmrindas valsti. Šeit mums laikam ir jāstrīdas par to, kurš jaunbagātnieks šķirsies no 10 latiem. Nav tā, kungi un dāmas! Ir pavisam cita situācija. Ja valdība uzskata, ka šā sociālā nodokļa griesti ir jāpaceļ no 14 000 latu uz 15 000 latu, tad es teikšu, ka tas nav nopietni. Gan ekonomikas institūtu, gan arodbiedrību pārstāvji ir skaitļojuši un pierādījuši, ka nopietni iekasēt šos nodokļus valdība spēj, ja vien grib. Tātad varētu iekasēt šos 15 miljonus latu. Kāpēc mēs neskaramies klāt valdības atbalstīto pašu mantīgāko, nelielo aprindu interesēm? Tās ir to cilvēku intereses, kurus Krištopana kungs nosauca par politiskajiem komisāriem. Viņi var sēdēt piecās, sešās, septiņās vietās un saņemt tur nezin cik lielu algu, it kā viņi varētu strādāt astoņdesmit, deviņdesmit vai simts stundu dienā. Tas ir neiespējami! To saprot katrs, bet tas prasa no valdības politisku izšķiršanos - vai nu samazināt darba devējiem iemaksas uz pensionāru rēķina, vai meklēt citus ceļus, vai nu samazināt pašvaldībām ienākumu līmeni, vai skatīt citus ceļus. Tātad tas ir vienkārši - vai nu ķerties klāt tām neskaramajām privilēģijām, vai darīt kaut ko citu. Es vēl gribu uzsvērt par šiem 1000 latiem, ko mēs esam ieteikuši, bet kas ir Saeimas komisijās nogremdēti. Augstāks atalgojums cilvēkam nav nepieciešams. Vai tad Valsts prezidente maz saņem? Vai tad Rīgas mēram ir lielāka alga? Es domāju, ka ne. Mums šeit ir jāsaprot, ka par darbu ir jāsaņem tik, cik ir nopelnīts. Vēl par progresīvo ienākuma nodokli. Sociāldemokrāti nākamā gada budžeta projekta izskatīšanas laikā startēs un tādu priekšlikumu iesniegs. Mēs pašreiz diskutējam par vairākiem variantiem, tas dos papildu līdzekļus gan veselībai, gan pašvaldībai un atveseļos situāciju. Vēl tikai gribu pateikt pavisam vienkārši. Edmunds Krastiņš ir pareizi “Rīgas Balsī” pateicis: “30 miljoni sociālā nodokļa parāds ir ar termiņu no 1 līdz 3 mēnešiem”, tas ir, iekasēt no 18. augusta. Drīz būs 18. oktobris. Tādas šeit ir problēmas. Es domāju, ka Edmundam Krastiņam nodokļu iekasēšana problēmas nerada. Tāpat arī 34,5 ...".
• 1999_10_14-seq217 language "lv".
• 1999_10_14-seq217 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 1999_10_14-seq217 mentions Q822919.
• 1999_10_14-seq217 mentions Q211.
• 1999_10_14-seq217 mentions Q2660080.
• 1999_10_14-seq217 mentions Q1250133.
• 1999_10_14-seq217 mentions Q16355640.