Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_07_29_as-2-seq26> ?p ?o. }

• 1999_07_29_as-2-seq26 type Speech.
• 1999_07_29_as-2-seq26 number "26".
• 1999_07_29_as-2-seq26 date "1999-07-29".
• 1999_07_29_as-2-seq26 isPartOf 1999_07_29_as-2.
• 1999_07_29_as-2-seq26 spokenAs 40.
• 1999_07_29_as-2-seq26 spokenText "Cienījamie kolēģi! Esmu pozīcijas partijas deputāts, bet diemžēl šodien esmu spiests teikt ļoti rūgtus vārdus par to, kas šeit ir paredzēts un rakstīts, runājot par grozījumiem Pensiju likumā. Es pat īsti nezinu, jo arī man, tāpat kā simtiem un desmitiem tūkstošu cilvēku - gan esošo, gan nākamo pensionāru - tas ir vienkārši negaidīts pavērsiens. Pēkšņs un nesagatavots! Kolēģi, ja mēs tā rīkosimies ar 650 tūkstošiem pensionāru, kuri ir vismazāk nodrošināti… ja Saeima tā rīkosies, es domāju, deputāti, tad mēs nekad vairs neatgūsim savu prestižu. Saeima ir lēmusi tā un tā, ka pensiju indeksēs divas reizes gadā, ka pensijas indeksācija būs tāda un tāda, ka pensijā cilvēki ies no tik un tik gadiem - un tas nemaz ne tik sen tika lemts - bet tagad pēkšņi divi gadi nāk klāt. Grūti klāsies valstij! Un nākamgad, protams, ja naudas maks būs tukšs, vēl trīs gadus klāt. Pēc tam vēl trīs gadus klāt! Visi iepriekšējo Saeimu lēmumi tiek sviesti papīrgrozā. Cienījamie deputāti! Kā lai mēs skatāmies tautai acīs? Tas ir pārāk sāpīgi. Faktiski mēs to apzināmies. Es domāju, ka jebkurš no jums apzinās, ka 61 un 62 gadus veci cilvēki faktiski būs atstāti absolūti bez iztikas līdzekļiem. Viņi nesaņems ne pensiju, ne arī varēs strādāt, jo arī darbā viņus neviens neņems. Šodien darbā pārsvarā ņem 35 gadus vecos. 40 gadi gandrīz ir griesti. Ar piecdesmitgadīgajiem jau reti kurš runā. Pa draugam varbūt kādā vietā. Kas ņems darbā 61 vai 62 gadus vecu cilvēku? Vai par to mums nav jāpadomā, Šķēles kungs! Man liekas, ka jūs pārsteidzaties. Saprotiet - šī ir vissāpīgākā lieta! Tie ir cilvēki, kuri knapi velk dzīvību, un viņi jau ne reizi vien ir gatavojuši ragaviņas, ka viņus vilks uz mežu vai ka viņi cits citu vilks vilkiem par barību. Tagad var notikt atkal tas pats. Nu tā taču nevar! Es domāju, ka valdībai, varbūt nesteidzoties, vajadzēja izstrādāt gan ātrās reaģēšanas programmu, gan ilglaicīgu programmu. Un, lūk, šīs pensijas, šo Pensiju likumu vajadzētu ietvert ilglaicīgajā programmā, nevis rīkoties steidzīgi un uzreiz. Pakāpeniski vajag! Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, mēs varbūt arī varēsim paaugstināt šo pensijas vecumu, bet pašlaik vajadzēja ķerties klāt pie tā, par ko mēs jau runājām. Un es šeit Saeimā - nu jau trešo Saeimu pēc kārtas - runāju par to visu laiku - par tām svirām, ar kuru palīdzību nauda budžetā nāk visvairāk. Vajag ķerties klāt pie “ēnu” ekonomikas, kas totāli pārņēmusi Latviju. Pirms daudziem gadiem “ēnu” ekonomika sev bija ievākusi vairāk līdzekļu, nekā bija valsts budžetā. Es domāju, ka tā ievāc vēl vairāk, tāpēc jāķeras pie šīm metodēm - pie naudas sagādāšanas. Speciālisti saka, ka tad, ja Latvijā sakārtotu gaļas iekšējo tirgu, budžetā nonāktu ap 20 miljoniem latu. Ja sakārtotu kokmateriālu tirgu, atkal nāktu vairāki miljoni klāt, kaut arī ne desmitiem miljonu. Un arī vēl citās nozarēs. Ja mēs ķertos pie taupības tur, kur to vajadzētu ieviest… Es atvainojos, bet es šeit jau 7. Saeimas laikā esmu nosaucis tādu kuriozu, ka kuģniecībā, kura ir visai nerentabla, tās vadītājs gadā saņem simtiem tūkstošu latu. Es domāju, ka tā saņēma Avotiņš un kļuva bagāts, bet tagad laikam saņem arī nākamais. Un te nelīdz Saeimas deputāta runāšana. Tas ir vienkārši nenormāli! Arī līgumdarbu veidā dažādi ierēdņi piemaksās saņem tūkstošiem latu. Nedrīkst tā būt! Jāķeras vispirms viņiem klāt, nevis pie nabaga pensionāra! Un tā vēl un vēl. Saprotiet, mani tas vienkārši satrauc, jo Pensiju likumam pamatā būtu jābūt tādam, ka ir stabilitāte. Pieņemsim, ir krīzes situācija, un valdība vai Saeima saka: “Cienījamie vecie cilvēki, pacietieties! Mēs izkļūsim no krīzes un tad jums palielināsim pensijas, tās indeksēsim, bet pagaidām vienkārši apstāsimies pie tā, kas ir!!” Taču nevar ņemt nost. Tā ir padomju sistēma - nacionalizēt, atņemt, sadzīt kolhozos, atņemt zirgus, govis, visu saimniecību un tā tālāk. Atņemt! Nu nedrīkst taču ar šādām metodēm rīkoties - ar šīm atņemšanas metodēm! Nedrīkst! Tikko cilvēki vēl bija priecīgi. Mēs, deputāti, satikām vecos cilvēkus, kuri bija sasnieguši 80 gadu vecumu, un viņi bija priecīgi, ka mēs esam nobalsojuši un palielinājuši pensijas par 10 procentiem. Tagad mēs to ņemam nost! Un man ir kauns. Es domāju, kolēģi, ka pie šā likuma vajadzēja strādāt daudz nopietnāk, ka nevajadzēja steigties, un es lūdzu... es kā pozīcijas deputāts, kurš grib atbalstīt valdību, lai tā sekmīgi strādātu un atrastu izeju no šīs krīzes situācijas, vienkārši lūdzu tomēr pavisam cilvēcīgi paskatīties uz šīm pensiju sistēmas lietām, nevis steigties. Vajadzētu pameklēt līdzekļus citur. Darīsim to, kolēģi, visi kopīgi! Paldies par uzmanību.".
• 1999_07_29_as-2-seq26 language "lv".
• 1999_07_29_as-2-seq26 speaker Peteris_Tabuns-1937.
• 1999_07_29_as-2-seq26 mentions Q822919.
• 1999_07_29_as-2-seq26 mentions Q211.