Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_07_29_as-2-seq22> ?p ?o. }

• 1999_07_29_as-2-seq22 type Speech.
• 1999_07_29_as-2-seq22 number "22".
• 1999_07_29_as-2-seq22 date "1999-07-29".
• 1999_07_29_as-2-seq22 isPartOf 1999_07_29_as-2.
• 1999_07_29_as-2-seq22 spokenAs 125.
• 1999_07_29_as-2-seq22 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt sekojošo. Šodien, protams, ir ļoti nopietna diena, lai gan mums ir dots arī vēl pārdomu laiks līdz otrajam lasījumam, kad šā budžeta grozījumos vēl varēs izdarīt zināmas korekcijas, tomēr būtu ļoti nopietni jāizvērtē situācija, kāda veidojas tieši ar vienu no Latvijas Republikas mazturīgākajām sabiedrības daļām - ar pensionāriem. Šeit nevajadzētu pārsteigties un skriet laikam priekšā, neizvērtējot visus skaitļus un neveicot analīzi. Manuprāt, pašreiz šis darbs nav izdarīts, jo arī labklājības ministrs Jurdža kungs nevar piedāvāt šos skaitļus un nopietnos aprēķinus, kas visu pamatotu un parādītu dažādās situācijas modulācijas iespējas. Pašreiz šis priekšlikums, kas attiecas uz pensionāriem, mūsuprāt, mehāniski samazina pensiju saņēmēju skaitu. Nākamgad tādu būs aptuveni par 6,9 tūkstošiem mazāk. Tas ir, teiksim, vienīgais šāds nopietnais ietaupījuma veids. Tāpat arī šie strādājošie pensionāri, kuriem tiks atņemts... Viņiem būs vai nu jāatsakās no darba algas, vai no pensijas. Mēs uzskatām, ka tā tas īsti nav risināms, jo cilvēki, kas saņem darba algu un pensiju, nopelna ļoti dažādas darba algas. Ir tādas darba algas, kas ir 20, 30, 40, 50 latu lielas, tāpēc, zinot to, cik mazas mums ir pensijas, šādu situāciju bez nopietnas diferences nevar pieļaut. Nu pats mazākais solis būtu atbalstīt šo Latvijas Pensionāru federācijas piedāvāto 100 latu robežu vai arī, manuprāt, pati nopietnākā rīcība būtu ņemt vērā šīs trīs minimālās algas, jo ir jāņem vērā, ka, saņemot lielāku algu, šis pensionārs sociālajā nodoklī atpakaļ atmaksā zināmu daļu naudas. Arī tas ir jāņem vērā! Es gribētu uzsvērt arī to, ka valdības koalīcijas partijām nebūtu pieļaujams runāt par to, ka pensija ir algas aizvietotāja. Tas nav nopietni! Pensija ir darba gados nopelnītā nauda, un, ja tās arī nav valsts budžetā, tad tā ir ietverta valsts īpašumā visdažādākajā veidā, ko mēs nereti aizmirstam, kad sākam privatizēt visu, kas ir valsts īpašumā, nerēķinoties ar šīs sabiedrības daļas interesēm, kura vismaz lielā mērā ir šīs materiālās vērtības radījusi. To nedrīkst pieļaut! Es gribētu uzsvērt arī to, ka attieksmi pret šo Pensiju likumu mēs vērtēsim kā pamatu. Mēs, sociāldemokrāti, tik tiešām sadarbību ar citām partijām varam uzturēt arī turpmāk, jo šis likums ir kardināls Latvijas sabiedrībai. Ko es vēl gribētu šeit uzsvērt? Mans viedoklis ir tāds, ka pašreizējā variantā Pensiju likums neieinteresē ne vidējās, ne jaunākās paaudzes cilvēkus maksāt šo sociālo nodokli. Tas ir ļoti nozīmīgi! Paaugstinot šo pensijas vecumu, aizvien vairāk noplok izredzes dzīves beigās saņemt šo pensiju, jo jau pašreiz, pastāvot esošajam vecuma cenzam, mēs zinām, ka tikai ¾ no tiem, kuri ir strādājuši un varētu pretendēt uz pensiju, sasniedz 60 gadu vecumu. 62 gadu vecumā jau būs vēl mazāks pensionāru skaits, un mēs šādam tīri mehāniskam jautājuma risinājumam negribam piekrist. Otrs aspekts, kas ir ļoti nopietns, ir tāds, ka pirmspensijas vecuma ļaudis paliks bez iztikas līdzekļiem. Viņiem, nonākot bezdarba situācijā, būs tikai 9 mēnešus garš bezdarbnieka pabalsts, tā ka šī problēma atkal nav atrisināta, nav sakārtota, un tāpēc tas ir ļoti nopietni. Sociāldemokrāti, neapšaubāmi, uz otro lasījumu iesniegs savus priekšlikumus, un tad mēs ceram arī uz Saeimas deputātu izpratni, uz to jauno politisko kultūru, ko savās runās daudzkārt ir pieminējis arī jaunais Ministru prezidents Andris Šķēle... Nav, nav Vilis Krištopans, tas ir pēc inerces! Nākamais, ko mēs gribam teikt. Jaunajai valdībai ir ārkārtīgi nopietni jāizvērtē tas, kā tā risina sociālo dialogu. Sociāldemokrāti, nebūdami valdībā, uzskata, ka šis dialogs rit nepiedodami slikti. Mums ir Latvijas Nacionālā trīspusējās sabiedrības padome. Šai padomei ir Ministru kabinetā apstiprināts nolikums, bet ar šiem budžeta grozījumiem sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība - tiek iepazīstināti tikai pēc lēmuma pieņemšanas. Tas ir brutāls esošo saistošo normatīvo dokumentu pārkāpums! Es domāju, ka šeit ir pietiekami daudz Eiropas Savienību cienošu cilvēku, kuri grib, lai mēs ietu uz Eiropas Savienību. Tad nu, godājamie eiromīļi, mums ir jāievēro šī situācija, ka Eiropas Savienībā tā ir stabila prakse un norma, ka šie sociālie partneri, tātad darba devēju organizācija un darba ņēmēju organizācija, konsultējas ar valdību, mēģina saskaņot viedokļus un tikai pēc tam tiek pieņemti lēmumi. Līdzīga situācija ir arī ar pašvaldībām. Arī ar Pašvaldību savienību šāda saskaņošana nenotika. Tas ir diezgan bēdīgi. Es domāju, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nāksies informēt starptautiskās institūcijas par šo nelabvēlīgo praksi, un mēs aicināsim turpmāk ievērot šos normatīvos dokumentus vai arī skaidri un gaiši atteikties no tiem, parādot, kāda ir mūsu attieksme pret Eiropas Savienības normām. Tas būtu vēl viens jautājums. Es gribu uzsvērt to, ka šobrīd, kad mēs skatām šos budžeta grozījumus, tātad pietiekami skaidrā krīzes situācijā, mums ir skaidri jāapzinās, uz kā rēķina mēs to darām. Jo pašreiz no visām uz Eiropas Savienību pretendējošām valstīm mums ir viszemākais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Mums ir viszemākā pirktspēja! Tātad secinājums ir ļoti vienkāršs: mēs esam mazturīga valsts. Un, ja mazturīgā valstī reformas notiks uz mazturīgo rēķina, tad šīs valdības kurss nevarēs būt ilgstošs, jo sabiedrībā pamatoti radīsies neapmierinātība, dabisks protests, aktīvas protesta formas. Demokrātiski, bet aktīvi... Vai tas ir valdības mērķis? Manuprāt, tas nav valdības mērķis. Es gribu skart vēl vienu, manuprāt, ļoti nopietnu jautājumu, un tas ir aizsardzības jautājums. Savulaik aizsardzības ministrs Ģirts Kristovskis sociāldemokrātu frakciju pārliecināja (kopā ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Jāni Ādamsonu), ka mums ir jāpiešķir aizsardzības vajadzībām 1% no iekšzemes kopprodukta. Mēs izvirzījām daudzus un nopietnus argumentus pret to, taču loģika bija skaidra un nepārprotama, mūs pārliecināja. Diemžēl labējās partijas, visas trīs labējās partijas, ir šajā budžeta grozījumu projektā atkāpušās no šīs normas. Es esmu ārkārtīgi izbrīnīts par to. Vai tas apliecina virzību uz eiroatlantiskajām struktūrām vai uz kaut ko citu? Es domāju, atbilde ir skaidra - tas apliecina soli atpakaļ, un ar to ir jārēķinās. Es gribu uzsvērt, ka tagad tam nopietnajam analītiķu klubam, kuru mēs savulaik, Viļa Krištopana valdības laikā, jau daudzkārt uzklausījām un arī paši tik nopietni spriedām tajā sakarā, - ka tagad Džeimstaunas fondam būs ļoti nopietni jāizvērtē valdības rīcība un jādod savi secinājumi un spriedumi par to, kas un kā notiek Latvijā. Pašreizējā situācija ir mazliet dīvaina, lai neteiktu savādāk. Viļa Krištopana valdības laikā šis 1% bija. Tagad šā procenta vairs nebūs. Protams - tad, ja netiks izdarīti grozījumi. Vai tas tā būs, to mēs redzēsim. Nākamais. Es gribētu uzsvērt, kolēģi, ka izglītības jautājums ir prioritārs, manuprāt, visām Saeimā pārstāvētajām partijām. Es nezinu, kura partija to varētu noliegt. Taču man ir viens pavisam vienkāršs jautājums. Iepriekšējā budžeta likumā, kuru mēs tagad apspriežam, bija panākta vienošanās, ka pirmsskolas izglītības iestādēm - piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātajām mācībām - ir iedalāmi 1,5 miljoni latu. Sociāldemokrāti, kuriem toreiz nebija ne izglītības ministra krēsla, ne premjerministra krēsla, bet tikai zemkopības ministra krēsls, panāca, ka Ministru kabinetā šis jautājums tika pozitīvi atrisināts. Diemžēl nu mēs redzam treknu svītru pāri šim jautājumam. Treknu svītru tam pāri! Mums ir grūti apzināties, ka nu ir svītra pāri šim jautājumam. Tolaik, kad Tautas partija bija opozīcijā, arī ar viņas atbalstu mēs to risinājumu varējām panākt… Šī nostājas maiņa, neapšaubāmi, mūs sarūgtina. Mēs ceram, ka šis jautājums vēl tiks analizēts un apspriests, jo mūsu rokās, tāpat kā Tautas partijai, ir šis vienošanās protokols - vienošanās starp Tautas partiju un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību -, kura pirmais apakšpunkts paredz tieši to, ka pedagoģisko darbinieku darba samaksu valsts un pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem. Šo dokumentu ir parakstījis Andris Šķēle kā Tautas partijas priekšsēdētājs un Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča. Mums ir vēl laiks šo situāciju labot. Tālāk. Es jau mazliet pieskāros tam, ka arī bērnudārzu pedagogi ir pelnījuši saņemt no valsts finansējumu. Bet daudzām pašvaldībām trūkst līdzekļu. Vēl pavisam nesen Silva Golde, Tautas partijas frakcijas deputāte, kad viņa vēl nebija izglītības un zinātnes ministre, mums to apliecināja. Un pat sociāldemokrāti konsekventi kritizēja… mēs norādījām uz to, ka budžetā nav šīs naudas, ka vajadzētu varbūt meklēt kādu risinājumu, spert kādus pretsoļus, bet ne tik radikālus. Citēšu Silvas Goldes toreiz teikto: “Tautas partija, zinot valsts budžeta šābrīža problēmas, ir gatava uz kompromisa variantu - bērnudārzu pedagogu algas no valsts budžeta izmaksāt nevis no 1. jūnija, bet no 1. septembra. ” Tātad - nevis no 1. jūnija, bet no 1. septembra. Protams, sociāldemokrāti tiek kritizēti par to, ka mēs piedāvājam pieticīgāku variantu. Es aicinu Tautas partijas frakcijas deputātus un Tautas partijas vadību, un Ministru prezidentu Andri Šķēli vēlreiz apsvērt šo situāciju. Ja nevar pieņemt to, ko Tautas partija tobrīd, kad bija opozīcijā, piedāvāja, varbūt var pieņemt sociāldemokrātu ieteikto pieticīgāko variantu: no 1. septembra - vismaz 50% no valsts, 50% - no pašvaldībām. Tas būtu solis pretī pašvaldībām.".
• 1999_07_29_as-2-seq22 language "lv".
• 1999_07_29_as-2-seq22 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 1999_07_29_as-2-seq22 mentions Q822919.
• 1999_07_29_as-2-seq22 mentions Q211.
• 1999_07_29_as-2-seq22 mentions Q1976817.
• 1999_07_29_as-2-seq22 mentions Q193089.
• 1999_07_29_as-2-seq22 mentions Q458.
• 1999_07_29_as-2-seq22 mentions Q1250133.
• 1999_07_29_as-2-seq22 mentions Q511905.
• 1999_07_29_as-2-seq22 mentions Q944216.
• 1999_07_29_as-2-seq22 mentions Q15615139.
• 1999_07_29_as-2-seq22 mentions Q30970.