Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_04_15-seq58> ?p ?o. }

• 1999_04_15-seq58 type Speech.
• 1999_04_15-seq58 number "58".
• 1999_04_15-seq58 date "1999-04-15".
• 1999_04_15-seq58 isPartOf 1999_04_15.
• 1999_04_15-seq58 spokenAs 40.
• 1999_04_15-seq58 spokenText "Cienījamie kolēģi! Uzskatu par pienākumu izteikt savas domas un viedokli šajā sakarībā, jo es biju šīs Izmeklēšanas komisijas vadītājs. Šī komisija izmeklēja Nacionālās radio un televīzijas padomes darbību un tās atbilstību valsts un sabiedrības interesēm. Situācija, kā jūs atceraties, 6. Saeimas beigās izveidojās tāda, ka deputāti pēdējās sēdes pēdējās minūtēs paspēja gan apstiprināt šo galaziņojumu, bet man nebija nemaz iespējas iepazīstināt deputātus ar komisijas viedokli, un, protams, nebija laika arī debatēm. Tomēr komisija bija strādājusi gandrīz divus gadus, komisija strādāja ļoti nopietni, šajā darbā tika iesaistītas arī citas institūcijas - Valsts kontrole, bet ne tikai; strādāja arī neatkarīgi eksperti, un visa tā rezultātā secinājumi bija visai izteiksmīgi. Es domāju, ka jūs ikviens esat iepazinies ar šīs Izmeklēšanas komisijas galaziņojumu. Kāds īsumā ir šīs komisijas konstatētais viedoklis? Konstatējums ir sekojošs: radio un televīzijas raidorganizācijas, par ko atbild Nacionālā radio un televīzijas padome un Rubeņa kungs kā tās vadītājs pirmām kārtām, regulāri, es atkārtoju - regulāri, nepārtraukti un ļoti milzīgā daudzumā, es pat teikšu, totāli, pārkāpj likumu par radio un televīziju. Tad nu es atvainojos! Šodien mums tādā gadījumā vajadzētu spriest par to, ka nu Nacionālajai radio un televīzijas padomei un Rubeņa kungam ir jāliek saprast, ka ir jāpilda likums, ko pieņēmusi Saeima, vai arī mums jāizlemj, ka šis likums ir jāmaina, - ir jāatceļ tās normas, kas ir ieliktas Radio un televīzijas likumā par valsts valodas ievērošanu, par to, ka nedrīkst pieļaut vardarbības, cietsirdības un alkohola propagandu un tā tālāk, kas diemžēl, kā es jau teicu, notiek nepārtraukti. Nacionālā radio un televīzijas padome ar Rubeņa kungu priekšgalā, man, gribot vai negribot, ir jāatzīst - un tāds ir arī šīs izmeklēšanas komisijas konstatējums -, ar saviem pienākumiem nav tikusi galā. Kādu iemeslu dēļ? Kāpēc? Tā nav, kolēģi, izrēķināšanās ar kādu cilvēku, kā tas šur tur presē un citos masu informācijas līdzekļos pavīd. Absolūti nē! Man nav personīgu pretenziju pret Rubeņa kungu. Es atkārtoju to. Taču ir jābūt kārtībai! Un ir visai naivi mūs pārliecināt, ka, redziet, ir atlicis tikai vairs neilgs laiks - daži mēneši līdz tam brīdim, kad vairākums no šīs padomes locekļiem tiks nomainīti, tātad nav vērts mainīt arī Rubeņa kungu kā vadītāju. Un, kā te izteicās Seiksta kungs, tādējādi tikšot paralizēta šīs padomes darbība. Tas vienkārši ir absolūti nepamatoti un naivi! Nākamais. Es tomēr vēlreiz jums jautāju: ja regulāri tiek pārkāpts likums, vai kāds ir atbildīgs vai nav? Es uzskatu, ka ir atbildīgs. Un, lūk, likuma trešās daļas 44. pants nosaka, ka attiecīgais padomes loceklis tiek atbrīvots tad, ja viņš ir izdarījis tīšu šā likuma pārkāpumu vai pieļāvis nolaidību un ja tas ir izraisījis būtiskas sekas. Ir vai nav tīši pārkāpumi? Es domāju, ka ir tīšs pārkāpums - likuma neievērošana. Tīša likuma neievērošana. Un vēl. Vai tas, kas ir noticis Latvijas televīzijā, sabiedriskajā televīzijā, kad faktiski televīzija ir novesta līdz bankrotam... Patiešām televīzija ir novesta līdz bankrotam, un pašlaik šīs padomes locekļi, šī padome jau ir izstrādājusi koncepciju par abonentmaksu ieviešanu. Masu informācijas līdzekļos faktiski nodarbojas jau ar savdabīgu, es atkārtoju - ar savdabīgu reketu, lai piespiestu Saeimu lemt par abonentmaksu ieviešanu. Es citēšu vienu fragmentu no vēstules, ko bija parakstījuši gandrīz visi padomes locekļi un kas bija publicēta 5. martā laikrakstā “Diena”. Un tur ir rakstīti šādi vārdi. Ieklausieties, kolēģi, jo tas attiecas uz jums visiem! Tātad: “Atvēlēt šai vajadzībai (tas ir, televīzijai, sabiedriskajai televīzijai) 6 vai 8 miljonus - tā nav tik daudz varēšanas vai nevarēšanas, bet gan gribēšanas vai negribēšanas lieta. Mazāk - izpratnes vai neizpratnes lieta. Ja nespēj atvēlēt vairāk no valsts budžeta, varētu beidzot izšķirties par abonentmaksas ieviešanu. Saeima un valdība (ieklausieties!) nedara ne vienu, ne otru. Vai ne tāpēc, ka neatkarīga sabiedriska raidorganizācija tām ir ārkārtīgi traucējoša (varat iedomāties!)?”. Kādi tad secinājumi ir Nacionālajai radio un televīzijas padomei, institūcijai, visai neatkarīgai institūcijai, gandrīz pilnīgi neatkarīgai institūcijai no Saeimas un valdības, kā tā tika izveidota? Tātad tagad tā faktiski nodarbojas ar savdabīgu reketu. Ļoti dīvaini! Tas, kas notiek Latvijas televīzijā un kas ļoti precīzi jau ir atspoguļots divas reizes... Šo lietu izmeklēja Valsts kontrole. Komisijas darbā piedalījās un par to arī informēja Černaja kungs, ka ir finansiāli pārkāpumi, ļoti daudz finansiālu pārkāpumu, kuros drusciņ, drusciņ, bet pietrūkst līdz kriminālam. Taču bezsaimnieciskums tur ir jūtams visai izteiksmīgs. Un, redziet, ja tikai Izmeklēšanas komisija vai atsevišķi deputāti tā domātu... Taču šādi domā arī “Latvijas televīzijas” arodbiedrība. Mēs esam saņēmuši “Latvijas televīzijas” arodbiedrības attiecīgās sēdes lēmumu, un es nolasīšu tikai dažus punktus no tā, kur šī arodbiedrība, drīzāk ar jautājuma zīmi, bet tomēr izsaka ļoti lielas bažas. Lūk, tie ir šādi: “Vai nav pieļaujama doma, ka pašreizējā finansiālā krīze izraisīta apzināti, lai novestu valsts uzņēmumu līdz bankrotam?” To raksta “Latvijas televīzijas” arodbiedrība. Nākamais: “Vai ir zināmas personas, kuras būtu ieinteresētas “Latvijas televīzijas” 1. vai 2. kanāla privatizācijā?” Tātad viņiem ir arī šādas aizdomas. Par 2. kanāla privatizāciju ir daudzkārt runāts. Par 1. gan vēl nav, bet, lūk, televīzijas darbinieki izsaka arī šīs aizdomas. Nākamais: “Vai finansiālā krīze “Latvijas televīzijā” nav radusies nemākulīgas saimnieciskas darbības rezultātā? Kuras konkrēti esošās un bijušās amatpersonas ir atbildīgas par esošo krīzi? Vai ir cerība, ka šie cilvēki par nodarīto nesīs juridisku atbildību? Vai Nacionālā radio un televīzijas padome nav līdzvainīga esošajā situācijā? Šāds finansiālais stāvoklis nevarēja rasties pusgada laikā. Vai Nacionālajai radio un televīzijas padomei nav jāuzņemas daļa atbildības? Piemēram, ja kāds no ministriem sašmucējas (tā šeit rakstīts), valdība atkāpjas. ” Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šī problēma ir ļoti nopietna, jo tā skar, kā jau es sākumā teicu, ļoti atbildīgu, sabiedrībai un visiem mums ļoti, ļoti atbildīgu jomu. Tā ir visu elektronisko masu saziņas līdzekļu joma. Un tas, kas tajā notiek, kas notiek šajā institūcijā, kura ir absolūti, pilnīgi atbildīga, jo patiešām, radot šo likumu par radio un televīziju, šī institūcija tika izveidota kā neatkarīga. Es atkārtoju vēlreiz - neatkarīga no Saeimas un valdības. Un pareizi tika radīta kā neatkarīga. Taču ja tā netiek galā ar saviem uzdevumiem, ko tad atliek darīt? Un kuram ir jāatbild? Visupirms - tās vadītājam. Un es uzskatu, ka diemžēl Rubeņa kungs būtu jāatbrīvo no šā amata. Paldies par uzmanību.".
• 1999_04_15-seq58 language "lv".
• 1999_04_15-seq58 speaker Peteris_Tabuns-1937.
• 1999_04_15-seq58 mentions Q822919.
• 1999_04_15-seq58 mentions Q211.
• 1999_04_15-seq58 mentions Q872.
• 1999_04_15-seq58 mentions Q6435905.