Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_05_27-seq375> ?p ?o. }

• 1999_05_27-seq375 type Speech.
• 1999_05_27-seq375 number "375".
• 1999_05_27-seq375 date "1999-05-27".
• 1999_05_27-seq375 isPartOf 1999_05_27.
• 1999_05_27-seq375 spokenAs 77.
• 1999_05_27-seq375 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es nāku šeit tribīnē, atsaucoties uz Ivara Godmaņa aicinājumu. Jo, lai arī cik grūtas būtu šīs mūsu debates, man jāsaka godīgi, ka mani tās ļoti priecē, jo man ir pilnīgi skaidrs, ka iepriekšējā Saeima būtu viegli pieņēmusi populistisku lēmumu, tā, kā viņa to jūt. Vēl pirms diviem mēnešiem arī šī Saeima ļoti maz ko zināja par procedūru. Bet šodien jūs runājat par procedūru, gan pozīcija, gan opozīcija. Un situācija ir tāda, ka man ir jāpiekrīt abiem - gan Godmaņa kungam, gan arī opozīcijas pārstāvjiem -, jo mēs runājam, kā pareizi ieviest procedūru un aizstāvēt šo valsti. Mēs esam spēruši lielu soli uz priekšu sapratnē par to, kā Latvija var darboties kā starptautisko attiecību līdzdalībniece. Kā godīga līdzdalībniece, nevis kā niķīgs bērns. Mums ir jāmēģina… es ļoti atvainojos, kungi… varbūt jūs varētu mazlietiņ klusāk… (Starpsauciens: “Labi!”) mums vajag trīs lietas sabalansēt šajā ļoti grūtajā lietā. Pirmā ir gaļas ražotāji, mūsu lauksaimnieki. Mums viņi jāsaglabā tik ilgi, līdz mēs iestājamies Eiropas Savienībā. Jāpanāk, lai viņi, kuri ir galvenie ieguvēji no iestāšanās Eiropas Savienībā, līdz tam laikam izdzīvotu. Tā ir pilnīga taisnība, un šajā ziņā es pilnīgi piekrītu opozīcijai. Nekādu šaubu par to nevar būt! Mums ir vēl arī otra lieta, kas ir jāsabalansē, - tās ir mūsu starptautiskās saistības. Nākamajā gadā no Eiropas Savienības mums būs projekti 100 miljonu apmērā, no tiem 40 miljoni ies uz laukiem. Tā būs nauda, ko mēs varēsim izmantot savu lauku attīstībai. Mums ir jāpanāk lielākas kvotas mūsu piensaimniekiem, lai viņi savu produkciju varētu izvest uz Eiropas Savienību, kaut arī jau tagad ievērojams daudzums no pārstrādātā piena iet uz Eiropas Savienību. Mums šis tirgus ir jāiekaro, jo tas ir stabils tirgus. Tas nozīmē tikai vienu - ka mums ir jāievēro “spēles noteikumi”, nevis jābūt kā maziem puikām. Un man ir ļoti žēl, ka Kiršteina kungs netieši uz to aicināja, pārmetot mums to, ka mēs ne reizi neesam pārkāpuši Eiropas līgumu. Tas ir puicisms. Bet, paldies Dievam, mūsu Saeimā aizvien mazāk paliek šī puicisma. Mums ir jāievēro procedūra tāpēc, lai gūtu panākumus. Ir jautājums: ko tad mēs gribam panākt šeit, šajā sēdes zālē? Vai mēs gribam parādīt tikai sev… vai mēs gribam “krāt politiskos punktus”, īsti nesaprotot, ko mēs gribam panākt, vai mums ir tālejoši mērķi? Ja mēs šodien, neievērojot procedūru, pieņemam kādus lēmumus, rīt saņemsim pretī sankcijas, un tad, protams, opozīcija varēs teikt, ka viņa ir izdarījusi it kā lauksaimnieku labā kādu labu darbu. Bet īstenībā ir tikai sariebusi valdībai. Un tad ir jautājums - kā jūtas šī opozīcija? Varbūt viņa, tā teikt, nedzīvo šajā valstī - domā, ka, ja sāpēs valstij, tad nesāpēs viņiem pašiem. Diez vai. Mēs visi esam šīs valsts sastāvdaļa. Procedūra ir skaidri uzrakstīta, tā ir zināma, un valdība seko šīs procedūras punktiem citam pēc cita. Tikai tā mēs panāksim visu to, ko opozīcija teica, tajā skaitā eksporta subsīdiju samazināšanos attiecībā uz mūsu reģionu. Tas būtu visefektīvākais līdzeklis. Mums ir jāievēro arī trešās intereses, par kurām vienīgais īsti pateica Kārlis Leiškalns, - tie ir patērētāji. Mums nevajadzētu panākt tādu situāciju, ka mēs sagrūžam ar pierēm patērētājus un zemniekus, kā tas diemžēl ir veselā rindā Eiropas valstu, to skaitā Somijā. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc Somija nobalsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tāpēc, ka tur patērētāji bija spiesti maksāt daudz dārgāk par sevis ražotu pārtiku, jo tirgus nebija brīvs. Mums taču nevajag panākt tādu situāciju, ka patērētāji uzskata mūsu zemniekus, mūsu lauksaimniekus par mūsu pašu ienaidniekiem. Procedūras ievērošana mūsu valstī jau ir devusi pozitīvus rezultātus. Jūs paši varat par to padomāt, bet es jums pateikšu tikai vienu piemēru. Diezgan senu, tomēr pamācošu. Toreiz, kad mums bija jāpanāk Krievijas karaspēka izvešana, opozīcija bļāva, ka nevajag līgumus - līgums esot nodevība un vēl nezin kas. Ja mēs toreiz to līgumu nebūtu noslēguši, nezin kur šodien būtu Krievijas karaspēks. Mēs to līgumu noslēdzām, ievērojām procedūru, un tagad viņu šeit vairs nav. Ar jebkuru starptautisku līgumu ir tieši tāpat. Ja mēs gribam uzvarēt, tad mums ir jābūt pilnīgi nevainojamiem. Un es pateicos valdībai par to, ka viņa īsā laikā ir apguvusi procedūru un to ievēro. Paldies.".
• 1999_05_27-seq375 language "lv".
• 1999_05_27-seq375 speaker Edvins_Inkens-1958.
• 1999_05_27-seq375 mentions Q822919.
• 1999_05_27-seq375 mentions Q211.
• 1999_05_27-seq375 mentions Q193089.
• 1999_05_27-seq375 mentions Q458.
• 1999_05_27-seq375 mentions Q33.
• 1999_05_27-seq375 mentions Q1020384.
• 1999_05_27-seq375 mentions Q159.
• 1999_05_27-seq375 mentions Q210822.