Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_04_15-seq767> ?p ?o. }

• 1999_04_15-seq767 type Speech.
• 1999_04_15-seq767 number "767".
• 1999_04_15-seq767 date "1999-04-15".
• 1999_04_15-seq767 isPartOf 1999_04_15.
• 1999_04_15-seq767 spokenAs 137.
• 1999_04_15-seq767 spokenText "Paldies, priekšsēdētāja kungs. Tika analizēts arī “jumta” līgums starp Latvijas Republikas sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Lattelekom” un “TILTS Communications” - akciju sabiedrību, kura ir Dānijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību un kuru izveidoja Anglijas sabiedrība “Cable & Wireless” un Somijas sabiedrība “Telekom Finland OY”. Ja mēs runājam par tarifiem un izmaksām, tad jāteic, ka šie tarifi sākotnēji tika noteikti, pamatojoties uz “jumta” līgumā noteiktajiem kritērijiem. Kādi tad bija šie kritēriji? Galvenie kritēriji bija lata devalvācija, inflācijas pieaugums un nepieciešamie līdzekļi, kuri būtu jāiegulda modernizācijā. Jāsaka, ka, paldies Dievam, neviens no šiem kritērijiem nepiepildījās. Ko neizdarīja Telekomunikāciju tarifu padome? Viņi reti kad analizēja to, kas likumā ir noteikts. Likumā ir noteikts, ka, lai noteiktu telekomunikāciju pakalpojumu tarifus, tiem ir jātuvinās lietotājiem sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām. Bija arī tīkla operatori jāstimulē samazināt šīs izmaksas. Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienam interesantam faktam. Tikai vakar mēs saņēmām Satiksmes ministrijas atzinumu par mūsu sniegto starpziņojumu. Satiksmes ministrija teica tā (es gribētu jums to citēt): ja “TILTS Communications” nepiekrīt “jumta” līguma izmaiņām vai ja to nav iespējams viena mēneša laikā izdarīt, Satiksmes ministrija ierosinās izdarīt grozījumus likumā. Tātad faktiski Satiksmes ministrija atbalstītu tos kritērijus, kas sākotnēji tika ielikti līguma nosacījumos, - lata devalvācija, inflācija un tā tālāk. Šajā gadījumā es uzskatu, ka Satiksmes ministrija varbūt ir rīkojusies nepārdomāti un zināmā mērā nekorekti attiecībā pret sabiedrības interesēm kopumā. Mēs varētu uzdot arī šādu jautājumu: vai tas nozīmē, ka likuma pārkāpumi ir jālabo, nevis noskaidrojot faktus un sodot vainīgos, bet gan vienīgi labojot likumu? Varbūt tas ir labs atrisinājums, kā mēs varam labot daudzas citas lietas, par ko mēs šodien arī runājām. Taču es domāju, ka tas nebūtu labs precedents, kas būtu jāpielieto Saeimai. Nākamā sadaļa mūsu starpziņojumā runā par kvalitāti. Arī kvalitātes vispārīgie noteikumi bija pieņemti “jumta” līgumā. 1995. gadā pēc Saeimas parlamentārās komisijas ieteikuma tika izveidots Metroloģiskais centrs, kas nodarbotos ar kvalitātes problēmām. Šo centru finansēja “Lattelekom”. Tas nostrādāja pavisam neilgu laiku: Satiksmes ministrija konstatēja, ka šis centrs strādā neefektīvi. Arī “Lattelekom” vairs nenodarbojas ar šī centra finansēšanu. Tādēļ runāt par to, ka kādreiz ir kvalitatīvi pārbaudīta kvalitāte, mēs absolūti nevaram. Tikai 1998. gada beigās tika izveidots jauns Telekomunikāciju kontroles centrs, kurš veica pirmos eksperimentālos pārbaudījumus laikā no 1998. gada oktobra līdz decembrim. Visi šie eksperimentālie pārbaudījumi parādīja, ka kvalitāte dažādos tīklos ir dažāda. Turklāt atsevišķos rajonos tā ir ļoti slikta, vissliktākā tā ir Daugavpils rajonā. Nākamā mūsu starpziņojuma sadaļa runā par pašu Telekomunikāciju tarifu padomi. Jāatzīstas, ka mēs secinājām, ka Telekomunikāciju tarifu padome faktiski ir butaforiska iestāde, kas ir izveidota tikai tādēļ, lai apstiprinātu tos nosacījumus, kas “jumta” līgumā ir noteikti. Un, ja mēs analizējam vēl vairāk, tad redzam, ka Telekomunikāciju tarifu padome nav izpildījusi nedz līgumu, nedz arī likuma nosacījumus. Es gribētu atkal citēt Satiksmes ministrijas doto atzinumu, kurā sacīts tā: “Diemžēl ne SIA “Lattelekom”, ne TTP neņēma vērā ministrijas ieteikumus par tarifu diferencēšanu atkarībā no pakalpojuma kvalitātēm. Un, neskatoties uz savlaicīgi izteiktajām prasībām, TTP tās neņēma vērā, un SIA “Lattelekom” no 1. 04. sāka aprēķināt jaunos tarifus. ” Tā ir necieņa pret parlamentu, necieņa pret ministriju un pret valdību. Kā savādāk mēs varam nosaukt esošās Telekomunikāciju tarifu padomes locekļu attieksmi? Interesants ir arī Satiksmes ministrijas priekšlikums uzdot Ekonomikas ministrijai mainīt “jumta” līguma nosacījumus. Šajā sakarā es gribētu nedaudz atgādināt pagātni. 1993. gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu nr. 66 - par starptautiskā konkursa rezultātiem valsts telekomunikāciju infrastruktūras modernizācijai. Šo lēmumu parakstīja Ministru prezidents Valdis Birkavs un toreizējais ekonomikas ministrs un Ministru prezidenta biedrs Ojārs Kehris. Ar šo lēmumu tika nodots arī pilnvarojums satiksmes ministram Andrim Gūtmanim veikt visus nepieciešamos priekšdarbus līguma parakstīšanai un uzņēmējdarbības (ar ārvalstu ieguldījumu) dibināšanai. Papildus tika dots pilnvarojums ekonomikas ministram Ojāram Kehrim un satiksmes ministram Andrim Gūtmanim parakstīt Latvijas Republikas vārdā līgumu ar konsorciju “TILTS Communications”. 1998. gada beigās Satiksmes ministrija jau uzņēmās mainīt “jumta” līguma nosacījumus un noslēdza jaunu vienošanos ar konsorciju “TILTS Communications” par kvalitātes rādītājiem. Varbūt tomēr Satiksmes ministrija varētu turpināt uzņemties to, ko viņa jau ir uzņēmusies, un bez lieka satraukuma, kā tas notika iepriekšējā reizē, turpināt sarunas par “jumta” līguma izmaiņām, kā arī... es gan ieteiktu negrozīt likumu, bet panākt, lai Telekomunikāciju tarifu padome un arī tā organizācija, kas darbojas Latvijā, darbotos atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.".
• 1999_04_15-seq767 language "lv".
• 1999_04_15-seq767 speaker Ingrida__Udre-1958.
• 1999_04_15-seq767 mentions Q822919.
• 1999_04_15-seq767 mentions Q211.
• 1999_04_15-seq767 mentions Q33.
• 1999_04_15-seq767 mentions Q35.
• 1999_04_15-seq767 mentions Q4459436.
• 1999_04_15-seq767 mentions Q25931626.
• 1999_04_15-seq767 mentions Q80021.
• 1999_04_15-seq767 mentions Q404542.
• 1999_04_15-seq767 mentions Q960031.
• 1999_04_15-seq767 mentions Q16348272.
• 1999_04_15-seq767 mentions Q28753960.