Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_09_30-seq25> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 1999_09_30-seq25 type Speech.
- 1999_09_30-seq25 number "25".
- 1999_09_30-seq25 date "1999-09-30".
- 1999_09_30-seq25 isPartOf 1999_09_30.
- 1999_09_30-seq25 spokenAs 125.
- 1999_09_30-seq25 spokenText "Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Godājamais Prezidij! Cienījamais priekšsēdētāj! Man ir ļoti patīkami, ka mūsu ārlietu ministrs ir devis pietiekami godīgu atbildi uz tiem jautājumiem, kas ir viņam iesniegti. Un no šīs atbildes ir redzams... Bet absolūti nav palicis skaidrs, kāpēc šīs komisijas darbā, kura gatavoja projektu līgumam starp Lietuvu un Latviju, netika pieaicināts neviens no tiem speciālistiem jūras tiesībās, starptautiskajās tiesībās, kuri iepriekšējos sarunu raundos ar Lietuvu Lietuvas pusei pierādīja - uz 1982. gada Jūras tiesību konvencijas pamata, uz šo normu pamata pierādīja -, ka ekonomiskās zonas variants, kuru piedāvāja Latvija, ir pamatots no starptautisko tiesību viedokļa. Un tieši ar to panāca politisku kompromisu, tā saucamo Maišogala vienošanos, kur Latvija draudzības un kopējas Baltijas reģiona politikas gatavošanas labad - tieši politisku iemeslu dēļ - radīja vienpusēju piekāpšanos Lietuvas pusē: tika nodrošināta Lietuvas pusei izeja uz trešās puses, tātad uz Zviedrijas, ekonomisko zonu ūdeņiem, un tika ievērotas Latvijas ekonomiskās intereses. No ministra atbildes nav līdz galam skaidrs: ja jau delegācija tik “stingri pieturējās pie izsniegtā sarunu mandāta” (citēju), vai tas būtu jāsaprot tā, ka Ministru kabinets apzināti ir gājis uz Latvijas ekonomisko interešu nodevību apšaubāmu politisku ieguvumu dēļ? Tādā gadījumā, protams, delegāciju vainot nevar, jo viņa no profesionālā viedokļa sameklēja tieši tādus argumentus, ar kuriem šī nodevība tika juridiskā ziņā ļoti labi pamatota. Atgādināšu to, ka Lietuvas puse ir krietni konsekventāka savās prasībās. Faktiski jau no paša pirmā brīža viņi ļoti vēlējās iegūt šo iespējamo naftas atradņu vietu. Viņu konsekvence ļoti bieži parādās arī tīri personīgos jautājumos. Pie mums vēršas Latvijā dzīvojošie, Latvijas pilsonību ieguvušie lietuvieši ar sūdzībām par to, ka Lietuvas puse viņiem neatdod viņu īpašumus, pamatojoties uz to, ka viņiem nav Lietuvas pilsonības. Tātad viņu spiediens ir vērsts uz to, lai Latvijā dzīvojošajiem lietuviešiem būtu vai nu Lietuvas pilsonība, vai dubultā pilsonība. Lietuva savu politiku izvērš konsekventi. Tajā pašā laikā Latvijas Ārlietu ministrija savu politiku ja arī realizē konsekventi, tad tikai piekāpšanās ziņā. Uzsvēršu to faktu, ka Latvijas zvejnieki šā sagatavotā līguma dēļ papildinās Latvijas bezdarbnieku rindas un Latvijas budžetā nevis ienesīs līdz šim pelnīto naudu, bet radīs izdevumus no sociālā budžeta. Un tas notiek tanī pašā laikā, kad valdošā koalīcija aģitē pret parakstīšanos par referendumu, apspriežot šo sociālo budžetu! Man liekas, ka šāda Ārlietu ministrijas nostāja pierāda pirmām kārtām to, ka Ārlietu ministrija nav spējīga profesionāli strādāt, aizstāvēt Latvijas intereses. Un - tas ir vēl interesantāk! - Ārlietu ministrija nav spējīga profesionāli strādāt, lai pildītu esošās valdošās koalīcijas sastādītās valdības deklarāciju. Paldies par uzmanību.".
- 1999_09_30-seq25 language "lv".
- 1999_09_30-seq25 speaker Imants_Burvis-1949.
- 1999_09_30-seq25 mentions Q211.
- 1999_09_30-seq25 mentions Q37.
- 1999_09_30-seq25 mentions Q39731.
- 1999_09_30-seq25 mentions Q15628977.
- 1999_09_30-seq25 mentions Q34.