Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_07_29_as-2-seq12> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1999_07_29_as-2-seq12 type Speech.
- 1999_07_29_as-2-seq12 number "12".
- 1999_07_29_as-2-seq12 date "1999-07-29".
- 1999_07_29_as-2-seq12 isPartOf 1999_07_29_as-2.
- 1999_07_29_as-2-seq12 spokenAs 49.
- 1999_07_29_as-2-seq12 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Man ir tas gods jūs uzrunāt pirmo reizi no šīs augstās tribīnes, un tas notiek valstij ļoti izšķirīgā brīdī. Jūsu priekšā ir labojumi 1999. gada budžetā. Šajos dokumentos ir daudz skaitļu, taču ne jau par tiem es šobrīd gribu runāt. Gada pirmajā pusē nav apstiprinājušās 1999. gada budžeta pamatā liktās prognozes, ir būtisks līdzekļu pārtēriņš. Tāpēc laikā, kad līdz budžeta gada beigām ir atlikuši pieci mēneši, mūsu uzdevums ir izcili grūts. Sagatavotie budžeta grozījumi paredz, ka budžeta deficīts tomēr būs 3,5% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir kompromiss, ko izdevās panākt Ministru kabinetā, samērojot vēlmes un iespējas. Patiesībā tas nav nekāds sasniegums. Jo Māstrihtas līgums paredz, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta. Jūs varat jautāt, kāds mums sakars ar Māstrihtas līgumu. Māstrihtas līgums šajā gadījumā ir simbols. Tas ir līgums, kura principus ievēro Eiropas Savienības attīstītās valstis, un mēs vēlamies nākotnē būt starp tām. Starptautiskais valūtas fonds ir ieteicis mums - mūsu pašu attīstības labā! - panākt, lai 1999. un 2000. gadā budžeta deficīts nepārsniegtu viena procenta robežas, tāpēc es ļoti gribētu lūgt gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātus nopietni izsvērt savu viedokli un apdomāt tās sekas, kas rastos, ja mēs pieļautu lielāku budžeta deficītu. Kas notiks tad, ja mēs šogad nenoturēsim budžeta deficītu zemāk par 3,5 procentu līmeni? Pirmkārt, mums neizdosies panākt vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu. Tas nozīmē, ka mums nebūs pieejami Pasaules Bankas līdzekļi finansu stabilizācijai un ka aizņemšanās kopumā kļūs apgrūtināta un dārgāka. Otrkārt, tas gan Latvijā, gan ārvalstīs provocēs jaunu aizdomu vilni par lata stabilitāti. Treškārt, tas Eiropas Savienībā radīs papildu šaubas par mūsu iespējām kontrolēt valsts finanses pat labējas vairākuma valdības situācijā. Helsinku samitā tas nopietni sarežģīs mūsu pozīcijas attiecībā uz uzaicināšanu sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Ceturtkārt, arī 3,5 procentus liels deficīts ir pietiekami slikts signāls investoriem - tas apdraudēs Latvijas kredītreitingu un kavēs naudas ieplūšanu Latvijā. Netiks radītas jaunas darba vietas, nebūs ienākumu pieauguma. Ja notikumi attīstīsies šādā gultnē, tad pēc trim gadiem - 8. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā - Latvijas tautsaimniecība un finansu sistēma būs dziļā bezizejā un mēs, kolēģi, būsim spiesti atzīt, ka savas valdīšanas laikā neesam atrisinājuši nevienu būtisku problēmu. 1999. gada budžeta grozījumi ir tikai pirmais solis, lai risinātu šīs problēmas, nākamais būs 2000. gada budžets. Es uzskatu, ka tas ir mūsu goda jautājums - pieņemt tālredzīgus lēmumus šajā ziņā pat tad, ja tuvā distancē tie ir sāpīgi un grūti.".
- 1999_07_29_as-2-seq12 language "lv".
- 1999_07_29_as-2-seq12 speaker Edmunds_Krastins.
- 1999_07_29_as-2-seq12 mentions Q822919.
- 1999_07_29_as-2-seq12 mentions Q211.
- 1999_07_29_as-2-seq12 mentions Q193089.
- 1999_07_29_as-2-seq12 mentions Q458.
- 1999_07_29_as-2-seq12 mentions Q7164.
- 1999_07_29_as-2-seq12 mentions Q1757.