Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_05_06-seq52> ?p ?o. }

• 1999_05_06-seq52 type Speech.
• 1999_05_06-seq52 number "52".
• 1999_05_06-seq52 date "1999-05-06".
• 1999_05_06-seq52 isPartOf 1999_05_06.
• 1999_05_06-seq52 spokenAs 125.
• 1999_05_06-seq52 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Es runāšu par likumu kopumā. 7. Saeima nav unikāla tikai ar to, ka tajā ir vienīgais čigānu tautības parlamentārietis Eiropā, un ar viņu man ir tas gods sēdēt blakus. Ja paanalizējam Saeimas sastāvu, var secināt, ka arī es esmu izņēmuma stāvoklī, jo esmu vienīgais profesionālais ugunsdzēsības darbinieks, kurš jebkad ir sēdējis šajā Augstajā namā. Esmu pārliecināts par to, ka jūtos uz šā Augstā nama jumta drošāk, nekā stāvot šajā tribīnē, kur esmu ļoti reti. Un šajā retajā reizē atļaujiet man kā šīs nozares inženierim nedaudz paanalizēt ugunsdrošības nozares stāvokli un likumdošanu tajā. Zinātnes un tehnikas progress šajā jomā ir padarījis to par komplicētu problēmu visā pasaulē. Zaļumballes ar ugunsdzēsēju spožajām pogām un ķiverēm pieder tikai pagātnei (kaut gan arī pagātne būtu jārespektē). Tālab tikai neliels solis vēsturē. Cīņa ar ugunsnelaimēm tika aizsākta senā pagātnē, kad pagājušā gadsimta sākumā tika organizēta kampaņa pret tām visā Vakareiropā. Gadsimta vidū to sāk arī Baltijā. Līdz tam ir bijuši mēģinājumi ugunsdrošības normas iestrādāt apbūves noteikumos, un, dzīvei ieviešot tajās korekcijas, tās vairāk vai mazāk sekmīgi darbojušās. Bet stāšanās pretim uguns postam ir bijusi haotiska un mazefektīva. Ja nonākam pie lokālpatriotisma, teikšu, ka pirmie dibināt Ugunsdzēsēju biedrību tagadējā Latvijas teritorijā 1864. gadā nolēma jelgavnieki. Kamēr Mītavas cunftmeistari un namnieki apspriedās, viņus apsteidza rīdzinieki, kuri noorganizēja Ugunsdzēsēju biedrību 1865. gada pavasarī, un 17. maijs pašreiz tiek uzskatīts par Latvijas ugunsdzēsības darbinieku profesionālajiem svētkiem. Taču 13. septembrī aicinu visus uz Jelgavu, kur pirms ievēlēšanas Saeimā, vadīdams pilsētas ugunsdzēsējus, pārāk nepakļāvos galvaspilsētas diktātam un savas profesijas vēsturiskajā dibināšanas dienā kopā ar saviem kolēģiem pieminēju arī Mītavas amata brāļus. “Gott zum Ehr, dem Nechtem zu Mehr” - tāds uzraksts rotāja daudzu ugunsdzēsēju komandu karogus, arī vēsturisko Jelgavas karogu, kas gāja bojā kara liesmās. Vēlreiz aicinu ieklausīties šajos vārdos: “Gods Dievam, cilvēkam - palīdzība” - tā laikam var tulkot. “Slavinājums Radītājam, palīdzība - tuvākajam” - šodien vairs nevar labāk formulēt savstarpējās izpalīdzības principu. Apmēram tā tas tiek realizēts visā pasaulē, kuru uzskatām par civilizētu. Taču laika gaitā rodas arī tāda iekārta, kura uzskata, ka vispārējo labklājību var būvēt uz citu ciešanām un ka paradīzē var iedzīt ar pātagu. Liekas, ka daudziem šeit sēdošajiem, dzirdot vārdu “orgāni”, pārskrien drudžainas pagātnes trīsas. 1936. gadā toreizējā PSRS “orgānu” kārtā tika iekļauta arī cēlākā pasaules profesija - ugunsdzēsība, ieviešot jaunu institūciju - Valsts ugunsdzēsības uzraudzības iestādi (GPN). Šādu vārdu salikumu nekur citur, izņemot postsociālisma valstis, jūs neatradīsiet. Totāla valsts īpašuma gadījumā tam ir sava loģika, jo šis īpašums ir jāpārvalda un jāaizsargā, tādēļ arī, kad šis sabiedriskās formācijas modelis krīt, uzraudzības iestāžu tajā ir vairāk nekā burtu alfabētā. Es neesmu pret preventīviem pasākumiem kā tādiem jebkurā jomā, taču esmu par tādiem principiem, kādi bija rakstīti uz ugunsdzēsības biedrību karogiem visā Eiropā. Izvērtējot risku un apdraudējumu jebkurā nozarē, prioritātes pēc vispārcilvēcīgajiem principiem tiek saliktas šādā secībā: Cilvēka dzīvība un drošība - vide - īpašums. Pirmo divu draudu novēršanas pasākumi būtu jāpieņem kā direktīvi noteikumi, taču īpašuma aizsardzības līmenis, manuprāt, atstājams tikai īpašnieka ziņā un risināms trijstūrī: īpašnieks - apdrošināšanas kompānija - attiecīgās nozares speciālists. Šķiet, ka mūsu valstī šīs prioritātes joprojām ir vienā maisā. Vismaz spriežot pēc likuma, kura grozījumus mēs šodien skatām. Es varētu atrast ne tikai redakcionālas dabas iebildumus šim likumam vai ikkatrā tā sadaļā, bet laika trūkuma dēļ es to nedarīšu. Esmu atļāvies šo likumu kritizēt presē, kad tas pirmo reizi ieraudzīja dienas gaismu. Vienā teikumā es varētu to formulēt kā absolūti nediferencētu profilakses prevelāciju ar reizēm diezgan izplūdušu un voluntāru traktējumu likuma subjekta tiesību, pienākumu un atbildības sadali, kas neataino šodienas īpašumu veidu un uzņēmējdarbības formu daudzveidību. Pirmajā lasījumā komisijas sēdē es neatbalstīju šo dažu redakcionālās dabas labojumu steidzamību, jo gribu izmantot izdevību un to grozīt pamatīgāk. Ar šo negribu nonākt pretrunās ar savu iepriekšējo darba devēju. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir strādājis intensīvi un veicis lielu darbu Latvijas būvnormatīvu izstrādē un nacionālo standartu un noteikumu pietuvināšanā Eiropas standartiem. Vispārēja virzība uz moderna glābšanas dienesta radīšanu Latvijā ir apsveicama, un tieši tāpēc šis likums ir nopietni pārskatāms. Ņemot vērā, ka dienests ir ...".
• 1999_05_06-seq52 language "lv".
• 1999_05_06-seq52 speaker Janis_Cevers-1949.
• 1999_05_06-seq52 mentions Q822919.
• 1999_05_06-seq52 mentions Q211.
• 1999_05_06-seq52 mentions Q193089.
• 1999_05_06-seq52 mentions Q39731.
• 1999_05_06-seq52 mentions Q15180.
• 1999_05_06-seq52 mentions Q179830.
• 1999_05_06-seq52 mentions Q25494217.