Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_04_22-seq282> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1999_04_22-seq282 type Speech.
- 1999_04_22-seq282 number "282".
- 1999_04_22-seq282 date "1999-04-22".
- 1999_04_22-seq282 isPartOf 1999_04_22.
- 1999_04_22-seq282 spokenAs 6.
- 1999_04_22-seq282 spokenText "Cienījamie deputāti! Es vienkārši izstāstīšu situāciju, kāda ir Jēkabpilī. Situācija Jēkabpils cukurfabrikā nav viennozīmīga, vienkārša. Tā bija tāda jau no pirmās dienas, kad es sāku strādāt par ministru. Akcionāru sapulcē akcionāri tika informēti par situāciju, bija iepriekšējā gada atskaite, zvērināta revidenta ziņojums, un šajā ziņojumā figurēja skaitlis 5,6 miljoni - parādsaistības, ar kādām rūpnīca beidza darbu. 16. februārī ministrija sāka aktīvi iejaukties šīs rūpnīcas darbībā jeb kontrolēt šīs rūpnīcas darbību. Sākumā, cik tas bija mūsu spēkos. Jāsaka, ka pēdējā laikā ļoti aktīvi sadarbojāmies ar Unibanku un sākām sarunas ar visiem kreditoriem, ar rūpnīcas vadību un daudziem Jēkabpils zemniekiem. Situācija šodien ir mazliet savādāka. Riska pakāpe ir mazinājusies. Šodien parāds ir 3,6 miljoni, un par šiem 3,6 miljoniem ir ar visiem lielajiem kreditoriem parakstītas vienošanās, ka rūpnīca maksās šiem kreditoriem. Pirmām kārtām Unibankai kā lielākajai kreditorei tiks 1,2 miljoni, un 2,4 miljoni tiks pārējiem - minerālmēslu piegādātājiem un sēklu piegādātājiem, un ķimikāliju piegādātājiem. Ir runa par šā parāda sadalīšanu divās daļās. Puse no parāda gulstas uz pagājušajā gadā saražoto cukuru. Otra puse no parāda gulstas uz nākamā gada ražu. Kopumā jāsaka, ka ir radīti priekšnoteikumi, lai rūpnīca varētu uzsākt nākamo sezonu. Jāsaka, ka riska pakāpe ir mazinājusies, taču risks ir palicis. Šodien tiekoties ar rūpnīcas padomes un valdes priekšsēdētāju, rūpnīcas vadītāju un klātesot arī šiem minerālmēslu kreditoriem, saruna bija par sekojošu tematu: ja rūpnīcas vadība un valde neieviesīs ekonomisko režīmu un nemēģinās ļoti taupīgā režīmā pieiet pie nākamās sezonas, tādā gadījumā ir jāņem atkal viens kredīts, lai rūpnīca varētu uzsākt normālu darbu, un šīs kredīta ņemšanas iespējas pašlaik reāli ir. Lai rūpnīca varētu sākt strādāt ar nākamā gada vai šā gada produkciju. Šī situācija sāka veidoties ne jau šodien. Kopumā cukura ražošanas apjoms no 1996. gada līdz šim gadam ir dubultojies, Latvijā tā ir rentabla nozare. Tomēr cukura ražošanas nozare bezgalīgi attīstīties nedrīkst. Vienkārši tādēļ, ka iekšējais tirgus šogad jau ir piepildīts ar pašražotu cukuru. Redzot šo situāciju, pašlaik tiek izstrādāti grozījumi likumā “Par cukuru”. Tie ir tuvi tiem grozījumiem, par kuriem 6. Saeima nenobalsoja, un 7. Saeima neuzskatīja par vajadzīgu iekļaut darba kārtībā šo jautājumu. Taču grozījumi likumā “Par cukuru” ir vajadzīgi, jo citādi šo nozari vairs nevarēs normāli regulēt. Grozījumi likumā “Par cukuru” paredz ieviest kvotu sistēmu, tā ir sistēma, kas darbojas Rietumeiropā. Šī sistēma dos tiesības zemniekam realizēt cukurbietes, un, mainoties situācijai vienā vai otrā cukurfabrikā, tomēr zemnieks nebūs tas, kas cietīs. Šīs tiesības ir kā prece, kvota ir kā prece, kas pāriet no viena otram, tiek nomāta un tā tālāk. Bet nekādā gadījumā zemnieks vairs nebūs cietējs. Šinī brīdī, ja nebūtu panākta vienošanās ar šiem kreditoriem, nepārprotami zemnieks būtu cietējs.".
- 1999_04_22-seq282 language "lv".
- 1999_04_22-seq282 speaker Peteris_Salkazanovs-1956.
- 1999_04_22-seq282 mentions Q822919.
- 1999_04_22-seq282 mentions Q211.
- 1999_04_22-seq282 mentions Q16359205.