Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_05_20-seq18> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1999_05_20-seq18 type Speech.
- 1999_05_20-seq18 number "18".
- 1999_05_20-seq18 date "1999-05-20".
- 1999_05_20-seq18 isPartOf 1999_05_20.
- 1999_05_20-seq18 spokenAs 49.
- 1999_05_20-seq18 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Diemžēl man jāsāk ar vienu tādu tēzi, kuru es gribētu maksimāli apgāzt. Ja cilvēks, kas manā valdībā bija ministra vietnieks, var atļauties presē rakstīt, ka tagadējā valdība, kurā es esmu finansu ministrs, apdraud Latvijas neatkarību, tad šis cilvēks manās acīs paliek ministra vietnieks un nekas vairāk. Tas ir viens. Otrs. Man nav pieņemama forma, kādā veidā tiek izteikta kritika valdībai. Jūs zināt, ka faktiski es esmu no tiem cilvēkiem, kurš ir spējīgs uzklausīt jebkādu reālu, praktisku kritiku. Es esmu absolūti pārliecināts, ka tāds pats ir arī premjers, jo tāda ir dzīve. Mēs neesam pilnības, mēs nespējam maksimāli izdarīt to, kas mums ir jādara. Taču to gan es nevarētu pieņemt, ka mēs necenšamies to darīt. Visgrūtāk - mēs tagad runājam par skaitļiem, par finansēm - man ir samērot divas lietas. To, ka pieredzējis cilvēks opozīcijā, kurš ir strādājis valdībā, tajā skaitā, arī finansu sektorā... kā var būt, ka, no vienas puses, tiek ierosināts izskatīt budžeta samazinājumu, bet tajā pašā laikā, no otras puses, tiek maksimāli strādāts pie likuma virzīšanas caur Saeimu jau 1999. gadā, lai šo pašu budžetu vēl paplašinātu. Tas man ir skaidrs. Tad ir jābūt patiesam - tad ir runa par to, ka opozīcijas darbība ir tāda, lai finansiāli šo valsti novestu, starp citu, līdz 1995. gada līmenim un tad nāktu un celtu ārā… Tad jau nav grūti izcelt ārā, Šķēles kungs! Jo tad jau viss ir ļoti vienkārši. Tad var atnākt un Satversmes 81. panta kārtībā nolikt priekšā veselu virkni likumprojektu un pateikt tā: šos nepieņemiet, citādi es eju prom! Es domāju, ka mums nevajadzētu iet tādu ceļu, kas speciāli bīdītu valsti dziļāk, lai pēc tam varētu mainīt politisko varu. Politisko varu var mainīt demokrātiskā ceļā, un tas nav aizliegts nevienam. Un tagad atļaujiet man jums tomēr pateikt pāris punktu par finansēm. Man ir tas gods jums paziņot, ka tieši mūsu finansu politikas rezultātā… Mēs ejam pilnīgi pretēju ceļu, kādu mums pārmet opozīcija. Ja kāds kaut ko saprot no valdības parādzīmēm - un es ceru, ka saprot, - tad vajag apskatīties beidzamās divas izsoles, īpaši beidzamo izsoli, kur jūs skaidri redzēsiet, ka mēs konsekventi atgriežamies pie parādzīmju līmeņa, kāds tas bija pirms Krievijas krīzes. Tūlīt es vienu otru arī pamācīšu, ko nozīmē deflācija… Ko nozīmē parādzīmju samazinājums? Parādzīmju samazinājums nozīmē vien iespēju uzņēmējiem saņemt kredītus par zemāku likmi. Tas ir tieši tas, ko mēs darām. Otrs. Tas attiecas uz valdības lepno dzīvi. Ja kāds kaut ko saprot… Man šķiet, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas dalībnieki, to skaitā arī godājami cilvēki no opozīcijas, seko budžetam, un viņi var paskatīties budžeta izdevumu struktūru. Izrādās, tur lielākā daļa mūsu izdevumu ir saistīta ar sociālo un izglītības sfēru, nevis ar mašīnu iegādi. Tie nav saistīti ar citām lietām, ko, protams, mēģina pierakstīt valdības locekļiem. Vai mums ir vērts iet šo te ceļu? Un tomēr, pildot Māstrihtas līguma kritērijus, vai vajadzētu palikt budžeta deficīta robežās, kas ir zemāks par 3 procentiem? Vai mums ir vērts mēģināt to samazināt principā gandrīz uz nulli? Es nezinu, var būt, ka cienījamā opozīcija tikās ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvjiem un ilgāk runāja ar viņiem. Es mēģināšu jums drusku raksturot situāciju, kāda ir faktiski. (Starpsauciens: “Deflācija, Ivar!”) Te tika skandēts… es dzirdēju, ka te tiek pieminēts vārds “deflācija”. Ko nozīmē deflācija? Deflācija nenozīmē neko vairāk kā to, ka ražojumu cenas ir kritušās, pieprasījums ir nepietiekams un līdz ar to ir problēmas ar kopprodukta ražošanu. Valdībai ir divi ceļi. Viens ceļš ir samazināt budžetu, “nogriezt” to, cerot, ka lielākā daļa šī samazinājuma attieksies uz importa samazinājumu; tādā gadījumā, protams, kopprodukts pieaugs. Bet diemžēl, darot tā, tiek radikāli samazināts iekšējais patēriņš un vislielākā tā daļa - privātā patēriņa daļa… Un šeit, protams, mēs varam pastrīdēties, cik labi mēs viens otrs saprotam makroekonomiku, bet mūsu sarunās ar Starptautisko valūtas fondu nav nekas pārcelts uz 2000. gadu. Mūsu sarunas ir tādas… mums ir skaidrs precīzs plāns, kā mēs nodzīvosim līdz augusta beigām, septembrim, kad veiksim nepieciešamās darbības. Ja tās būs nepieciešamas. Par mūsu taupību. Viens otrs teica, ka mēs neesam taupīgi cilvēki. Taču paskatieties mūsu trīs mēnešu rezultātus. Mēs visu naudu, ko ietaupījām budžetā, nekur citur neizlietojām, mēs to tieši novirzījām uz pensiju izmaksām. Ja kāds mēģina man stāstīt, ka mēs patlaban aizņemamies naudu, lai izmaksātu pensijas, tad esiet godīgi, nemāniet pensionārus! Paskatieties sociālā budžeta izpildi, un jūs ieraudzīsiet, ka aprīlī tas praktiski ir jau balansēts un maijā tas būs ar plusa zīmi. Nevajag tracināt un maldināt vecākus cilvēkus! Sevišķi tiem cilvēkiem, kas, es ceru, kaut ko saprot no makroekonomikas, un vadot iepriekš valdību… un pirms tam, protams… Un par vairākām morālām kategorijām. Redziet, cienījamā opozīcija, tā loģika būtu apmēram šāda. Ja mēs veicam patlaban uzticības balsojumu, tad man nav skaidrs morālais pamats, kāpēc vada komisijas jūsu trīs pārstāvji - cienījamais Slaktera kungs, cienījamais Greiškalna kungs un cienījamais Ābiķa kungs. Jā… (Starpsauciens: “Droši... ”) Bet vai jūs redzat tādu interesantu lietu, ka nav šīs viennozīmīgās saiknes? Skaidri ir redzams, ka politiskā loģika ir šāda. Jūs gribat gāzt valdību. Ja valdība noturas, mēs gāžam jūsu pārstāvjus - komisiju vadītājus. (Aplausi…) Kāpēc mēs to nedarām? Kāpēc tas līdz šim nav izdarīts? Ļoti vienkārši. Redziet, tāpēc, ka mūsu politiskā tolerance un mūsu politiskā ētika ir augstāka nekā jūsējā. Augstāka nekā jūsējā! (Starpsauciens: “Mēs to iedomāties nevarējām... ”) Un pēdējais. Un tas būs tas smagākais vārds, ko es pateikšu. Es nekad to neesmu teicis. Man ir problēma… Šķēles kungs, man parādās problēma. Kamēr jūs bijāt absolūti politiķis un strādājāt, attīstījāties, gājāt kalnā, man nebija problēmu. Ziniet, kad man problēma parādās? Man šī problēma parādās tagad, kad jūs kļūstat par īpašnieku praktiski vienam no Latvijā lielākajiem saimnieciskajiem sektoriem. Likumīgi, acīmredzot likumīgi. Bet ir problēma. Kā jūs varēsiet apvienot divas lietas - kā jūs vadīsiet šo milzīgo atbildīgo, valstij ļoti svarīgo sektoru un vienlaicīgi moralizēsiet šeit un mācīsiet cilvēkus, kam nav šādu papildu pienākumu? Jūsu gadījumā man ir problēma: kas ir jūsu galvenais pienākums pret valsti? Vadīt partiju, censties gāzt pozīciju vai valdību vai tajā pašā laikā nodarboties, pēc manām domām, ar svarīgāku lietu - ar to lietu, ko sauc par vienu no mūsu tautsaimniecības būtiskākajām sastāvdaļām? Jūs to mākat. Jūs mācījāties, arī manā valdībā to darījāt. Es jums to nepārmetu. Jo ne vienmēr ir jābūt tā, ka ir jānāk kādam no malas vai no ārzemēm un jākļūst par īpašnieku. Nē! Tā tas nav. Bet man ir viena problēma - kā jūs varat to apvienot? Kas attiecas uz to, ka jūs neieredzat premjeru, tās ir jūsu personīgās attiecības, organizējiet tās, mēģiniet atrast normālāku valodu savā starpā! Bet man ir problēma - kā jūs šīs lietas varēsiet apvienot? Un tāpēc… es, protams, aicinu visus deputātus un klātesošos izteikt kritiku, izteikt savu attieksmi pret to, kā mēs strādājam… Jā, mēs neesam izdarījuši visu to, kas mums ir jādara, bet mums neviens šinī brīdī nevarēs pārmest, ka mēs būtu slinkojuši, ka mēs būtu negodīgi, ka mēs speciāli šo valsti novestu tādā stāvoklī, ka kāds man var pārmest, ka es esmu valdībā, kas bremzē Latvijas neatkarību. Tad šis cilvēks paliek manās acīs tur, kur viņš bija tad, kad viņš nāca manā valdībā. Paldies. (Aplausi.)".
- 1999_05_20-seq18 language "lv".
- 1999_05_20-seq18 speaker Ivars_Godmanis-1951.
- 1999_05_20-seq18 mentions Q822919.
- 1999_05_20-seq18 mentions Q211.
- 1999_05_20-seq18 mentions Q159.