Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_07_29_as-2-seq38> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 1999_07_29_as-2-seq38 type Speech.
- 1999_07_29_as-2-seq38 number "38".
- 1999_07_29_as-2-seq38 date "1999-07-29".
- 1999_07_29_as-2-seq38 isPartOf 1999_07_29_as-2.
- 1999_07_29_as-2-seq38 spokenAs 137.
- 1999_07_29_as-2-seq38 spokenText "Es gribēju, protams, runāt mazliet garāk, bet, tā kā laiks ir saīsināts, es arī centīšos šajā laikā iekļauties. Pirmkārt, par Latvijas Pašvaldību savienību. Latvijas Pašvaldību savienībai ir vienošanās ar valdību, ir saskaņots protokols par dotācijām un par pašvaldību finansēšanu. Diemžēl šīs izmaiņas netika saskaņotas ar Latvijas Pašvaldību savienību. Viņi tika uzaicināti uz pēdējo valdības sēdi, kaut arī viņiem nebija iespēju aizstāvēt savu viedokli. Protams, likumā nav īpaši uzsvērts, ka obligāti šīs izmaiņas ir jāsaskaņo, bet dialogā taču var panākt visvairāk. Dialogā parasti neiesaistās tie, kas nav sevišķi pārliecināti paši par sevi. Iesniegtie grozījumi ir ļoti sasteigti, tajos ir ļoti daudzas nepārdomātas lietas. Šeit jau par daudzām šādām lietām runāja, centīšos neatkārtoties. Mani mazliet pārsteidz tas, ka šos ieteiktos grozījumus šobrīd necenšas aizstāvēt neviens ministrs, neviens ministrs neaizstāv savu viedokli. Es ierosinu neatbalstīt… atbalstot Latvijas Pašvaldību savienību, aicinu neatbalstīt šādus ieteiktos grozījumus. Tāda ir 3. panta 1. sadaļa, kur paredzēts samazināt pedagoģisko darbinieku algas par 400 tūkstošiem latu. Tāpat aicinu neatbalstīt arī 4. panta svītrošanu. Tas paredz dotācijas pašvaldību ieņēmumu bāzes palielināšanai. Tādējādi vairāk nekā 50 pašvaldībām ieņēmumi 1999. gadā būs mazāki, salīdzinot ar 1998. gadu. Tas faktiski traucē pašvaldību funkciju veikšanu. Tiek pārkāpta valdības un pašvaldību politiskā vienošanās. Aicinu neatbalstīt arī 8. panta izmaiņas, kas paredz samazināt pašvaldību aizņēmumu un garantiju saistību kopējos limitus, jo tās liedz pašvaldībām saņemt jebkāda veida aizņēmumus un sniegt garantijas 1999. gadā. Tās neļauj sakārtot skolas pirms jaunā mācību gada; netiks arī uzsākta apkures sezona. Aicinu neatbalstīt arī grozījumus attiecībā uz 23. pantu. Tas paredz veikt mērķdotācijas pedagogu darba samaksai par piecgadīgu un sešgadīgu bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei. Pašvaldības jau ir veikušas priekšdarbus mācību programmas realizēšanai. Valdība nāk ar priekšlikumiem samazināt 1999. gada valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu daļu, bet es nekur neredzu valdības priekšlikumus, kā palielināt budžeta ieņēmumus, attīstot tautsaimniecību. Tāpat nekur nav redzams, kādi tad būs lielo valsts uzņēmumu privatizācijas modeļi. Arī valdības deklarācijā nav raksturoti valsts resursi, nav skaidras programmas par valsts attīstību, par tautsaimniecības attīstību. Lai Latvija ar cieņu tiktu uzņemta Eiropas Savienībā, jābūt skaidrībai, kāds būs Latvijas tautsaimniecības veidols. Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Nagļa kungs jau ir paņēmis tauri un spēlē sēru maršu attiecībā uz “Latvenergo”. Tagad beidzot esot valdība, kas viņam ļaus veikt “Latvenergo” sadalīšanu, kaut kāda integrēta koncerna veidošanu uz šīs labi strādājošās nozares drupām. Es te varētu minēt ļoti daudzus skaitļus, kas pierāda to, ka tieši šī energosistēma ļoti veiksmīgi rada budžeta ieņēmumus. 1996. gadā energokompānija nodokļos nomaksāja 27,8 miljonus latu, 1997. gadā - 40,8 miljonus latu, 1998. gadā - 47,3 miljonus latu, šogad ir paredzēti 50 miljoni latu. Ir bijusi arī 50 miljonu latu peļņa, kas visa tika ieguldīta sistēmas attīstībā. Tādēļ es tiešām nevaru saprast, kā Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors var priecāties, ka varbūt šobrīd izdosies šo sistēmu nojaukt. To pašu varētu teikt arī par uzņēmumu “Latvijas kuģniecība”, bet es šeit gari pie tā jautājuma nepakavēšos. Jūs visi ļoti labi zināt to, ka arī “Latvijas kuģniecība” šobrīd ir ļoti rentabls uzņēmums. 1999. gada pirmajā ceturksnī peļņa tam ir bijusi 3,4 miljoni latu, tāpēc arī ar šo uzņēmumu spēlēties nevajadzētu. Es ceru, Šķēles kungs, ka jūsu vadītā valdība ieklausīsies speciālistos un iepazīsies ar Jaunās partijas bijušā ekonomikas ministra Aināra Šlesera laikā izstrādātajām “Latvenergo” un “Latvijas kuģniecības” privatizācijas koncepcijām, jo pie šīm koncepcijām strādāja Latvijas zinātnieki, strādāja Latvijas labākie speciālisti un šīs koncepcijas atbilda Latvijas interesēm.".
- 1999_07_29_as-2-seq38 language "lv".
- 1999_07_29_as-2-seq38 speaker Jevgenija_Stalidzane-1944.
- 1999_07_29_as-2-seq38 mentions Q211.
- 1999_07_29_as-2-seq38 mentions Q193089.
- 1999_07_29_as-2-seq38 mentions Q458.
- 1999_07_29_as-2-seq38 mentions Q3736450.
- 1999_07_29_as-2-seq38 mentions Q406265.
- 1999_07_29_as-2-seq38 mentions Q6497410.
- 1999_07_29_as-2-seq38 mentions Q2021874.