Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_09_30-seq278> ?p ?o. }

• 1999_09_30-seq278 type Speech.
• 1999_09_30-seq278 number "278".
• 1999_09_30-seq278 date "1999-09-30".
• 1999_09_30-seq278 isPartOf 1999_09_30.
• 1999_09_30-seq278 spokenAs 125.
• 1999_09_30-seq278 spokenText "Cienījamie kolēģi, nevajag jaukt lietas, jo referenduma jautājums būs vēlāk. Man gribējās pateikt lielu paldies Sinkas kungam par Ārlietu komisijas ļoti godīgas attieksmes parādīšanu. Bērziņa kungam man jāizsaka tikai un vienīgi nožēla par to, ka, pārejot no parlamentārā darba uz izpilddarbu, viņš sācis jaukt politisko atbildību ar politizētu muldēšanu. Es atgādināšu varbūt to, ka “Latvijas ceļa” ārlietu ministram pirms sarunu pabeigšanas pietiekoši ilgi tika piedāvāti vairāki eksperti, kuri jau iepriekšējo sarunu raundos bija pierādījuši Lietuvas ekspertiem viņu pozīcijas nepamatotību, viņu kļūdas. Mēs pierādījām to, ka Latvija var piekāpties tikai un vienīgi Maišogalas vienošanās līnijai. Un tas tika pateikts “Latvijas ceļam”, “Latvijas ceļa” pārstāvim valdībā - ārlietu ministram. Šobrīd mēs izskatām līgumprojektu starp Lietuvu un Latviju par ekonomiskās zonas robežām, kuru ir sagatavojusi Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas Rīgas filiāle. Kāpēc tieši Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas filiāle? Tāpēc, ka tad, ja tā būtu Latvijas Ārlietu ministrija, pat nebūdami profesionāļi, viņi būtu varējuši atrast argumentus, kas aizstāv Latvijas valsts un tautas intereses, nevis politiskus ieganstus, lai viennozīmīgi piekāptos Lietuvas interesēm. Un vienīgi ir žēl, ka šis “kantoris” strādā, izmantojot Latvijas nodokļu maksātāju naudu. Tas acīmredzot būtu jāatceras tad, kad mēs veidosim valsts budžetu nākošajam gadam. Gribu pievērst uzmanību tādam apstāklim, ka šo līgumu šodien aizstāv tikai un vienīgi Ārlietu ministrijas ierēdņi un tagad arī politiskais ierēdnis. Taču krasi pret to nostājas absolūti visi eksperti, kuri ir gadiem nodarbojušies ar šā jautājuma izpēti, jo no politiķu viedokļa runāt… Ja ministru uzskata par politiķi, tad runāšana par kopēju kompromisu, kur Latvija atkāpjas par kaut kādiem nieka 375 km2 un Lietuva - par 470 km2, ir elementāra melošana, kuru mums demonstrē Ārlietu ministrija. Lietuvas atkāpšanās variants tiek mērīts no …(nesaprotami), kas ir Krievijas teritorijā. Ja to min kā nopietnu argumentu, tad to var uzskatīt tikai par izsmieklu Latvijas diplomātu prāta spējām. Latvija šodien faktiski ir atkāpusies no Maišogalas vienošanās līnijas, kura jau pati par sevi bija kompromiss - kompromiss mūsu valstu draudzības vārdā ar vistīrāko piekāpšanos no Latvijas puses. Atgādināšu no vēstures, ka 1921. gada 23. martā Latvija Lietuvai atdeva 200 km2 teritorijas ar Palangu un Šventojas ostu. Un tikai tīras draudzības dēļ, jo apsolīto Mažeiķu zonu ar transporta mezglu Latvija, man liekas, nav līdz pat šai dienai saņēmusi, bet es tikai saku to Latvijas diplomātu gudrības raksturojumam. Vai ir vērts šodien atkārtot vēsturi? Pat šobrīd, kamēr nav ratificēts šis līgums, pamatojoties uz konvencijām, kurām Latvija taisās pievienoties, un tāda ir arī Ženēvas konvencija par kontinentālo šelfu, arī 1982. gada Konvencija par jūras tiesībām, uz kurām atsaucās Ārlietu ministrija… Nocitēšu: “Kontinentālā šelfa robežas starp blakus esošām valstīm tiek noteiktas ar līgumu, izņemot gadījumus, kad cita robeža ir īpašu apstākļu pamatota, piemērojot vienāda attāluma principu no tuvākajām bāzu līnijām”. Un šī bāzes līnija nosaka robežas virzienu, kura pagriežas uz dienvidiem vismaz par 10-12 grādiem no Maišogalas vienošanās līnijas. Es uzņemos atbildību pateikt, ka tas atbilst starptautiskajām tiesībām. Tātad jau tas vien pierāda, ka Maišogalas vienošanās bija kompromiss, vienpusējs kompromiss un piekāpšanās no Latvijas puses. Šodienas variantu varbūt ir gatavojuši ļoti labi ierēdņi, paklausīgi ierēdņi, bet viņus atbalsta slikti politiķi un absolūti ne Latvijas patrioti. Bez tam, ja mēs šobrīd neratificēsim šo līguma projektu, spēkā tomēr joprojām paliek 1992. gada 10. janvāra protokols starp Lietuvu, Latviju, Igauniju un Krieviju, kurā bija noteiktas šo ekonomisko zonu pagaidu robežas. Tās Lietuva līdz šim brīdim ir atzinusi un ievērojusi. Atgādināšu, ka Maišogalas vienošanos Lietuvas parlaments neakceptēja, taču Lietuvas starptautiskajam prestižam tas nav kaitējis. Latvijas un Lietuvas attiecības tāpēc nav sabojājušās, tātad Latvijai, godīgi sakot, arī nebūtu jādara muļķības. Un pēdējais. Latvijas Ārlietu ministrijai, tāpat kā to dara citu valstu ārlietu ministrijas, starp citu, arī Lietuvas, būtu jāņem vērā ekonomiskie faktori, jo parasti tie tiek ņemti vērā, nosakot robežas, ja kāda no līgumslēdzēju pusēm ilgstoši ir darbojusies attiecīgajā zonā un ja šīs darbības pārtraukšana radīs nopietnus sarežģījumus tautsaimniecībā. Atgādināšu, ka Latvijas zvejnieki šajā zonā ir strādājuši jau vairākus gadsimtus, bet Ārlietu ministrijai mūžības priekšā tas, protams, tāds nieks vien ir. Bet varbūt tomēr ir vērts šo nieku ņemt vērā kaut vai tāpēc, ka speciālistu aprēķini norāda vismaz uz 4 miljoniem gadā. Bez tam atgādināšu varbūt vēl to, ko daudzi nezina vai ir varbūt aizmirsuši. Uz 2000. gadu nozvejas kvotas Latvijā jau ir samazinātas par 15%, un, ja mēs atdodam šīs zvejas vietas... Man bija ļoti patīkami dzirdēt atsauci, ko Indulis Bērziņa kungs teica jautājumā par 4. punktu šajā līguma projektā. Es atgādināšu, ka Šķēles pirmās valdīšanas laikā tika noslēgts līgums par robežu starp Igauniju un Latviju ar noteikumu, ka pēc tam būs ekonomiskā vienošanās, kur zvejos Latvijas zvejnieki. Šobrīd šis līguma projekts vēl nav pat projekta līmenī. Visa šī doma ir miskastē. Tāpat būs arī tagad, un tāds piedāvājums... Varbūt, lai Ārlietu ministrijai un Ministru kabinetam nebūtu jāmokās, vispār ir jālikvidē Latvijas zvejniecības nozare, kā jau tas ir izdarīts ar citām nozarēm. Jebkurā gadījumā es piedāvāju Ministru kabinetam, gatavojot nākošā gada valsts budžetu, Ārlietu ministrijas budžetu samazināt par tādu summu, kādu var zaudēt Latvijas zvejniecība, ja tiktu īstenots šis līgums, nododot šo naudu Zemkopības ministrijas rīcībā zivsaimniecības attīstībai. To, ko piedāvāja šodien,- sak’, pieņemsim lēmumu un pēc tam lemsim, varētu salīdzināt ar seksa skandālu, kas šodien Latvijā skanēja tā: vispirms mēs izģērbsimies un pēc tam atļausimies; vai nu mūs izvaros, vai mēs atdosimies paši. Tāpēc šāds līguma projekts ir viennozīmīgi jānoraida, kaut vai ievērojot Latvijas ekonomiskās intereses. Godīgi sakot, kaut vai aiz cieņas pret Lietuvas Republiku un pret savu valsti. Paldies par uzmanību!".
• 1999_09_30-seq278 language "lv".
• 1999_09_30-seq278 speaker Imants_Burvis-1949.
• 1999_09_30-seq278 mentions Q211.
• 1999_09_30-seq278 mentions Q2660080.
• 1999_09_30-seq278 mentions Q37.
• 1999_09_30-seq278 mentions Q191.
• 1999_09_30-seq278 mentions Q159.
• 1999_09_30-seq278 mentions Q15628977.
• 1999_09_30-seq278 mentions Q71.
• 1999_09_30-seq278 mentions Q203675.