Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_09_30-seq302> ?p ?o. }
Showing items 1 to 18 of
18
with 100 items per page.
- 1999_09_30-seq302 type Speech.
- 1999_09_30-seq302 number "302".
- 1999_09_30-seq302 date "1999-09-30".
- 1999_09_30-seq302 isPartOf 1999_09_30.
- 1999_09_30-seq302 spokenAs 100.
- 1999_09_30-seq302 spokenText "Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir izskanējuši dažādi apliecinājumi un apgalvojumi, ka Latvijas valsts savā vēsturē ir atdevusi zināmas teritorijas. Pētot šo jautājumu vēsturiskos aspektus, es gribētu apliecināt dažus faktus. Fakts ir tāds, ka divdesmitajos gados Latvija nevarēja vienoties nedz ar Lietuvu, nedz ar Igauniju robežu jautājumā. Abos gadījumos vienojāmies lūgt palīgā šķīrējtiesu. Latvija izvirzīja savus principus, nosakot robežas pēc etnogrāfiskās, nacionālās iezīmes. Lietuvas delegācija savukārt domāja, ka tas ir grūti, un gribēja noteikt robežas pēc iedzīvotāju reliģiskās piederības. Vienubrīd pieprasīja Liepāju, Daugavpili un pat visu Latgali. Robežu noteikšanas laikā ārlietu ministram bija jāatbild uz pieprasījumu, kā tas bija arī šodien Saeimā. Īsi pirms šķīrējtiesneša lēmuma viņš ziņoja augstajai sapulcei (citēju): “Kad savstarpēja vienošanās starp abām valdībām nebija panākama, nodeva šķīrējtiesas galīgai izspriešanai. Šķīrējtiesa vairākus mēnešus nodarbojusies ar robežu nospraušanas jautājumu un pašlaik stāv sava darba beigšanas priekšvakarā. Šķīrējtiesnesis, iepazīdamies ar abu valdību pārstāvju datiem, ir paziņojis savu spriedumu robežu lietā, kas vēl nav galīgs abām valdībām, jo tām atstātas tiesības izteikties par viņa priekšlikumu. Pēc abu valdību atsauksmju saņemšanas šķīrējtiesnesis šinī pat nedēļā dos savu galīgo spriedumu šinī lietā. Analizējot šķīrējtiesneša priekšlikumu, jāsaka, ka viņa robežu mēs nevaram uzskatīt par taisnīgu un par tādu, kas saietas ar Latvijas interesēm. ” Tā Zigfrīds Meierovics runāja Satversmes sapulcē. Tajā laikā diskutēja gan par Palangu, gan par posmu starp Palangu un Ilūksti, Ilūkstes apriņķi. Pēc pusotras nedēļas šķīrējtiesnesis paziņoja savu lēmumu. Mēs varam secināt, ka tik tiešām 100 kvadrātkilometru lielo Palangas pagastu atdeva Lietuvai, tā agrāk bija Kurzemes guberņas zeme. Bet Latvijai tika apmēram 194 kvadrātkilometri, kas agrāk bija Kauņas pusē. Fēlikss Cielēns, kas bija savā laikā ļoti ietekmīgs sociāldemokrāts un tajā laikā Ārlietu komisijas vadītājs, savā grāmatā, ko var izlasīt arī Saeimas bibliotēkā, raksta: “Ar Lietuvu nevarējām panākt robežu noteikšanu labprātīgas vienošanās ceļā, tāpēc bija jāparaksta līgums, ka šo strīdu nodod šķīrējtiesnesim, par tādu izraudzīja angļu profesoru Simsonu, kurš, lojāli ievērojot abu pušu intereses, izšķīra strīdu taisnīgi tā, ka abās pusēs nepalika nekādu sarūgtinājumu. ” Igaunijas gadījumā bija pilnīgi citādāk. Tur arī bija jāaicina šķīrējtiesnesis, un, lūk, Cielēns raksta šādu rindiņu: “Karš Igaunijas un Latvijas starpā šīs nenozīmīgās pilsētiņas dēļ uz gadu desmitiem saindētu attiecības šo valstu starpā. ” Un norāda, ka mēs neesam gudrāki kā Balkānu slāvi, serbi un bulgāri, kas 1913. gadā nikni karoja savā starpā pāris Maķedonijas pilsētu dēļ. “Un tad, kad šķīrējtiesnesis aicināja vairākus valsts pārstāvjus, tajā skaitā ārlietu ministru un vairākus deputātus, kas interesējas par ārlietām, arī mani šķīrējtiesnesis Talents uzaicināja pie sevis, un tagad, pēc 42 gadiem, atzīstos - šķīrējtiesnesim es ieteicu Valku piešķirt Igaunijai. Tātad arī ar šo šķīrējtiesneša lēmumu Latvijas valsts zaudēja lielāko tiesu Valkas pilsētas. ” Tagad ir šī cīņa, mēs nevaram atteikties no teritorijas, noslēdzot robežlīgumu, šīs abas puses iegūs teritoriju... Tātad Latvijai ir 20 798 kvadrātkilometri teritorijas, bet Lietuvai tikai nedaudz vairāk par 6000. Fakts ir tāds, ka Lietuva, atkāpjoties no prasībām, ir atteikusies no 470, bet Latvija - no 375 kvadrātkilometriem. Meierovics, atbildot uz Satversmes sapulces pieprasījumu, teica: “Kungi, mana pārliecība ir tāda, ka mēs esam darījuši visu, nesuši visus upurus, lai patiesi labas attiecības ar Lietuvu kultivētu, mēs to darīsim arī uz priekšu, bet vienīgi tik tālu, cik tālu mūsu pilsoņu gods netiks aizskarts un mīdīts kājām. ”".
- 1999_09_30-seq302 language "lv".
- 1999_09_30-seq302 speaker Peteris_Elferts-1961.
- 1999_09_30-seq302 mentions Q822919.
- 1999_09_30-seq302 mentions Q211.
- 1999_09_30-seq302 mentions Q37.
- 1999_09_30-seq302 mentions Q191.
- 1999_09_30-seq302 mentions Q80021.
- 1999_09_30-seq302 mentions Q5244326.
- 1999_09_30-seq302 mentions Q991548.
- 1999_09_30-seq302 mentions Q4115712.
- 1999_09_30-seq302 mentions Q83958.
- 1999_09_30-seq302 mentions Q16356742.