Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_03_11-seq32> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1999_03_11-seq32 type Speech.
- 1999_03_11-seq32 number "32".
- 1999_03_11-seq32 date "1999-03-11".
- 1999_03_11-seq32 isPartOf 1999_03_11.
- 1999_03_11-seq32 spokenAs 40.
- 1999_03_11-seq32 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šis jautājums, protams, nav viennozīmīgs, un varbūt Antonam Seikstam varētu daļēji piekrist. Es atļaušos mazliet paraudzīties uz šo lietu no vēsturiskā aspekta. Ir kardināls jautājums - vai Latvijas valsts ir atbildīga par tā pilsoņa pagātni, kuru mēs uzņemam pilsonībā, atbildīga par to, ko viņš ir pārdzīvojis iepriekšējā laikā, būdams citas valsts pilsonis? Vai Latvijas valstij ir kaut kāda atbildība par to? Ja mēs šo jautājumu varētu izšķirt, tad, es domāju, mēs varētu arī vienoties. Es gribētu norādīt jums uz tādu vēsturisku aspektu, ka represijas 1940. -1941. gadā tika vērstas pret okupētas un anektētas valsts pilsoņiem par to, ka tie ar savu intelektu un darbu veidoja un stiprināja Latvijas valsti. Represēts tika, ja tā varētu teikt, nācijas ģenētiskais “zelta fonds”. 1949. gadā lielākoties tika deportēti turīgākie lauku iedzīvotāji, kas savu labklājību bija guvuši ar neatlaidīgu darbu un atbalstīja nacionālos partizānus, kas ar ieročiem rokās cīnījās pret okupantiem un par Latvijas valsts neatkarību. Okupētās Latvijas valsts pilsoņi līdz pat 1953. gadam masveidā tika ieslodzīti lēģeros, nogalināti un izsūtīti ārpus Latvijas robežām. Stolipina vagoni bija bāztin piebāzti ar Latvijas pilsoņiem, kuri bija sodīti pēc 58. panta 1. vai 10. punkta, tas ir, par dzimtenes nodevību vai pretpadomju aģitāciju, uz 25 plus 5 gadiem. 1952. gada augustā arī man bija tas gods būt šādā pasažieru vagonā, un pēc pārbaudes, pēc uzvārda nosaukšanas... tur sauca: Krasts, Liepiņš, Ozoliņš... No tiem būriem skanēja: 58. 10. a , 58. 10. b... Pārsvarā tika nosaukti skaitļi “25 + 5”, retāk - “10 + 5”. Ko nozīmēja “25 + 5”? Tie bija 25 gadi ieslodzījuma un 5 gadi nometinājumā. Sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Cālīti, Ziemeli, Viktoru Kalniņu, Knutu Skujenieku, Brūverus, Zariņu, Freimani, Viņķeli, Doroņinu un daudzus citus represēja kā latviešu nacionālistus, piederīgus Latvijas valstij. 1974. gada 1. jūlijā deputātes Seiles vīratēvam kratīšanā tika atņemti visi Latvijas brīvvalsts laikā iepirktie izdevumi, lai nekas neliecinātu, ka kādreiz bijusi tāda Latvijas valsts. Deportēto, lēģeros nogalināto, ieslodzīto vietā valstī tika ieplūdinātas cilvēku masas, galvenokārt no PSRS slāvu republikām. Kādēļ tas tika darīts? Ir skaidri pateikts 4. maija deklarācijā un Saeimas pieņemtajā Deklarācijā par okupāciju: lai kolonizētu un rusificētu valsti. Starp kolonizatoriem ne jau visi bija apdullināti ar komunisma murgiem. Tas ir jāatzīst. Pa retam atradās tādi, kas nostājās pret komunistisko režīmu, bet ne jau par Latviju. Un arī viņus represēja. Bet visā Krievijā vismaz 1952. gadā (atrodoties tanī Stolipina vagonā mums bija tāda informācija) lēģeros sēdošo bija 25 miljoni. No juridiskā viedokļa, visi Latvijā ieplūdinātie ir uzskatāmi par koloniālisma ieročiem. Un ne jau katrs to apzinājās, bet kaut kur zemapziņā viņiem tas tomēr ir palicis. Domāju, ka Latvijas valstij nevajadzētu kļūt par vispasaules komunisma terora upuru žēlošanas vietu. Tas prasa finansiālus resursus un būtu amorāli attiecībā pret represētajiem tā laika Latvijas pilsoņiem. Komunisma represiju upuri bija arī tādi cilvēki, kuri gan nomodā, gan sapņos redzēja “vienoto un nedalāmo” Krieviju un, protams, tajā kā guberņu ietilpstošo Latviju. Domāju, ka nebūtu korekti dot represēto personu priekšrocības personām, kuras, piemēram, piecdesmitajos gados tika represētas Krievijā, astoņdesmitajos gados ieradās Latvijā un šogad ieguvušas Latvijas pilsonību. Jo tās tika represētas ne jau Latvijas dēļ. Šīm personām, ja viņas šajā brīdī ir pat Latvijas Republikas pilsoņi, ir tiesības saņemt no Krievijas (pamatojoties uz Krievijas Federācijas 1991. gada 18. oktobra likumu par politisko represiju upuru reabilitāciju) kompensāciju un dažādus atvieglojumus.".
- 1999_03_11-seq32 language "lv".
- 1999_03_11-seq32 speaker Juris_Vidins-1938.
- 1999_03_11-seq32 mentions Q822919.
- 1999_03_11-seq32 mentions Q211.
- 1999_03_11-seq32 mentions Q159.
- 1999_03_11-seq32 mentions Q15180.
- 1999_03_11-seq32 mentions Q1365219.
- 1999_03_11-seq32 mentions Q20562346.