Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_10_07-seq2> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1999_10_07-seq2 type Speech.
- 1999_10_07-seq2 number "2".
- 1999_10_07-seq2 date "1999-10-07".
- 1999_10_07-seq2 isPartOf 1999_10_07.
- 1999_10_07-seq2 spokenAs 125.
- 1999_10_07-seq2 spokenText "Cienījamie deputāti! Godājamais priekšsēdētāj! Vispirms varu atzīmēt, ka iesniegto budžeta projektu raksturo vairākas pozitīvas iezīmes. Pirmkārt, redzama virzība uz unifikāciju, harmonizāciju ar pārējām Baltijas valstīm nodokļu sistēmā, arī attiecībā uz akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un degvielai. Starp citu, šā gada jūlijā un augustā mūsu ierosinājums par akcīzes nodokļa likmēm alkoholiskiem dzērieniem netika pieņemts, un tagad pēc būtības šis pats priekšlikums ir izmantots valdības piedāvātajā variantā. Otrkārt. Uzlabojusies metodoloģija. Tas ir panākts, piemēram, iekļaujot ārvalstu finansu palīdzību kopējā valsts budžetā, iekļaujot arī programmu, apakšprogrammu rezultatīvos rādītājus Valsts budžeta likumā. Vairāki specializētie budžeti iekļauti pamatbudžetā. Treškārt. Atzīstama ir paskaidrojošā daļa. Dots detalizēts ieņēmumu atšifrējums, taču visur derētu arī dati par politisko līdzekļu izlietojumu 1998. gadā. Ja ieskatāmies Latvijas valsts budžetā 1937. un 1938. saimnieciskajam gadam, tad redzam, ka šāds triju gadu - iepriekšējā, tekošā un plānotā gada - salīdzinājums ir bijis vienmēr vērojams. Taču reizē ir arī iebildumi pret šo sagatavoto un iesniegto budžetu. No budžeta sastādīšanas metodoloģijas viedokļa, pirmais iebildums ir tas, ka nav mērķtiecīgas virzības uz labākas vides veidošanu uzņēmējdarbībai, saimnieciskai rosībai. Tā ir pamats, lai pieaudzētu iekšzemes kopproduktu, radītu plašāku bāzi nodokļu iekasēšanai un nodrošinātu jaunas darba vietas ar pienācīgu darba algu. Budžeta paskaidrojumu daļā galvenā vērība veltīta makroekonomiskajai analīzei. Taču, mūsuprāt, nav pareizs viedoklis, ka pietiek nodrošināt makroekonomisko stabilitāti, tas ir, valūtas stabilitāti un zemu inflāciju, un ka viss pārējais nāks pats no sevis. Ir neatbildēti jautājumi par vietējo uzņēmumu kreditēšanu, līdzīgi kā Rietumvalstīs, - kvalitatīva ārvalstu investīciju piesaiste, iekšējā tirgus aizsardzība pret negodīgu konkurenci, tautsaimniecības prioritāšu skatījuma trūkums, atsevišķu valsts reģionu atpalicības pārvarēšanas risinājumi un citi jautājumi. Piemēram, visnotaļ esam par to, lai likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli izdarītu izmaiņas, ka līdzekļi, kuri tiek investēti ražošanas attīstībai un darbinieku apmācībai, un jaunu darba vietu radīšanai, netiktu aplikti ar nodokli. Jau pusotra gada laikā tas kompensēsies ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālo nodokļu, uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa papildu pienesumu valsts un pašvaldību budžetos. Protams, nelaime ir tā, ka valstī pagaidām nav ilgtermiņa tautsaimniecības plāna, tādēļ budžeta projektā apšaubāmas ir tādas lietas, kas orientē mūsu valsti uz rūpniecības īpatsvara samazinājumu pievienotās vērtības radīšanā (no 20,4 procentiem 1998. gadā līdz 18,5 procentiem 2004. gadā) kopējā tautsaimniecības struktūrā. Finansu ministrijas ziņojumā par 2000. gada budžetu teikts, ka budžeta projekts balstās uz sekojošiem pamatprincipiem (citēju): pirmais grūdiens tautsaimniecības attīstībai, radikāls nodokļu iekasēšanas uzlabojums un starptautiski atzīta valsts ekonomiskā politika. Taču tā saucamais grūdiens faktiski izpaužas pārsvarā tikai divos veidos - tiek pāriets no progresīvās nodokļu likmes, kas ir līdz 4% par ēkām un būvēm, uz 1,5% likmi un sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās darba devēja likme tiek samazināta par 1% gadā. Tālāk. Budžeta projektā netiek piedāvātas atsevišķas būtiskas iespējas, lai palielinātu ieņēmumus. Lai, piemēram, praktiski risinātu jautājumu par pāreju uz progresīvu ienākuma nodokli iedzīvotājiem. Tas veicinātu divu lietu sakārtošanu - gan palielinātu ieņēmumus budžetā, tādējādi sasniedzot fiskālo mērķi, jo fiskālais deficīts ir 66 miljonu latu apmērā, gan veidotu vidusšķiru. Visās modernajās pasaules valstīs, arī ASV, šie nodokļi ir diferencēti, tādēļ tādas pašas iespējas nav liekas arī attiecībā uz pārējo budžeta ieņēmumu palielināšanas veidiem. Nav budžetā arī izdevumu racionalizēšanas iespēju. Un visbeidzot jāņem vērā, ka iedzīvotāji ir parakstījušies par referenduma ierosināšanu par valdības izstrādātajiem un Saeimas pieņemtajiem pēdējiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Ja referenduma rezultāts būs tas, ka grozījumi tiks atcelti, tad tas prasīs korekcijas arī valsts budžeta projektā. Pamatojoties uz teikto, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija neatbalsta šādi sagatavoto budžeta projektu. Paldies par uzmanību.".
- 1999_10_07-seq2 language "lv".
- 1999_10_07-seq2 speaker Arnis_Kalnins-1935.
- 1999_10_07-seq2 mentions Q822919.
- 1999_10_07-seq2 mentions Q211.
- 1999_10_07-seq2 mentions Q39731.