Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_05_06-seq74> ?p ?o. }

• 1999_05_06-seq74 type Speech.
• 1999_05_06-seq74 number "74".
• 1999_05_06-seq74 date "1999-05-06".
• 1999_05_06-seq74 isPartOf 1999_05_06.
• 1999_05_06-seq74 spokenAs 77.
• 1999_05_06-seq74 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Likumprojekts “Komerclikums”, ko mēs šodien jums piedāvājam izskatīšanai pirmajā lasījumā, ir liels un apjomīgs likums, kurā ir pāri par 600 pantiem un kurš ne tikai veido būtisku juridisku pagriezienu mūsu valsts attīstībā, bet arī pēc savas komplicētības ir viens no sarežģītākajiem likumiem, kas Latvijas Republikas parlamentam tiek piedāvāts pēc Civillikuma atjaunošanas. Juridiskā komisija, lai rūpīgi izskatītu un izdebatētu šo likumprojektu, izveidoja speciālu Komerctiesību apakškomisiju. Šī apakškomisija sanāca sešās sēdēs un kopīgi ar ekspertiem, autoriem, Eiropas Savienības ekspertiem un deputātiem soli pa solim, nodaļu pa nodaļai izdebatēja šī likuma saturu, struktūru, mērķus, šo mērķu atbilstību šajā dokumentā rakstītajam un virzīja šo likumprojektu uz Juridisko komisiju, kura to akceptēja pirmajā lasījumā un piedāvā šodien jums. Kādēļ es uzskatu, ka šī likumprojekta pieņemšana šodien pirmajā lasījumā, uz ko es Juridiskās komisijas vārdā jūs aicinu, ir būtiska, svarīga un nozīmīga? Tas ir tādēļ, ka ar šī likuma pieņemšanas uzsākšanu un, es ceru, nobeigšanu šajā gadā mēs varēsim būtiski tuvināties un ieiet civilizētu civiltiesisku, tirdznieciski komerciālu attiecību sfērā, kura sakārtos, izmainīs un būtiski pārveidos mūsu diezgan lielā steigā un ar padomiskas domāšanas tendencēm izveidoto ne visai vienoto, sadrumstaloto uzņēmējdarbības likumdošanu, kura šobrīd mums ir spēkā. Šodienas uzņēmējdarbības likumdošanai ir virkne iekšēju pretrunu. No padomju tiesību izpratnes tā ir mantojusi veselu virkni būtisku metožu, kuras nav pieņemamas civilizētai Eiropai, tas ir šaurs normatīvisms, mēģinājums pārāk šauri regulēt normas, kuras uzņēmējiem jātraktē brīvi un ar kurām jārīkojas brīvi, izvēloties savu darījumu veidus, formas un metodes. Tajā pašā laikā likums ir bijis pārāk imperatīvs, daudzās uzņēmējdarbības formās diktējot uzņēmējam tikai kādu vienu no veidiem... Kopumā var teikt, ka mūsu uzņēmējdarbībai, kaut gan kopš 1990. gada to visu pilnveidojam, tomēr ir pārlieku liela normatīva regulēšana un vairākās vietās tiek būtiski jauktas civilās tiesības ar publiskajām, privātās ar publiskajām, uzņēmējdarbības jomā šodien iespiežas pārāk daudz publiski tiesisku regulējumu, kuriem nebūtu vietas komerciālajās attiecībās. Otrs svarīgākais aspekts šī likuma pieņemšanai, protams, ir mūsu virzība uz Eiropu. Mūsu virzība uz Eiropu, integrēšanās, izpildot mūsu asociēto līgumu ar Eiropas Savienību. Lai iestrādātu šajā likumā tās direktīvas, tās Eiropas direktīvu prasības, kuras Eiropa šodien mums norāda un kuras ir visas kontinentālās Eiropas komerctiesību pamatā. Tie ir mūsu divi galvenie mērķi, pieņemot šo jauno Komerclikumu. Nedaudz par Komerclikuma saturu. Komerclikums veidojas no septiņām sadaļām. Pirmajā sadaļā tiek regulēti komercdarbības vispārējie jautājumi. Otrā sadaļa runā par Komercreģistru. Trešā sadaļa runā par komersantiem. Ceturtā sadaļa runā par sabiedrību reorganizāciju. Piektā sadaļa - par koncerniem. Sestā sadaļa - par komercķīlu. Septītā sadaļa - par komercdarījumiem. Un ir arī pārejas noteikumi. Deputātiem šis likumprojekts, protams, ir izdalīts; es ceru, ka katrs deputāts uz to ir rūpīgi iepazinies. Mans pienākums šeit ir pasvītrot tās problēmas, uz kurām eksperti norādīja, un arī izskaidrot šī būtībā reformējošā likuma aspektus, kuru sakarā man ir nācies uzklausīt iebildumus gan no daudziem uzņēmējiem, gan ar uzņēmējdarbību saistītām personām, lauku saimniecībās it sevišķi. Šeit, es domāju, ir nepieciešams detalizēts skaidrojums, lai būtu vienota izpratne šajā jautājumā. Sākumā runāšu par vienu no pašiem fundamentālākajiem jautājumiem - par Komerclikuma attiecībām ar Civillikumu. Pēc vispārējās komerctiesību teorijas šīs attiecības ir jāveido tā, ka Civillikums ir galvenais likums, bet Komerclikums ir speciālais likums. Diemžēl komisijā mums nācās konstatēt, ka ne visās līnijās tiek šie jautājumi precīzi ievēroti. Otrajā lasījumā šis aspekts būtu jāpasvītro, līdz ar to mums būtu iespēja izņemt ārā no šī likuma virkni normu, kuras faktiski dublē Civillikumu, un raksturot tikai tās normas, kas ir svarīgas komersantiem, jo komersants atšķirībā no parastas personas, kura rīkojas saskaņā ar Civillikumu, ir informētāks, viņš ir pieredzējis, viņam ir vairāk informācijas, viņš ir daudz aizsargātāks. Parastai personai jāievēro vesela rinda prasību, ko izvirza Civillikums, taču Komerclikums kā speciālais likums šīs normas atvieglo, jo galvenais mērķis šajā jautājumā ir paātrināt civiltiesisko apgrozību. Tas faktiski arī bija centrālais, galvenais un fundamentālais jautājums, ko mēs apakškomisijā un komisijā spriedām, un vienojāmies par to, ka šī saikne un attiecības ar Civillikumu ir jāpasvītro, jo anotācijā, iesniedzot Komerclikumu, nez kādēļ ir norādīts pretējais princips, par kuru nedz teorijā, nedz praksē, nedz arī pašā Komerclikuma tekstā nav pamata runāt. Iezīmējot šo galveno problēmu un parādot jums šo struktūru, un sekojot šādiem jūsu aicinājumiem, es ceru, ka attiecībā uz šo likumprojektu tiks iesniegti papildinājumi un priekšlikumi. Atzīmējot to, ka vesela virkne uzņēmējdarbības formu mums pazudīs, šeit informāciju varēs saņemt attiecīgi Juridiskajā komisijā vai apakškomisijā. Ja tas ir nepieciešams, mēs varam sadarboties ar Lauksaimniecības ministriju, jo nepārprotami skaidrs ir tas, ka ir jāveido vēl vesela rinda likumprojektu blakus šim likumam, kas lauksaimniekiem, zemniekiem nevis dotu iespēju kļūt par komersantiem, kā šeit automātiski ir piedāvāts, bet veidotu un rastu sevišķas formas, kā tas ir Eiropā pieņemts. Un šādā veidā mēs varētu šo likumdošanas grupu sakārtot. Tajā pašā laikā, protams, šajā likumā svarīgs ir arī moments par Komercreģistru, kas iezīmēs būtisku pagriezienu šajā jomā - un, es domāju, ne tikai šajā Komerckodeksā. Es aicinu godātos deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam, un komisija un apakškomisija ir gatava tos rūpīgi izskatīt un strādāt.".
• 1999_05_06-seq74 language "lv".
• 1999_05_06-seq74 speaker Linards_Mucins-1951.
• 1999_05_06-seq74 mentions Q211.
• 1999_05_06-seq74 mentions Q193089.
• 1999_05_06-seq74 mentions Q458.
• 1999_05_06-seq74 mentions Q957035.