Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_08_26-seq6> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1999_08_26-seq6 type Speech.
- 1999_08_26-seq6 number "6".
- 1999_08_26-seq6 date "1999-08-26".
- 1999_08_26-seq6 isPartOf 1999_08_26.
- 1999_08_26-seq6 spokenAs 125.
- 1999_08_26-seq6 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Runājot par šā likuma nepieciešamību, es lūdzu savus godātos kolēģus salīdzināt atbildību un to algu, kura ir noteikta Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, ministriem un citām mūsu valsts amatpersonām. Atkārtoju: valsts, nevis privātā biznesa amatpersonām - tādām kā Valsts nekustamā īpašuma aģentūras vadītājam, Valsts ieņēmumu dienesta vadītājam, Latvijas Bankas prezidentam, dažiem pašvaldību vadītājiem utt. Minot piemēru, pievērsīšu jūsu uzmanību kaut vai “Latvijas kuģniecībai”. Šajā sakarā gribu jūs lūgt ar klusuma brīdi godināt Latvijas jūrniecības gaišo piemiņu, kuras attīstībai ar 1999. gada 18. augusta Ministru kabineta rīkojumu nr. 385 ir parakstīts nāves spriedums. Šī nozare ir daudz devusi Latvijas ekonomiskās neatkarības nodrošināšanai, taču ar šo nobalsoto un Ministru kabineta piedāvāto privatizācijas variantu ar vienu stratēģisko likvidatoru, nevis privatizatoru par sīkiem Jūdasa grašiem šodienas budžeta “caurumā” mēs nododam Latvijas stratēģiskās intereses tās konkurentiem starptautiskajā kuģošanas biznesā. Šajā tirgū Latvijas konkurenti mūs atpakaļ nelaidīs. Par 50-60 miljoniem mēs atdodam vairāku miljardu vērto un Latvijas jūrnieku iekaroto vietu starptautiskajā kuģošanas tirgū. Ne jau šos kuģus, bet tieši šo tirgus niu! Lai piedod mums Krišjāņa Valdemāra gars, jo būvēt un celt mēs nemākam un negribam. Mēs protam tikai iztirgot to, kas celts pirms mums. Taču, lai to visu iztirgotu, izsaimniekotu un novestu kuģniecību līdz 50-60 miljonu lieliem zaudējumiem gadā, bijušais “Latvijas kuģniecības” prezidents pelnīja ap 250 000 gadā. Tas ir bijušais “Latvijas kuģniecības” prezidents Pēteris Avotiņšo Andra Šķēles vadītās reformas šobrīd nav balstītas uz sabiedrības solidaritātes principiem. Tās nekādi nav saistītas ar valsts amatpersonu konkrēti patērēto darbu, ar tā kvalitāti un valsts attīstības rezultātiem. Amatpersonām vairākās vietās maksātās desmit un simt tūkstošu lielās algas pilnīgi neskar valsts budžetu. Latvijas Bankas, Latvijas Privatizācijas aģentūras, jau nosauktās Valsts nekustamā īpašuma aģentūras un citu valsts struktūru darbinieku fantastiskās algas ir pilnīgi ārpus sabiedrības kontroles. Tāpēc mēs uzskatām, ka visā valstī un arī pašvaldību sektorā ir jāievieš vienota, no konkrētās amatpersonas darba un valsts tautsaimniecības attīstības atkarīga taupības režīmam atbilstoša algu sistēma. Nav pieļaujams, ka vienā un tajā pašā valsts pārvaldē līdzvērtīgos amatos var būt divas, trīs un vairākas reizes lielāka alga atkarībā no tā, vai persona strādā ministrijā vai aģentūrā, uz individuālā līguma pamata vai pamatdarbā. Mēs uzskatām, ka visiem valsts maksas iestāžu pakalpojumiem ir jāiet caur valsts budžetu. Būtu jāsamazina arī amatpersonu ārzemju braucienu skaits. Pensionāri, kuri ar savu 40-50 gadu ilgo darba mūžu ir radījuši tās vērtības, kuras jau ir privatizētas vai no kurām vēl šodien bagātīgi “barojas” valsts amatpersonas... paši pensionāri var tikai knapi izdzīvot, saņemot algu un pensiju kopā. Šo iespēju mēs viņiem liedzam. Principā tas ir skaidrs visiem. Vismaz cilvēkiem uz ielas. Domāju, ka jūs kā šo cilvēku pārstāvji šeit, likumdevēji, atbalstīsiet šo mūsu ierosināto likumprojektu. Paldies par uzmanību!".
- 1999_08_26-seq6 language "lv".
- 1999_08_26-seq6 speaker Imants_Burvis-1949.
- 1999_08_26-seq6 mentions Q822919.
- 1999_08_26-seq6 mentions Q211.
- 1999_08_26-seq6 mentions Q687709.
- 1999_08_26-seq6 mentions Q511905.
- 1999_08_26-seq6 mentions Q2984207.
- 1999_08_26-seq6 mentions Q6497410.