Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_10_07-seq166> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1999_10_07-seq166 type Speech.
- 1999_10_07-seq166 number "166".
- 1999_10_07-seq166 date "1999-10-07".
- 1999_10_07-seq166 isPartOf 1999_10_07.
- 1999_10_07-seq166 spokenAs 100.
- 1999_10_07-seq166 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Likums pirmām kārtām ir vajadzīgs tādēļ, lai Latvija varētu attīsties. Ir absolūti nepieciešama investīciju infrastruktūra. Protams, Latvijā līdz šim darbojušies vairāki mehānismi: darbojas privatizācijas mehānisms esošajiem objektiem, darbojas publiskā pasūtījuma procedūras mehānisms jauniem objektiem, kaut gan tie darbojas nepietiekami, jo šajā jomā nav pietiekami daudz līdzekļu. Taču Latvijā vēl pietiekami nedarbojas pasaulē plaši zināms vadības instruments, kas pazīstams jau kopš pagājušā gadsimta un kam ir zināmas tradīcijas arī šeit, Latvijā. Teiksim, 20. gados Latvijā bija dzelzceļa koncesijas. Protams, koncesiju resursi ir īpašuma lietas vai lietu kopība, tajā skaitā tiesības, ko publiskās institūcijas, tātad valsts vai pašvaldības, nodod uz laiku. Kas var būt reālie adresāti? Šo likumu pirmām kārtām ir radījusi nepieciešamība attīstīt ceļus un transporta infrastruktūru, jo 50% lielais akcīzes nodoklis degvielai ir absolūti nepietiekams, lai uzturētu kārtībā esošos ceļus, taču Latvijai ir aktuāla arī jaunu ceļu būvniecība, jo šo ceļu vienkārši trūkst, tāpēc nevar attīstīties mūsu ekonomika. Līdz ar to ir jāmeklē jaunas iespējas. Protams, koncesijas, kā to liecina pēdējo desmit gadu pieredze daudzās pasaules valstīs, ir lietojamas arī daudzās citās jomās, tajā skaitā, protams, arī sakaru jomā, jaunu objektu, tiltu, būvju radīšanā, arī tādās lietās, kas attiecas uz kultūras un izglītības infrastruktūru. Dažās zemēs koncesijas lieto arī šiem mērķiem. Par tīri reāliem jautājumiem. Pieņemsim, ir aktuāls jautājums par tilta celtniecību pāri Daugavai, par tuneli vai citām lietām. Protams, te varētu rasties pirmais jautājums: “Kādā veidā racionāli piesaistīt privāto kapitālu?” Piedāvātais likums paredz vienkāršāko variantu - pamatā ar būvi operē un nodod atpakaļ īpašumtiesības. Pasaulē pazīstami arī daudzi citi varianti, taču, uzsākot ilgstošāku procedūru, lai Latvijā sekmīgi šo lietu realizētu, var uzskatīt, ka vienkāršākā procedūra, ar kuru tiek garantēta valsts vai pašvaldību īpašuma tiesību nenodošana, sākumā varētu būt labākais variants. Apspriešanas gaitā tika izvirzīta virkne iebildumu, daļa no tiem bija saistīta ar īpašumtiesību redakcionāliem labojumiem, daži - ar nepieciešamajiem precizējumiem izsoles vai nomas kārtībā, arī ar vērtēšanas precizējumiem, taču ar Juridisko biroju tas ir saskaņots, ka, nemainot likuma struktūru un neieviešot nekādus būtiskus labojumus, deputātiem būs iespējams izšķirties par attiecīgiem labojumiem. Par to, ka šī problēma nav vienkārša, liecina kaut vai Eiropas Savienības pieredze. No Eiropas Savienības publiskā pasūtījuma formām tikai 1993. gada direktīva “Par pasūtījumiem celtniecības darbos, kuri pārsniedz 5 miljonus ekiju”, tiešā veidā attiecas uz koncesijām. Turpretim par pārējiem jautājumiem Eiropas Savienības komisija ir izsludinājusi diskusiju. Tā ir sākusies 1997. gadā ar tā saucamo Zaļo grāmatu, un arī šogad notiek diskusija Eiropas Savienībā, vai arī uz citiem publisko pakalpojumu veidiem to vajag attiecināt, vai arī uz citiem publiskiem pasākumiem koncesiju lietas būtu attiecināmas. Tas liecina, ka dažādās zemēs tradīcijas ir dažādas. Tas liecina arī par to, ka šī lieta nav triviāla, ko kaut kādi uzskati vai viedokļi var ietekmēt. Vērtējums par to, vai koncesijas ir labas vai sliktas. Raugoties no tā viedokļa, ka šis ir vienkāršs likums, kas paredz simtprocentīgu īpašuma tiesību saglabāšanu, un ka tas ir tāds likums, kur katrā individuālajā gadījumā Ministru kabinets izvērtē un sagatavo lēmumu, droši vien iesākumam ir pilnīgi pieņemams. Protams, šis likums koncesiju procedūrās ļaus ieviest tādus pamatprincipus kā, piemēram, ekonomijas principu, arī efektivitātes principu, diskriminācijas novēršanas principu un visu lietu “caurspīdīguma” principu. Šis likums ietilpst to likumu sarakstā, kurus Latvija ir apsolījusi Eiropas Savienībai, ka šīs lietas tiks sakārtotas un bīdītas uz priekšu, tāpēc es aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 1999_10_07-seq166 language "lv".
- 1999_10_07-seq166 speaker Maris_Pukis.
- 1999_10_07-seq166 mentions Q211.
- 1999_10_07-seq166 mentions Q193089.
- 1999_10_07-seq166 mentions Q458.
- 1999_10_07-seq166 mentions Q47182.