Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_07_29_as-2-seq16> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1999_07_29_as-2-seq16 type Speech.
- 1999_07_29_as-2-seq16 number "16".
- 1999_07_29_as-2-seq16 date "1999-07-29".
- 1999_07_29_as-2-seq16 isPartOf 1999_07_29_as-2.
- 1999_07_29_as-2-seq16 spokenAs 125.
- 1999_07_29_as-2-seq16 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt, ka ikviens no jums varētu saņemt Nobela prēmiju ekonomikā. Kāpēc es tā apgalvoju? Tāpēc, ka pagājušajā gadā Nobela prēmiju saņēma kāds Indijas izcelsmes pilsonis Emertijs Sens (Amartya Sen), kas strādāja Anglijā, - par savu monogrāfiju “Nabadzība un bads”. Viņš šo grāmatu uzrakstīja 1972. gadā, bet prēmiju dabūja pagājušajā gadā. Viņš pētīja nabadzības cēloņus lielajos reģionos - Indijā, Pakistānā, Etiopijā, Āfrikas vidienē - un nonāca pie secinājuma, pie kāda mēs katrs varam nonākt, - ka nabadzība rodas nevis tāpēc, ka pasaulē pietrūktu resursu, bet tāpēc, ka nav pareizi sakārtotas ekonomiskās un juridiskās attiecības. Ko mēs redzam? Mūsu laikmeta sociāli ekonomisko procesu galvenā nelaime jeb galvenā pretruna ir tā, ka vienā pusē ir gigantisks ražošanas potenciāls, kas var tūlīt pat ražot neierobežotā daudzumā pārtiku un patēriņa priekšmetus (elektronikas izstrādājumus un automobiļus ieskaitot), un otrā pusē ir milzīgs bars izsalkušo, maksātnespējīgo patērētāju, kas būtu gatavi patērēt šo produkciju, kuru paši neražo, bet viņi nevar to iegādāties tāpēc, ka nav naudas. Un, ja mēs no šā viedokļa aplūkojam mums piedāvāto budžetu, tad redzam, ka šis budžets metodoloģiski piedāvā vēl vairāk palielināt šo maksātnespējīgo skaitu. Mums nepiedāvā budžetu kā instrumentu, kas iedarbinātu šo ražošanas potenciālu. Nobela prēmija būs jāsaņem tam, kas pratīs pārlēkt tam bezdibenim, pratīs savienot šos divus pretpolus - maksātnespējīgo cilvēku pieprasījumu un ražošanas potenciālu, kas nav iedarbināts. Tam būtu jāsaņem Nobela prēmija! Ja piedāvātais budžets kalpo kā instruments nevis labklājības celšanai, bet nabadzības palielināšanai un ja galvenais princips šeit nav ražošanas attīstīšana, ražošanas paplašināšana, tad ir bažas - kā tad mēs varēsim nodrošināt tās darba vietas, kas ir solītas valdības deklarācijā, ja darba vietas netiks radītas nedz ražošanā, rūpniecībā, lauksaimniecībā, nedz transportā, celtniecībā? To mēs šajā budžetā pienācīgi neredzam. Šis budžets nekalpo kā galveno problēmu atrisināšanas instruments. Tieši šādu apsvērumu dēļ es aicinu kolēģus pārdomāt - vai nu nebalsot, vai atturēties. Turklāt jāņem vērā, ka budžets tiek mums pasniegts tādā steigā! Nav mums nedz iespēju to izstudēt, izpētīt, nedz arī izteikt kādus konstruktīvus priekšlikumus šā budžeta radikālai pilnveidošanai.".
- 1999_07_29_as-2-seq16 language "lv".
- 1999_07_29_as-2-seq16 speaker Janis_Leja-1934.
- 1999_07_29_as-2-seq16 mentions Q843.
- 1999_07_29_as-2-seq16 mentions Q668.
- 1999_07_29_as-2-seq16 mentions Q115.
- 1999_07_29_as-2-seq16 mentions Q132489.