Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_07_29_as-2-seq43> ?p ?o. }

• 1999_07_29_as-2-seq43 type Speech.
• 1999_07_29_as-2-seq43 number "43".
• 1999_07_29_as-2-seq43 date "1999-07-29".
• 1999_07_29_as-2-seq43 isPartOf 1999_07_29_as-2.
• 1999_07_29_as-2-seq43 spokenAs 77.
• 1999_07_29_as-2-seq43 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir daudz vieglāk runāt, jo jau uzstājās ministrs. Manas uzstāšanās mērķis faktiski ir ļoti īss: es tomēr gribu aicināt ministrus... Es uzskatu, ka labklājības ministra uzstāšanās šeit bija ļoti solīda. Pazīstot viņu kā cilvēku, es domāju, ka viņš ne mirkli šeit nemeloja. Es, protams, gribētu dzirdēt arī izglītības un zinātnes ministri, jo mēs it kā kaut kā apejam šos jautājumus. Tie ir ļoti smagi jautājumi. Es nevaru mainīt savas domas, jo uzskatu, ka šie priekšlikumi, kas attiecas uz Izglītības likumu, ir pareizi. Nepatīkami, bet pareizi! Protams, ir problēmas, kā izpildīt visus šos slēgtos līgumus, ko partijas ir noslēgušas, bet saprotiet, virs visiem šiem līgumiem stāv viens princips: valsts nedrīkst dzīvot pāri tiem līdzekļiem, ko tā ir spējīga nopelnīt. Nedrīkst! Man personīgi ir sakāmas divas lietas, ko es gribētu teikt. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka budžets ir jāgroza. Patiesību sakot, ja nebūtu notikusi valdības maiņa, es stāvētu jūsu priekšā. Es nezinu, vai tas būtu tagad vai nedēļas trīs vēlāk, bet es mēģinātu jums pierādīt, ka šis budžets ir jāgroza. Tāpēc visupirmais princips ir tāds, ka budžets ir jāgroza. Kā tas ir jāgroza un vai šeit jāgroza tieši šie cipari... Patiesību sakot, es nedomāju, ka mums būs iespējas ļoti sīki iepazīties ar šiem cipariem, jo mēs nekad nevarēsim aizstāt valdību. Valdībai ir dota uzticība, un Saeima to saņem. Valdībai tā ir jāpierāda. Ja valdība kaut ko ierosina, mēs varam precizēt, analizēt, apstrīdēt, balsot pret, bet diez vai mēs varam aizstāt valdību. Tai informācijas vienmēr būs vairāk. Ticiet man kā nesenajam ministram! Es esmu pārliecināts, ka budžets ir jāgroza, bet ir divi jautājumi, kuri būtu vēl smagi jāizdiskutē. Tie, patiesību sakot, ir par pensijām un attiecas tikai uz 2000. gadu, bet to, kas tajā dokumentā nr. 868-b, kas jums visiem ir, attiecas uz 1999. gadu, es tiešām aicinātu atbalstīt, visus šos labojumus. 2000. gadā, kā to ministrs jau pateica beigās, viena lieta ir matemātika. Tik tiešām tā tas ir! Ja mēs sarēķinām 17 tūkstošus, tad ir kāda problēma, ko es jau uzsvēru šeit. Un arī Frakciju padomes sēdē es uzdevu premjeram šo jautājumu, ka tas ir jāpierāda un jāizdiskutē. Šī problēma ir tajā apstāklī, ka tad, ja es esmu akadēmiķis un strādāju, piemēram, augsti intelektuālu darbu... Pieņemsim, ka man ir ļoti liela iespēja nopelnīt pensiju virs 100 latiem, taču tad iznāk tāda problēma, ka tādā gadījumā es it kā nedrīkstu saņemt algu, bet, ja es strādāju tādu darbu, kur man pensija iznāk mazāka par šiem 100 latiem, tad es ceru saņemt gan pensiju, gan algu. Un šī problēma ir grūti izskaidrojama arī man pašam sev. Tanī pašā laikā es vēlreiz gribu teikt, ka labklājības ministram es novēlu cieši aizstāvēt savu pozīciju. To pašu gribētu sagaidīt no premjera, bet no viņu puses būs tas smagi jāpierāda. Tomēr viens nu gan ir skaidrs - ja mēs nesāksim izmantot fondēto pensiju, šī valsts neizdzīvos, pastāvot tādai sistēmai, ka pensiju maksās tikai no budžeta. Tas ir bezcerīgi! Tam nekādas stratēģiskās nākotnes nav! Mums nekad budžeta nepietiks, bet fondēto pensiju mēs varēsim iedibināt tikai tad, kad deficīts, kas mums ir, nebūs pārāk liels. Arī daudzās citās valstīs sāk ar nelielu deficītu, bet viņi pārfinansē no privatizācijas ieņēmumiem. Lūk, tad drīkst izmantot privatizācijas naudu, lai varētu uzsākt šo divu, piecu, sešu, astoņu vai desmit procentu iemaksu! Taču, ja mēs sākam to darīt, pastāvot lielam “caurumam”, atzīsimies, ka šo “caurumu” ir radījuši 1998. gadā notikušie pirmsvēlēšanu politiskie balsojumi... Tādi nu tie ir, bet tā nedrīkst būt! Mums ir jāmaina šis budžets, domājot arī par tiem cilvēkiem, akadēmiķiem, par kuriem es teicu. Tas ir valsts jautājums! Taču, kas attiecas par izglītību, es tomēr gribētu dzirdēt izglītības un zinātnes ministres domas ne tikai par šo vienu jautājumu, kaut gan jūs jau zināt manu nostāju. Es vienmēr cieti esmu iestājies par to, ka pašvaldības finansē savu daļu, valsts savu! Tomēr tas ir tikai viens izrauts moments no Izglītības likuma. Es būtu ļoti priecīgs. Es nezinu, ja ministrei vēl nav viedokļa... bet es to gribētu dzirdēt. Pirmo reizi no šīs tribīnes es no viena izglītības un zinātnes ministra ceru dzirdēt, ko nozīmē reāla izglītības reforma kontekstā ar šo pirmsskolu iestāžu finansējumu. Līdz šim to nekad neesmu dzirdējis. Es katrā ziņā, vairāk vai mazāk zinot situāciju Finansu ministrijā, domāju, ka virsuzdevums ir šo budžetu grozīt. Neko citu mēs darīt nevarēsim. Jautājums par 2000. gada lietām vairs nav īsa laika jautājums, un gadījumā, ja līdz 1. oktobrim to neizdosies izdiskutēt, tad nāksies diskutēt pēc tam. Tur ātrus pasākumus pieļaut nevarēsim. Pietiek vienreiz! Un to es varu pateikt kā pietiekošu kritiku pats sev. Mēs esam kļūdījušies prognozēs, un es negribu to novēlēt jaunajai valdībai, lai arī viņa vēlreiz kļūdītos uz vienu vai uz otru pusi. Nokļūdoties uz vienu pusi, atkal būs problēmas ar valsts parādu, bet, nokļūdoties uz otru pusi, - es arī to negribu valdībai novēlēt, valdība dzīvos finansiālā komfortā, bet no tā cietīs pensionāri, skolotāji un, protams, arī tie cilvēki, kuri ir maznodrošināti. Diemžēl komforta apstākļu nebūs arī 2000. gadā, bet nedrīkst kļūdīties arī uz slikto pusi. Tā ka, es domāju, mums ir jāatbalsta šie dokumenti, protams, ar smagu sirdi. Paldies.".
• 1999_07_29_as-2-seq43 language "lv".
• 1999_07_29_as-2-seq43 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 1999_07_29_as-2-seq43 mentions Q822919.