Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_09_30-seq284> ?p ?o. }
Showing items 1 to 18 of
18
with 100 items per page.
- 1999_09_30-seq284 type Speech.
- 1999_09_30-seq284 number "284".
- 1999_09_30-seq284 date "1999-09-30".
- 1999_09_30-seq284 isPartOf 1999_09_30.
- 1999_09_30-seq284 spokenAs 125.
- 1999_09_30-seq284 spokenText "Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no Leiškalna kunga, es nerunāšu par vilcieniem, bet acīmredzot vairāk par tvaikoņiem. Cienījamie kolēģi! Tā nu ir sanācis, ka starptautiskās jūras tiesības visu dzīvi ir bijušas mans pamatdarbs, man ir bijusi iespēja arī aizstāvēties starptautiskajās jūras tiesībās, un es gribētu piezīmēt sekojošo. Ņemot vērā laika trūkumu, sacīšu īsi: pirmkārt, ir jāizsaka visa cieņa Indulim Bērziņam kā ārlietu ministram, bet padomdevēji un eksperti nav nekur derīgi. Tāpēc, ja mēs runājam par vēsturiskajām attiecībām starp Latviju un Lietuvu, ir jāsāk ar to, ka Latvija savā laikā jau parādīja labas gribas žestu. Tad, kad Lietuvai nebija izejas uz Baltijas jūru, Latvija uzdāvināja tai visu Palangu ar Kuršu kāpu. Ir jāsāk ar šo vēsturi! Nākošā neprecizitāte. 1927. gadā tika noslēgts līgums ar Lietuvu ne tikai par sauszemes robežu, bet arī par jūras robežu. Tālaika prakse bija trīs jūras jūdzes - visa robeža. Tikai pēckara laikā, septiņdesmitajos gados, parādījās jēdziens par 12 jūras jūdzēm. Tā ka automātiski, ja mēs skatāmies uz vairākām konvencijām, šo līgumu pamatā ir jābūt 1982. gada, 1956. gada un 1957. gada konvencijām par teritoriālo jūru un par kontinentālo šelfu. Tikai 1982. gadā tika pieņemta konvencija par ekonomisko zonu, un šeit ir tā problēma, ka šajās konvencijās ir noteikti četri pamatprincipi, kāda veidā tiek noteikta jūras robeža, ekonomiskās zonas robeža un kontinentālā šelfa robeža. Paldies Dievam, ka mūsu konkrētajā gadījumā saskan gan kontinentālā šelfa, gan ekonomiskās zonas robeža. Bieži vien kolēģi to jauc, taču tas nav viens un tas pats. Viens un tas pats nav arī teritoriālā jūras robeža un ekonomiskās zonas robeža. Tātad saskaņā ar 1982. gada konvenciju teritoriālās jūras robežai ir četri varianti: vai nu tā ir sauszemes robežas tālākais turpinājums, vai tā ir viduslīnija, vai arī jūras robeža var tikt noteikta pēc citādākiem principiem. Taču abos šajos gadījumos šie principi, noslēdzot šo līgumu, absolūti nav ievēroti. Nav ievērots arī tīri vēsturiskais princips attiecībā uz to, kur bija jābūt turpinājumam. Jūras robeža ir sauszemes robežas turpinājums - tas ir pamatā! Nav ievērots arī nākošais it kā kompromisa variants, ka teritoriālās jūras robeža nav viduslīnija. Man bija tas gods piedalīties kā ekspertu grupas vadītājam pārrunās par jūras robežas līguma noslēgšanu, sākot no 1992. gada. Un ko tad es redzu šajā te beigu līgumā? Diemžēl es te redzu absolūti to pašu bildi, ko jau redzēju 1992. un 1993. gadā; tad, kad lietuviešiem vispār nebija argumentu, kāpēc būtu jāpaceļ šī robeža uz augšu Latvijai par sliktu. Lietuva kā atskaites punktu viduslīnijas noteikšanai izmantoja pasaules praksē vispār nebijušu un no starptautisko jūras tiesību viedokļa vispār absurdu precedentu, tāpēc ka par atskaites punktiem lietuvieši sāka ņemt un noteikt vienādo attālumu starp krastiem - Kaļiņingradas apgabalu, kurš ir Krievijas Federācijas teritorija. Tas ir absurda kalngals, kuru vispār pat nebūtu vērts komentēt, runājot par ekonomiskā un kontinentālā šelfa robežas noteikšanu. Kā es jau teicu, arī šeit darbojas četri principi: pirmais ir vēsturiskais, otrais - tā ir viduslīnija, ko ir pieņēmušas un akceptējušas visas pasaules valstis, trešais ir tā saucamais okupācijas princips jeb, citiem vārdiem sakot, par labu tai valstij, kura ir agrāk sākusi kontinentālā šelfa izpēti. Un, paldies Dievam, ka latviešu zinātnieki bija tik tālredzīgi, ka pētīja kontinentālo šelfu; ka viņi nesaņēma finansējumu no Maskavas, bet ka finansējums nāca no Rīgas, un tieši tāpēc mums ir visas ekskluzīvās tiesības uz šo viduslīniju un ne tādu jocīgu robežas noslēgšanas principu, kā mums tiek piedāvāts tagad. Tad nu man ir nākamais jautājums arī ārlietu ministram: cienītais ārlietu ministr, lūdzu, pasakiet, cik mūsu valstī ir ārpolitikas un kāda ārpolitika tiek vērsta uz mūsu kaimiņu zemēm? Vai mūsu ārpolitika atšķiras no Igaunijas, Lietuvas, Krievijas un Zviedrijas? Kāpēc es to pieminu?...".
- 1999_09_30-seq284 language "lv".
- 1999_09_30-seq284 speaker Janis_Adamsons-1956.
- 1999_09_30-seq284 mentions Q211.
- 1999_09_30-seq284 mentions Q649.
- 1999_09_30-seq284 mentions Q2660080.
- 1999_09_30-seq284 mentions Q37.
- 1999_09_30-seq284 mentions Q191.
- 1999_09_30-seq284 mentions Q39731.
- 1999_09_30-seq284 mentions Q159.
- 1999_09_30-seq284 mentions Q34.
- 1999_09_30-seq284 mentions Q1829.
- 1999_09_30-seq284 mentions Q1661904.