Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_05_20-seq16> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 1999_05_20-seq16 type Speech.
- 1999_05_20-seq16 number "16".
- 1999_05_20-seq16 date "1999-05-20".
- 1999_05_20-seq16 isPartOf 1999_05_20.
- 1999_05_20-seq16 spokenAs 37.
- 1999_05_20-seq16 spokenText "Godātais Prezidij! Dārgie kolēģi! Es gribu, lai pēdējā laikā sakāpinātās emocijas un krāšņie lamuvārdi šodien tiktu uz brīdi aizmirsti. Es gribu, lai mēs atcerētos, ka aiz katra no mums stāv tūkstošiem Latvijas pilsoņu, kas pagājušajās vēlēšanās ir izvēlējušies katru no mums. Izvēlējušies vienam vienīgam mērķim - lai mēs pārstāvētu tautas intereses, sargātu valsts neatkarību un veicinātu tās uzplaukumu. Jau toreiz, kad tika apstiprināta Viļa Krištopana valdība, Tautas partija izteica nopietnas bažas par to veidojošo partiju ideoloģiskajām pretrunām, kas neizbēgami traucēs normālu darbu. Nemitīgās domstarpības, amatu pārdalīšana, strīdi par elementāriem jautājumiem ir pierādījuši, ka tā ir bijusi taisnība. Un ir grūti ko pārmest koalīcijas partijām. Tām šķiet, ka savu cilvēku deleģēšana stratēģiskos amatos ļaus aktīvāk aizstāvēt priekšvēlēšanu programmā ierakstītos mērķus. Problēma ir citur. Valdībai šādos apstākļos nav skaidra vienojoša mērķa, un Ministru prezidentam nākas regulāri “sapīties”, sniedzot pretrunīgus paziņojumus un neizpildāmus solījumus. Tautas partija šodien aicina izteikt neuzticību Ministru prezidentam, jo ir pārliecinājusies par viņa vadītās valdības nespēju risināt pašus neatliekamākos valsts attīstības uzdevumus, kas ļautu izvest Latviju no ieilgušās krīzes. Vilis Krištopans nav spējīgs atzīt to, ka valsts budžets jāpārskata nekavējoties, nodrošinot tā reālu sabalansētību. Viņš nav spējīgs ieviest taupības režīmu; samazinoties vidējai algai valstī, ierēdņu atalgojums turpina pieaugt. Viņš ne tikai nav pārtraucis, bet joprojām turpina jaunu valsts amatu radīšanu, nelikvidējot nevienu no esošajiem. Viņš nav apturējis ekskluzīvu automašīnu un mēbeļu iegādi valsts amatpersonu vajadzībām. Ministru prezidents nav pārtraucis valsts līdzekļu tērēšanu ārvalstīs ražoto preču iepirkšanai. Viņš nav panācis antidempinga un antisubsīdiju likuma izstrādāšanu. Krištopans nav neko darījis uzņēmējdarbības veicināšanai, kaut vai vienkāršojot nepieciešamo atļauju un licenču saņemšanas kārtību un atceļot nesamērīgi augsto nekustamā īpašuma nodokli attiecībā uz ražošanas pamatlīdzekļiem. Krištopans nav pārskatījis valsts investīciju programmas par labu bezdarba vissmagāk skartajiem reģioniem. Mēs izsakām neuzticību Ministru prezidentam sekojošu iemeslu dēļ. Pirmais. Valstī turpina pieaugt bezdarbs, sasniedzot rekordlielu apjomu - vairāk nekā 10,2 procentus. Otrais. Valsts budžets ne tikai nes milzīgu plānotā fiskālā deficīta smagumu, tas ir ieguvis reālu finansiālo deficītu. Valsts jau šodien nespēj apmaksāt šīs valdības lepno dzīvi. Trešais. Sociālā budžeta katastrofālais stāvoklis un pensiju maksājumi uz aizņemšanās rēķina pārvelk svītru jebkurām cerībām par godīgu attieksmi pret pensionāriem... Piektais. Iekšējā tirgus aizsardzība Latvijā pastāv tikai deklaratīvā līmenī. Situācija lauksaimnieciskajā ražošanā ir galēji kritiska, un viss, ko dara valdība, lauksaimniecību nevis attīsta kā uzņēmējdarbību, bet pārvērš to par sociālu nozari. Sestais. Ir sasniegts rekords organizētās noziedzības aktivitātēs. Spridzināšana ielās ir kļuvusi par ierastu parādību. Un visbeidzot. Ir saņemti pierādījumi tam, ka Ministru prezidenta publiskā darbība ir bijusi tikai piesegums slepenām konsultācijām un “zemletes darījumiem”. Krištopans nav spējīgs nest viņam uzticētās atbildības smagumu, tāpat kā cilvēks, kas ar abām kājām stāv purvā, nevar pacelt nastu. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka Krištopans šajā purvā ir iekāpis apzināti. Un ikviena viņa tālākā kustība draud ieraut akacī visu valsti. Šādā situācijā saprotama ir Starptautiskā valūtas fonda attieksme, vilcinot sadarbības līguma noslēgšanu ar Latvijas valdību. Atvainojiet par salīdzinājumu, bet reiz mēs jau esam to piedzīvojuši. Māra Gaiļa valdības laikā, kad valsts kases iztīrīšanas politika kļuva par būtisku šķērsli starptautiskam atbalstam. Sekas nācās likvidēt vairāku gadu garumā. Krištopana kungs nav iesācējs politikā. Strādājot vairākās valdībās, viņam vajadzēja iegūt zināmu pieredzi un vajadzēja saprast, kādi solījumi ir izpildāmi un kādi ne. Taču tas viņam netraucēja vēl pavisam nesen solīt 10 latu pielikumu pensijām, galu galā to pārvēršot par 18 santīmu farsu. Uzdrīkstos apgalvot, ka tieši Krištopana vainas dēļ un pretēji viņa paša partijas biedru viedoklim šobrīd tiek noārdīta pensiju sistēma, atsakoties no uzkrājuma principa un graujot nodokļu maksātāju ticību valsts sociālajai politikai. Un tam būs ne tikai finansiāla, bet arī psiholoģiska rakstura sekas. Ticība valstij, kas zudusi pusgada laikā, nebūs atgūstama ne pēc gada, ne pēc diviem. Arī zemnieki vairs nevar gaidīt, kad bezgalīgās valdības sēdēs beidzot tiks izstrādāti likumprojekti, kas nodrošina iekšējā tirgus aizsardzību. Valdībai ir pašai jāsaprot un jāpārliecina sabiedrība par to, ka brīvās tirdzniecības līgumi mazu valstu ekonomikām ir vienīgais veids, kā atraisīt savu ražotāju rokas, veids, kā iegūt jaunus tirgus un garantēt stabilitāti. Taču ar starptautiskajiem līgumiem nepieciešams strādāt. Jāprot izmantot to piedāvātās iespējas. Valdība to nespēj un negrib, jo tas ir sarežģīts un smags darbs. Uz visa šī fona droši vien maznozīmīgs šķiet fakts par valdības apstiprināto vidusskolas eksāmenu biļešu tirgošanu, taču tas ir vēl viens simptoms, kas liecina par Krištopana paspārnē valdošo visatļautību. Jau no skolas sola bērniem tiek iepotēta atziņa, ka šajā valstī viss ir pērkams. Un valsts amatpersonas pirmām kārtām. Valdības nestabilitāte jau ilgāku laiku bija realitāte, par kuru nešaubījās ne žurnālisti, ne politologi. Valdības krišanas datuma nosaukšanā sacentās pat valdošās koalīcijas partiju biedri, skaidri redzot, ka Vilis Krištopans nespēj nodrošināt normālu valdības funkcionēšanu. Tautas partija vairs nedrīkstēja vilcināties. Tas bija un ir mūsu pienākums vēlētāju priekšā. Es nenoliedzu to, ka pēdējo impulsu Tautas partijas ierosinājumam izteikt neuzticību Krištopanam deva ar privatizācijas jautājumiem saistīta krīze, kuras rezultātā tika atstādināts ekonomikas ministrs. Šokējošās liecības par ietekmi, kāda uz Ministru kabinetu bijusi Ventspils uzņēmuma interešu aizstāvim, apliecināja aizdomas par to, kāpēc Krištopanam nemitīgi nācās laipot starp dažādiem viedokļiem, it īpaši lielo valsts uzņēmumu privatizācijas jautājumos. Krištopans vairākkārt ir mēģinājis noraidīt viņam adresētos pārmetumus, teikdams, ka vēlāk personīgi atbildēs par visām sekām. Pieredze rāda, ka, tiklīdz kāds jautājums iegūst Krištopanam nevēlamu publicitāti, viņš šo atbildību noveļ uz citiem, kā tas notiek tagad, - šoreiz uz ekonomikas ministru. Varam tikai minēt, kas būs nākamā sāpīgā tēma - zemkopība, labklājība vai Eiropas integrācijas lietas. Es atgādināšu, ka šī nav pirmā reize, kad Vilis Krištopans nostāda sevi augstāk par morāli. Viņš to darīja, gan vienlaicīgi būdams valsts ieņēmumu ministrs un amatpersona alkohola tirdzniecības firmā, gan pārkāpdams Korupcijas novēršanas likumu, kuru šobrīd iesaka vispār atcelt. Maija sākumā Krištopanam bija dota liela iespēja. Krištopana kungs, liela iespēja! Viņam bija divas izvēles. Viņš varēja izmantot Aināra Šlesera piepešo atklātību, lai mainītu valdības darbības stilu un atteiktos no sava sponsora pārliekās uzmācības. Viņš izvēlējās otru iespēju - iznīcināt padoto, kurš neklusē. Pie reizes Ministru prezidentam izdevās pārkāpt arī koalīcijas līgumu. Zinot to, ka šī nav pēdējā valdība, zinot, ka arī turpmāk nāksies vienoties par koalīcijas partneru sadarbības noteikumiem, varam prognozēt papildu grūtības partiju savstarpējās uzticības atjaunošanā. Paliekot purvā, Vilis Krištopans ir izšķīries par politiskās kultūras tālāku degradāciju. Latvijā kārtējo reizi tiek mēģināts nolaist zemāk latiņu, kas nosaka politiķu atbildības, morāles un elementāra godaprāta līmeni. Krištopans pazemo ne tikai Latvijas politiķus, viņa rīcības mestā ēna smagi skar visu sabiedrību. Es esmu pārliecināts, ka tas netiks aizmirsts ne līdz nākošajām, ne līdz aiznākošajām vēlēšanām. Es zinu, ka daudzi jau ir prognozējuši šodienas balsojuma rezultātus, paredzot Tautas partijas zaudējumu. Jūs kļūdāties! Zaudētāji būsim mēs visi. Zaudētāja būs visa sabiedrība, zaudētāja būs visa valsts. Situācijā, kad Ministru prezidentam netic tauta, 50, 60 vai 70 balsis ir tikai formalitāte, jo svarīgi nav vis skaitļi, bet svarīgi ir tas, vai mēs akceptējam šīs valdības vadītāja darba metodes arī turpmāk. Svarīgi ir tas, vai mēs nedodam starptautiskajai sabiedrībai skaidru zīmi, ka Latvija ir valsts, kurā var atļauties jebko. Svarīgi ir tas, lai, izejot no šīs ēkas, nenāktos zemu nodurt galvu, mēģinot neskatīties acīs pretimnācējiem, pirms iekāpjam mašīnās ar aptumšotiem stikliem. Es šodien aicinu aizmirst politisko greizsirdību, aizvainojumus un bailes. “Latvijas ceļam” un Tautas partijai kopā ir uzticējusies gandrīz puse Latvijas vēlētāju. Tā ir mūsu kopīga atbildība - izveidot darbspējīgu valdību. Galu galā cilvēks ir vienīgā būtne uz zemes, kas apveltīta ar saprātu un brīvu gribu. Tikai cilvēkam ir dotas spējas atšķirt labo no sliktā, godīgo no negodīgā, pieļaujamo no nepieļaujamā. Es šodien aicinu ikvienu tautas vēlētu deputātu šīs spējas likt lietā. Paldies. (Aplausi.)".
- 1999_05_20-seq16 language "lv".
- 1999_05_20-seq16 speaker Andris_Skele-1958.
- 1999_05_20-seq16 mentions Q211.
- 1999_05_20-seq16 mentions Q193089.
- 1999_05_20-seq16 mentions Q1250133.
- 1999_05_20-seq16 mentions Q406265.
- 1999_05_20-seq16 mentions Q710198.
- 1999_05_20-seq16 mentions Q944216.
- 1999_05_20-seq16 mentions Q5517189.
- 1999_05_20-seq16 mentions Q3112208.