Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_06_10-seq12> ?p ?o. }
Showing items 1 to 9 of
9
with 100 items per page.
- 1999_06_10-seq12 type Speech.
- 1999_06_10-seq12 number "12".
- 1999_06_10-seq12 date "1999-06-10".
- 1999_06_10-seq12 isPartOf 1999_06_10.
- 1999_06_10-seq12 spokenAs 125.
- 1999_06_10-seq12 spokenText "Cienījamie deputāti! Likums, kāds tas ir pašlaik, likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3. panta astotā daļa nosaka, ka 25% no visiem maksājumiem, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām vai citām personām, kas atrodas, ir izvietotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu vai beznodokļu zonās... ka tātad ir jāmaksā 25% nodoklis. Tajā pašā laikā panta nākamā daļa nosaka to, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības nepiemērot šo nodokļa likmi, ja šis maksātājs ir pierādījis, ka viņš nav mēģinājis samazināt nodokļa devu. Viņam ir tikai tiesības! Praksē šā likuma norma ir novedusi pie tādas situācijas, ka praktiski 100% visu kuģu fraktēšanu Latvijā veic ārvalstu uzņēmumi (apmēram 90% kuģu īpašnieku, kuri veic jūras vai multi-modālos kravu pārvadājumus, ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu zonās, un Latvijas kravas nosūtītāji ir spiesti veikt preces pārdošanu pēc FOB (FAS) noteikumiem, tādējādi samazinot peļņas daļu un apgrozījumu par frakta tiesu. Tātad lielāka daļa šo ienākumu par fraktu nonāk ārzemju fraktētāju vai kravas pircēju rokās un šī nauda Latvijā vispār netiek apgrozīta. Tā ka šis apgalvojums, ka budžets zaudēs milzīgus līdzekļus, ir absolūti nepamatots un absurds. Es esmu te apmēram uzmetis aptuvenos ciparus. 1998. gadā caur Latvijas ostām ir izvesti apmēram 1,2 miljoni kubikmetru zāģmateriālu, kur vidēji viena kubikmetra fraktēšanas izmaksa sastāda 9,5 latus, un kopā šis apgrozījums par fraktēšanu vien sasniedz 11,5 miljonus latu gadā, kuri pašlaik apgrozās ārzemju kompānijās. Vidējā peļņa no frakta ir apmēram 7,5%, un tas dod mūsu uzņēmumiem apmēram 860 tūkstošus lielu peļņu. Līdzīgi ir ar papīra malku. Tur valsts budžetā papildus varētu ienākt 600 tūkstošu latu peļņa, bet par naftas produktiem, ja mēs paņemam tikai 25% no fraktēšanas tirgus, tas vēl dotu apmēram 20 miljonu latu apgrozījumu Latvijā. Un peļņa būtu apmēram 800 tūkstošu latu mūsu uzņēmumiem. Ja mēs sasummējam kopā šos zaudējumus, ko Latvijas budžets nav saņēmis šīs likuma normas dēļ, tad kopā šī summa varētu sasniegt apmēram 2 miljonus latu tīrā peļņas nodokļa veidā. Tādēļ es ļoti aicinātu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Bērziņa kungs tur ir pārstāvēts. Mēs tur varētu izstrīdēties, uzaicināt speciālistus. Ja neizdosies pierādīt šīs likuma normas vajadzību, tad acīmredzot šis likums tiks sagrauts, jau strādājot komisijās. Paldies.".
- 1999_06_10-seq12 language "lv".
- 1999_06_10-seq12 speaker Gundars_Bojars-1967.
- 1999_06_10-seq12 mentions Q211.