Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_03_04-seq6> ?p ?o. }

• 1999_03_04-seq6 type Speech.
• 1999_03_04-seq6 number "6".
• 1999_03_04-seq6 date "1999-03-04".
• 1999_03_04-seq6 isPartOf 1999_03_04.
• 1999_03_04-seq6 spokenAs 66.
• 1999_03_04-seq6 spokenText "Godājamo Saeimas Prezidij, cienījamie deputāti un deputātes! 6. martā aprit simts dienas, kopš jūs, cienījamie deputāti, izrādījāt uzticību manis vadītajai valdībai. Apliecinot uzticību valdībai, jūs akceptējāt arī deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību. Toreiz, pirms 98 dienām, deklarāciju par Kabineta iecerēto darbību patiešām varēja uzskatīt par iecerēto darbību, bet šodien mēs jau varam atskaitīties par pirmajiem paveiktajiem darbiem. Ir notikušas 14 Ministru kabineta komiteju sēdes, ir notikusi 21 valdības sēde, to skaitā 8 Ministru kabineta sēdes par 1999. gada valsts budžetu. Ir pieņemti 133 Ministru kabineta noteikumi (no tiem 15 - Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā), kā arī 174 Ministru kabineta rīkojumi. Saeimā iesniegti 46 likumprojekti. Bet tagad - īsumā par atsevišķām nozarēm. Finanses un budžets. Aizvadītajā nedēļā valdība nodeva jums galīgai izskatīšanai un akceptēšanai valsts svarīgāko finansu dokumentu - šāgada valsts budžetu. Balsojot par budžetu, jūs, cienījamie deputāti, vēlreiz apliecinājāt uzticību šai valdībai. Budžets ir mūsu kopējais politiskais dokuments, kurā ir ieguldīts milzīgs darbs. Vēlos vēlreiz izteikt savu gandarījumu par deputātu konstruktīvo darbu budžeta apspriešanā. Manuprāt, ir iedibināts precedents, kuram nākotnē būtu jākļūst par normu. Proti, jau pirms budžeta galīgās izskatīšanas Saeimas zālē rūpīgi jāapspriež visi ierosinājumi un jāizrunā visas domstarpības. Saskaņā ar valdību veidojošo frakciju un citu Saeimā pārstāvēto partiju ierosinājumiem esam palielinājuši finansējumu aizsardzības, izglītības, kultūras, zemkopības, veselības un sociālās aizsardzības nozarēm, kā arī esam ievērojuši vēl daudzus citus priekšlikumus. Par budžetu, tā struktūru un prioritātēm šajā zālē daudz tika diskutēts pirms nedēļas, tāpēc pie tā daudz nekavēšos. Vienīgi gribu vēlreiz uzsvērt, ka šis ir finansiāli sabalansēts budžets. Valsts galvenais uzdevums šobrīd ir turpināt konservatīvu valsts finansu politiku, kas nodrošinās tālāku inflācijas tempa samazināšanos, nepieļaujot budžeta deficītu un vienlaicīgi nodrošinot valsts budžeta īpatsvara pakāpenisku samazināšanos iekšzemes kopprodukta apjomā un valsts investīciju īpatsvara palielināšanos budžeta izdevumu daļā. Kā mēs zinām, to nupat novērtējusi arī starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Moody`s”, kas piešķīrusi Latvijai “A-2” reitingu ilgtermiņa iekšējā aizņēmuma obligācijām nacionālajā valūtā. Lai atjaunotu Latvijai piešķirto kredītreitingu, “Moody`s” pārstāvji Latvijā ieradās februārī. Paziņojumā par piešķirto reitingu teikts, ka tas liecinot par zemo valsts iekšējā parāda apjomu un pietiekami stingro Latvijas valdības fiskālo politiku. “Moody`s” noteiktais ilgtermiņa kredītreitings aizdevumiem ārvalstu valūtā Latvijai ir “Baa-2”, un tas nozīmē, ka Latvija ir stabila, investīcijām labvēlīga valsts ar labām nākotnes perspektīvām, par ko liecina lielais pieprasījums pēc valdības obligācijām iekšējā tirgū un kredīta likmju tūlītēja samazināšanās pēc budžeta pieņemšanas. Apliecinu, ka valdība jau šā gada martā sāks strādāt pie nākamā gada budžeta, ko iesniegsim Saeimā līdz šā gada 1. oktobrim. Pavisam drīz, jau 17. martā, ministriem būs pirmais seminārs par nākamā gada budžeta konstrukciju, jo 1. oktobris vairs nav aiz kalniem. Ekonomika. Kopīgi ar Satiksmes ministriju sagatavots Koncesiju likuma projekts, kurš iesniegts Ministru kabinetā apspriešanai un pieņemšanai. Koncesiju likuma iedarbināšana valstī ļaus palielināt investīciju apjomus valsts infrastruktūras attīstībai, piesaistot privātās investīcijas un veidojot jaunu, progresīvu valsts un privātā sektora sadarbības modeli. Lai veicinātu ārvalstu investīciju ienākšanu Latvijā, ir nodibināta darba grupa investīcijas traucējošo administratīvo barjeru novērtēšanai un novēršanai. Ekonomikas ministrijai veidojas laba sadarbība ar uzņēmēju asociācijām un nozaru ekspertu padomēm. Labi funkcionē Reģionālās attīstības fonds, tā ietvaros pavisam drīz jau tiks finansēts simtais projekts. Turpinās brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšana. Eiropas Savienība ir uzsākusi sarunas ar Latviju kā pirmo no otrās kandidātvalstu grupas par Eiropas Atbilstības novērtēšanas līgumu preču kvalitātes jomā. Tas sekmēs Latvijas ražojumu konkurētspēju Eiropas Savienības tirgū. Valdība ir par caurspīdīgumu un atklātību lielo valsts uzņēmumu privatizācijā, tos pārveidojot par publiskajām akciju sabiedrībām un piesaistot stratēģiskos investorus. Tas nodrošinās nepieciešamās investīcijas, kā arī veicinās konkurenci. Satiksme. Paredzētajos termiņos izstrādāti grozījumi likumā “Par ostām”, pieņemti 11 Ministru kabineta noteikumi par dažādiem ar transporta nozari saistītiem jautājumiem. Liels darbs tiek veikts pievilcīgas tranzītpolitikas veidošanā. Valsts investīciju programmā iekļautas ievērojamas investīcijas transporta infrastruktūras attīstībai. Izstrādāta Latvijas lauku ceļu attīstības programma, sekmīgi risinās Latvijas dzelzceļa restrukturizācijas projekts. Lai nodrošinātu telekomunikāciju tirgus liberalizāciju un veicinātu konkurenci, izveidota darba grupa jauna likumprojekta “Par telekomunikācijām” izstrādei un darba grupa SIA “Lattelekom” valsts kapitāla daļas privatizācijas jautājumu atrisināšanai. Vides un reģionālā attīstība. Vides politikas jomā sekmīgi turpināta iepriekšējo valdību realizētā konsekventā politika vides sakārtošanai valstī. Atbilstoši valdības deklarācijai Ministru kabinetā jau akceptēti vai pieņemšanai sagatavoti jauni normatīvie akti ietekmes uz vidi novērtējuma jomā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā, gaisa aizsardzības jomā un sadzīves, bīstamo un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā. Turpmāk valdība īpašu uzmanību veltīs videi draudzīgo tehnoloģiju ieviešanas veicināšanai. Parakstīts līgums par 2 miljonu eiro dāvinājuma piešķiršanu Latvijas Vides investīciju fondam vides projektu realizācijai no Eiropas Savienības PHARE programmas. Reģionālās attīstības jomā izveidots Teritorijas attīstības plānošanas centrs, izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts par mērķdotācijām pašvaldībām teritorijas attīstības plānošanai. Izstrādāts metodiskais materiāls investīciju programmu izvērtēšanai no reģionālās un lauku attīstības viedokļa un sagatavoti priekšlikumi Ekonomikas ministrijai par reģionālās attīstības interešu ievērošanu, sastādot Valsts investīciju programmu 2000. -2002. gadam. Būvniecības jomā izstrādāts bijušās PSRS normatīvu (SNIP) pārstrādes termiņu un finansēšanas stratēģijas koncepcijas projekts, izstrādāta Būvniecības nacionālā programma. Tūrisma jomā izveidota Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra, noorganizēts Latvijas lielākais tūrisma gadatirgus “Balttur-99” Rīgā, kurā tika pārstāvētas 23 valstis. Valsts pārvaldes un pašvaldību jomā izvēlēti pretendenti, kas PHARE projekta ietvaros šogad veiks deviņu rajonu izpēti. Sagatavota rajonu izpētes metodika. Sagatavoti grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” un likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”. Ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota darba grupa dzīvokļu un nekustamā īpašuma likumdošanas sakārtošanai. Diemžēl jāsaka, ka līdzšinējā publisko pakalpojumu sniegšanas darba organizācija iedzīvotājiem ir pārāk sarežģīta un neizprotama. Tā vairāk ir orientēta uz ierēdņu, nevis klientu ērtībām. Iedzīvotājiem ir vairākkārt jāstaigā no vienas iestādes uz otru, no viena kabineta uz otru, bieži jāmēģina uzzināt, kādas izziņas kādā kabinetā jāsniedz un kur tās jāsaņem. Pagājušās nedēļas nogalē es biju Liepājā, un jāsaka, ka šī pilsēta ir krietnu soli priekšā pārējām, domājot par to, kā uzlabot publisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Esmu iepazinies ar Liepājas “Vienas pieturas aģentūras” projektu, kas drīz tiks pilnībā realizēts. Uzskatu, ka šī pieredze būtu jāpārņem arī pārējām pašvaldībām. Idejas galvenais mērķis - pa struktūrvienībām staigā dokuments, nevis tiek trenkāts iedzīvotājs. “Vienas pieturas aģentūra” tiek veidota vienā telpā, kur organizēta iedzīvotāju visa veida pieņemšana par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar pašvaldību. Zemkopība. Pirms mēneša “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Jaunās partijas un “Latvijas ceļa” koalīcijas valdība tika papildināta ar sadarbības partneri - sociāldemokrātiem. Esmu gandarīts, ka sociāldemokrāti bija gatavi uzņemties politisku līdzatbildību par zemkopības nozari. Uzsākta Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fonda programmu izvēle un programmu sagatavošana. Panākta Eiropas Savienības komisijas lēmuma pieņemšana par akciju sabiedrības “Preiļu siers” iekļaušanu to uzņēmumu sarakstā, kuriem ir tiesības eksportēt savu produkciju uz Eiropas Savienību, kā arī trīs jaunu piena pārstrādes uzņēmumu iekļaušana šajā sarakstā. 1998. gada decembrī ir izstrādāti un publicēti “Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības pamati”. Izstrādāta un, sākot ar 1998. gada 1. decembri, tiek realizēta ārkārtas subsīdiju izlietošanas programma cūku audzētājiem un cūkgaļas tirgus stabilizācijai. Ir precizēts Veterinārmedicīnas likuma projekts un sagatavoti priekšlikumi valsts veterinārā dienesta struktūras optimizācijai. Sadarbībā ar Valsts pārvaldes reformu biroja, Pasaules bankas un starptautiskajiem ekspertiem uzsākts ministrijas funkcionālais audits, ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi. Aizsardzība. Viena no svarīgākajām valdības funkcijām ir valsts drošības nodrošināšana. Tas ir redzams Ministru kabineta deklarācijā, un valsts budžets to nepārprotami apstiprina. Aizsardzības budžets ir palielinājies vairāk nekā par 10 miljoniem latu, un es vēlreiz apliecinu valdības gatavību vēl šajā gadā palielināt šo budžeta pozīciju līdz 1% no iekšzemes kopprodukta. Ārlietas. Latvija ir reāli kļuvusi par vienotas Eiropas daļu. No 1. marta varam ceļot bez vīzām uz lielāko daļu Eiropas Savienības valstu. Tā nav tikai ērtība, bet arī psiholoģisks pagrieziena punkts mūsu attieksmē pret Eiropu un Eiropas attieksmē pret mums. Tā ir vienlīdzība! Esam kļuvuši par Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsti. Kā mācēsim izmantot šo statusu - tas atkarīgs no mums pašiem. Ar Baltijas kaimiņiem mums ir cieša ikdienas sadarbība gan politiskajā līmenī, gan vienojoties par iedzīvotāju konsulāro un tiesisko aizsardzību citās valstīs, gan arī risinot brīvās tirdzniecības līgumu piemērošanas jautājumus. Latvija ir vienīgā valsts, ar kuru Eiropas Savienība ieteikusi 1999. gadā sākt sarunas, ja reformu process ritēs iesāktajā gaitā. Tādēļ esam iestrādājuši katras ministrijas rīcības plānā valdības deklarācijas izpildei arī Rīcības plānu Eiropas Komisijas progresa ziņojumā minēto trūkumu novēršanai. Griba iestāties NATO ir apliecināta ar budžeta palielinājumu aizsardzībai par vairāk nekā 40%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ministru prezidenta vadībā notikusi pirmā NATO Integrācijas padomes sēde. Tajā mēs principiāli atbalstījām Latvijas iespējamo ieguldījumu NATO operācijās Kosovā. Iekšlietas. Runājot par valsts iekšējo drošību un stabilitāti, katrs iedzīvotājs, pirmām kārtām pamatoti domā par savu personisko un tuvinieku aizsardzību pret noziedznieku, par savas mantas un īpašuma drošību gan pret zagli, gan pret ugunsgrēku. Viņš domā par iespējām realizēt savas cilvēktiesības un cer, ka valsts to nodrošinās. Pilsoņi ir dibinājuši šo valsti, deleģējot tai daļu savu tiesību un nodokļu veidā - arī līdzekļu ar nolūku, lai valsts veiktu savas funkcijas. Mēs beidzot esam nonākuši pie izpratnes, kā dotos uzdevumus pilda attiecīgie valsts dienesti: policija, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Satversmes aizsardzības birojs, cietumu administrācija un citi, kuri ir profesionāli sagatavoti, bet materiāli tiks nodrošināti aizvien labāk. Tieslietas. Noris aktīva sadarbība ar Eiropas Savienības dalībvalstīm likumdošanas saskaņošanas un tieslietu iestāžu sadarbības jautājumos. Ir pieņemti un stājušies spēkā vairāki nozīmīgi tiesību akti, to skaitā arī Civilprocesa likums. Daudz tiek diskutēts par Korupcijas novēršanas likumu. Uzskatu, ka nekas pilsoņu ticību valstij negrauj vairāk kā nedzīvi, pretrunīgi likumi un to izmantošana šaurās politiskās interesēs un dažādu skandālu izraisīšanai. Diemžēl jau Korupcijas novēršanas likuma gatavošanas laikā netika prognozēta un analizēta tā praktiskā piemērošana. Korupcijas novēršanas likums ir vairākkārt grozīts, taču ikreiz pēc grozījumu stāšanās spēkā ir atklājies, ka pastāv kārtējās nepilnības un pretrunīgas interpretācijas iespējas. Sekas - atkal kārtējie grozījumi! Uzskatu, ka Latvijā vajadzīgs jauns, moderns un efektīvs Korupcijas novēršanas likums, kas būtu vēl stingrāks par šobrīd esošo. Tā izstrādē būtu jāievēro Eiropas Savienības tiesības, jāiesaista gan Pasaules bankas, gan citi starptautiskie eksperti. Latvija ir pievienojusies Eiropas Padomes Pretkorupcijas konvencijai, ir veikts Pasaules bankas pētījums, darbojas Korupcijas novēršanas padome, tiek organizētas konferences, semināri un tikšanās. Mums ir nepieciešana tāda pretkorupcijas likumdošana, kas ir skaidra un saprotama, kas nevis totāli aizliedz visus teorētiski iespējamos interešu konfliktu gadījumus, bet gan interešu konfliktā rauga saskatīt problēmas būtību un ceļus, kā to novērst. Vai tas ir izdarāms? Esmu pārliecināts, ka jā. Un garants tam ir politiķu vēlēšanās atrisināt šo problēmu. Kā liecina pētījumi, mūsu tautai ir ļoti kritiska attieksme pret korupciju kā parādību. Labklājība. Cienījamie deputāti! Tieši šodien jūs balsosiet par valsts fondēto Pensiju likumu, kas vēl vairāk veicinās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tiks uzsākts darbs pie Fondētās pensiju sistēmas likuma administrēšanas, uzraudzības un pārraudzības procesa izstrādes. Veselības aprūpes jomā ir pieņemti astoņi Ministru kabineta noteikumi, to skaitā Veselības finansēšanas noteikumi un kārtība, kādā tiek nodrošinātas tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Labklājības ministrija ir izstrādājusi un saskaņojusi ar ministrijām Ministru kabineta noteikumus par valsts sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. Ar ministrijām ir saskaņota koncepcija “Par nodarbinātības veicināšanu valstī”, kuras mērķis ir attīstīt valsts nodarbinātības politiku. Izglītība. Pēc vairāk nekā četrus gadus ilgušām diskusijām beidzot ir panākta vienošanās par studiju kreditēšanas sistēmas izveidi, kas ietverta Ministru kabineta noteikumos “Par studiju kreditēšanu”. Tas ir būtisks pavērsiens augstākās izglītības sistēmas attīstībā ar mērķi veicināt augstākās izglītības konkurētspēju un paaugstināt tās kvalitāti, balstoties uz galvenajiem augstākās izglītības pasūtītājiem - studentiem, viņu vajadzībām un interesēm. Par nozīmīgiem ir jāatzīst visi pasākumi, kas saistīti ar latviešu valodas apguves nostiprināšanu izglītības sistēmā. Šeit pirmām kārtām jāmin veiksmīgi realizētā latviešu valodas apguves valsts programma, kas ir sākusi savas darbības otro posmu, piesaistot gandrīz 4 miljonus ASV dolāru lielu ārvalstu finansējumu šīs Latvijai nozīmīgās problēmas risināšanai. Sekmīgi tiek realizēti pasākumi cittautu mācībvalodas skolu pedagogu latviešu valodas prasmes uzlabošanai. Lielākais vairākums šo skolu skolotāju ir nokārtojuši valsts valodas atestāciju augstākajā pakāpē. Noslēgumam tuvojas Pasaules bankas kredītprojektu sagatavošana izglītības infrastruktūras uzlabošanai. Martā pirms līguma parakstīšanas ir plānotas noslēguma sarunas Vašingtonā, līdz ar to uzsākot visai Latvijas izglītības sistēmai būtisku, mērķtiecīgu ieguldījumu procesu, ietaupītos līdzekļus novirzot izglītības attīstībai. Ir veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu Latvijas līdzdalību Eiropas Savienības 5. ietvara programmā zinātnē un tehnoloģijā, līdz ar to paverot Latvijas zinātnei jaunas iespējas starptautiskai sadarbībai un integrācijai Eiropas zinātniskajā sabiedrībā. Kultūra. Valdības darba 100 dienu laikā Kultūras ministrija ir turpinājusi darbu pie nacionālās programmas - “Kultūra”. Šajā neilgajā laikā ir izstrādāts programmas projekts apspriešanai Koordinācijas padomē. Pavisam programmā ir ietvertas 11 apakšprogrammas - “Kultūras mantojums”, “Muzeji”, “Bibliotēkas”, “Vizuālā māksla”, “Tradicionālā kultūra”, “Literatūra”, “Mūzika”, “Teātris”, “Filmu māksla”, “Kultūrizglītība” un “Infrastruktūra”. Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts - “Labdarības likums”. Sadarbībā ar Rīgas Domi tiek risināts jautājums par Latvijas Nacionālās operas celtniecības pabeigšanu. Februārī Latvijas Nacionālās operas pamatēka ar aktu tika nodota Rīgas Domei, un arī nepabeigtā celtniecība, būvniecības turpināšana tika nodota Rīgas Domes valdījumā. Līdz ar to Rīgas Domes 1999. gada investīciju programmā ir iekļauti 2,6 miljoni latu Latvijas Nacionālās operas būvniecības turpināšanai. Apskatāmajā periodā ir īstenots projekta par Kultūras ministrijas izglītības iestāžu informatizāciju pirmais posms, uzsākta vidējo speciālo mācību iestāžu izglītības informatizācija, izveidotas datorklases un atbilstoši lokālie datortīkli. Tiek turpināts darbs pie projekta “Rīga-2001. - Eiropas kultūras mēnesis”. Šajā laikā ir izstrādāta projekta koncepcija un apstiprināts projekta vadītājs. Par valdības atskaiti. Stāvot jūsu priekšā pirms 100 dienām, aizvadītā gada 26. novembrī, es apsolīju, ka valdība pirmajās 100 darba dienās izstrādās detalizētu valdības deklarācijas izpildes plānu. Varu jums paziņot, ka šo solījumu valdība ir izpildījusi. Rīt, 5. martā, sabiedrībai tiek nodota, pirmkārt, katra ministra atskaite par padarīto pirmajās 100 valdības darba dienās un, otrkārt, ministru sagatavotais valdības deklarācijas izpildes rīcības plāns - dokuments, kurā katra valdības deklarācijas punkta īstenošanai ir noteikti konkrēti pasākumi, nozīmēti konkrēti atbildīgie un noteikti konkrēti termiņi. Izstrādāt šo vairāku simtu lappušu biezo dokumentu nebija viegls darbs, to es redzēju, apmeklējot visas ministrijas un tiekoties ar visiem ministriem, tāpēc es pateicos visiem ministriem, parlamentārajiem un valsts sekretāriem, ierēdņiem, kuri pielika savas pūles šā dokumenta tapšanā. Šis dokuments uzliks visiem ministriem un ierēdņiem vēl lielāku atbildību. Pie katra konkrētā pasākuma nereti ir minēts ne tikai atbildīgais departaments vai nodaļa, bet arī konkrēti cilvēki un attiecīgie tālruņu numuri. Ministriem ir jābūt spējīgiem atbildēt, kāpēc šajā dokumentā ir noteikts tieši šāds termiņš, ne citādāks. Mūsu rīcības plāns būs publisks. Tas būs pieejams Ministru kabineta Interneta mājas lapā un, protams, saņems ne tikai atbalstu, bet arī kritiku. Godājamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti un deputātes! Pieņemiet manu šīsdienas ziņojumu kā pirmo šīs valdības atskaiti. Esmu iecerējis ziņot par valdības darbu Saeimai un sabiedrībai vismaz reizi gadā. Arī visiem ministriem būs jāsagatavo savas vadītās nozares gada pārskats, kas būs ne tikai atskaites dokuments ministrijai, bet vienlaikus arī atskaite sabiedrībai. Uzskatu, ka pirmajās 98 dienās ministri ir strādājuši krietni un ar atbildības sajūtu. Bet vai varam teikt, ka Latvijā viss ir kārtībā? Būsim atklāti un paškritiski: vēl nebūt ne! Valdībai darāmā pietiks gan likumdošanas sakārtošanas jomā, gan pašu neatliekamāko problēmu risināšanā un valsts attīstības sekmēšanā. Te pirmām kārtām jāmin tādas politikas veidošana, kas sekmētu jaunu darba vietu veidošanos un veicinātu katra cilvēka labklājības augšanu. Valdība ir atbildīga par šo valsti un tās pilsoņiem. No valdības tiek un tiks prasīta atbildība. Varu jums apsolīt, ka valdība neatkāpsies no nule deklarētajām prioritātēm un atbildības, jo tikai pēc mūsu darbiem, nevis pēc mūsu vārdiem vēsture spriedīs par šo valdību. Es nododu šo rīcības plānu Saeimas Prezidijam un ceru, ka šis rīcības plāns tiks pavairots un izdalīts deputātiem. Paldies, cienījamie kolēģi! (Aplausi.)".
• 1999_03_04-seq6 language "lv".
• 1999_03_04-seq6 speaker Vilis_Kristopans-1954.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q822919.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q211.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q2660080.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q193089.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q458.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q21625222.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q1020384.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q39731.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q4459436.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q2167704.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q8880.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q7184.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q1419663.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q15180.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q8908.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q5244326.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q404542.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q3899540.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q1246.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q327094.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q61.
• 1999_03_04-seq6 mentions Q2021874.