Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_04_22-seq107> ?p ?o. }

• 1999_04_22-seq107 type Speech.
• 1999_04_22-seq107 number "107".
• 1999_04_22-seq107 date "1999-04-22".
• 1999_04_22-seq107 isPartOf 1999_04_22.
• 1999_04_22-seq107 spokenAs 77.
• 1999_04_22-seq107 spokenText "Ceturtais priekšlikums, godātie deputāti, jāskatās no papilddokumenta nr. 485-a, kas jums tika izdalīts. Tas ir godātā deputāta Dobeļa priekšlikums. Komisija skatīja to savās sēdēs vairākkārt, un, tā kā sākumā šis jautājums tika saistīts ar starptautisko līgumu par Krievijas armijas izvešanu, tad komisijai veidojās tāda izpratne, ka šo priekšlikumu ir iespējams pieņemt. Protams, mēs balstījāmies arī uz neviennozīmīgiem ministriju viedokļiem. Iekšlietu ministrija šo priekšlikumu sākumā atbalstīja, un arī Ārlietu ministrija pirmajā sēdē to atbalstīja, tomēr komisijas locekļiem bija šaubas par šo priekšlikumu, un mēs vēlreiz pieprasījām rakstisku Ārlietu ministrijas slēdzienu un šādu slēdzienu arī saņēmām. Sākumā Ārlietu ministrija balstījās uz Krievijas un Latvijas šiem starptautiskajiem līgumiem par armijas izvešanu, taču, vēlreiz skatot to visu detalizēti un Juridiskajai komisijai ļoti sīki analizējot, Ārlietu ministrija arī, protams, precizēja savu nostāju, atsakoties no viedokļa, ka tas ir pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem. Taču no juridiskā viedokļa tas ir ļoti sīki izanalizēts un tāpēc komisija vēlreiz iekļāva savā darba kārtībā šo priekšlikumu, izskatīja to šonedēļ savā sēdē vēlreiz un pārbalsoja šos abus priekšlikumus, un tos noraidīja. Kāpēc pēc būtības šie priekšlikumi tika noraidīti? Šeit ir runa par 23. 1. panta trešo daļu, kurā runāts par to, uz kuriem cilvēkiem neattiecas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Gan Juridiskās komisijas pārstāvji balsoja pret šo priekšlikumu atkārtoti, gan arī Ārlietu ministrija uzskata, ka šeit viens ļoti svarīgs tiesiskais princips, ja mēs pieņemam šo priekšlikumu, tiek pārkāpts: ir mēģinājums likumu grozīt ar atpakaļejošu datumu un attiecināt to uz tiem notikumiem, kas ir pēc būtības jau pagājuši. Ir runa par šo “spraugu” starp 1992. gada 28. janvāri un 1992. gada 1. jūliju. Tātad ir runa par šajā laikā, šajā dažus mēnešus ilgajā “spraugā”, ieceļojušajām militārpersonām, kuras nav bijušas Latvijā dislocēto Krievijas armijas daļu sastāvā, bet kuras ir bijušas Krievijas armijas daļu sastāvā un atradušās kaut kur ārpus Latvijas teritorijas un tur ir demobilizējušās un atgriezušās Latvijā. Likumdošana un šis likums noteica, ka šādi cilvēki varēja iegūt pastāvīgā iedzīvotāja statusu, ja uz šā likuma pieņemšanas brīdi viņi līdz 1. jūlijam Latvijā dzīvoja un bija pastāvīgi pierakstīti vai bija demobilizējušies un atgriezušies šeit atpakaļ un pastāvīgi pierakstījušies līdz 1. jūlijam. Ja viņi to neizdarīja līdz 1. jūlijam, tad uz viņiem attiecas jau cita kārtība, un līdz ar to viņi vairs nevarēja saņemt pastāvīgā iedzīvotāja atļauju un attiecīgi kārtot visas savas šīs tiesības. Ministriju pārstāvju viedokļi, Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes viedoklis - tiesas ne vienmēr viennozīmīgi izspriež šīs lietas, lai it kā sakārtotu un papildus dotu precīzus skaidrojumus šajā jautājumā, tādēļ ir vajadzīgi šādi papildu labojumi. Savukārt, kad mēs vairākkārt prasījām, uz cik cilvēkiem šis jautājums attiecas, tad ilgāku laiku nevarējām saņemt šo cilvēku skaitu, un tikai vakar mēs saņēmām informāciju, ka tie ir 200 cilvēki, kuru lietas atrodas tādā strīdīgā situācijā un par kuriem it kā Iekšlietu ministrijai bija šaubas, ka viņi varētu rīkoties... vai ka tiesas varētu pieņemt viņiem labvēlīgu, bet no ministrijas viedokļa nelabvēlīgus vai likumu pārkāpjošus lēmumus. Tāpēc šā strīda juridiskais saturs faktiski ir tas, ka it kā... Otrs arguments bija tāds: vai vispār varētu iebraukt pēc šī 1. jūlija Latvijā kāds, kurš pirms iesaukšanas armijā ir dzīvojis pastāvīgi Latvijā un tādā veidā pretendēt uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu? Bet šis likums to neparedz, un, ja šādi fakti ir konstatēti, tie ir pretlikumīgi, un ir mums attiecīgs tiesisks mehānisms, nevis tūlīt jātraucas, kā daudzi ir pieraduši, steidzamības kārtībā kaut ko momentā grozīt likumos un uz burvja mājienu kaut ko sakārtot, kā viņiem, protams, liekas, nevis risināt jautājumus likumā noteiktajā kārtībā gan administratīvajās gan tieslietu iestādēs. Tādēļ arī komisija mainīja savu viedokli un šajās trijās sēdēs ļoti rūpīgi šo jautājumu izdiskutēja. Balsojums, protams, bija tāds, ka mēs atteicāmies atbalstīt, bet arī tas, protams, nebija viennozīmīgs, balsis dalījās apmēram uz pusēm. Taču nobalsoja tā, kā jūs šodien šeit redzat.".
• 1999_04_22-seq107 language "lv".
• 1999_04_22-seq107 speaker Linards_Mucins-1951.
• 1999_04_22-seq107 mentions Q211.
• 1999_04_22-seq107 mentions Q4294315.
• 1999_04_22-seq107 mentions Q159.
• 1999_04_22-seq107 mentions Q15628977.
• 1999_04_22-seq107 mentions Q193159.