Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_03_04-seq57> ?p ?o. }

• 1999_03_04-seq57 type Speech.
• 1999_03_04-seq57 number "57".
• 1999_03_04-seq57 date "1999-03-04".
• 1999_03_04-seq57 isPartOf 1999_03_04.
• 1999_03_04-seq57 spokenAs 37.
• 1999_03_04-seq57 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Vesela rinda valstu ir guvusi ļoti lielus saimnieciskus panākumus un uzplaukumu, pateicoties dažādu uzkrājumu fondu izveidošanai un privāto pensiju fondu nodibināšanai. Es ar lielu uzmanību noklausījos Krištopana kunga atskaiti par valdības pirmajām simts dienām. Domāju, ka beidzot dzirdēšu kaut kādu ziņojumu par jaunas stratēģijas izstrādi, par to, ka mēs beidzot pāriesim no fiskālā deficīta uz to, ka sāksim veidot Latvijā kaut kādus uzkrājumu fondus, un par to, ka mēs pārskatīsim savu aizņēmumu politiku, bet dzirdēju tikai tukšas runas par to, ka papīriem mazāk “jāstaigā” no kabineta uz kabinetu. Es esmu ļoti vīlies, jo faktiski šis likums parāda to, ka valdība simts dienās nav izstrādājusi absolūti nekādu stratēģiju. Mēģināšu pārāk ilgi neaizkavēt jūsu uzmanību. Pirmkārt. Šajā likumā, kurš ir ļoti lepni nosaukts kā pārejas likums no solidaritātes fonda uz uzkrājumu fondu, 2. pantā ir teikti ļoti skaisti vārdi, ka daļu no obligātajām iemaksām vecuma pensijām investē ārpus paaudžu solidaritātes pensiju shēmas. Es gandrīz apraudātos no sajūsmas, ja vien 8. pantā es nebūtu izlasījis to, ka, piemēram, fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā izrādās, ka šo pensiju nevar mantot, bet tā tiek ieskaitīta valsts pensiju speciālajā budžetā un pilnībā izmantota, lai finansētu apgādnieka zaudējuma pensiju mirušā fondēto pensiju shēmas dalībnieka ģimenes locekļiem. Ja cilvēkam, kas uzkrāj savu naudu fondēto pensiju sistēmā, ir pieauguši bērni, kuriem nav jāmaksā nekādas pensijas apgādnieka nāves gadījumā, tad tā nauda iet zudumā, jo tā tiek ieskaitīta atpakaļ “kopējā katlā”. Tas ir, manuprāt, šī likuma lielākais mīnuss, jo visi pensiju fondi, kas ir pensiju uzkrājumu fondi, pastāv, kā jūs zināt, tikai tāpēc, ka šos ieguldījumus var mantot, ja cilvēks, piemēram, nomirst vai notiek kaut kas cits... Tas, kas šeit ir runāts par kompensācijām apgādnieka nāves gadījumā, ir pilnīgs sajaukums... Ir noteikti procenti, kas tiek atskaitīti apdrošināšanai. Tā tas ir katras valsts normālā pensiju likumā. Tajās valstīs, kurās tiek iemaksāts privātajos pensiju fondos, vai tajās valstīs, kurās ir fondēto pensiju fondi, atskaita precīzi divus procentus vadībai un apdrošināšanai, un šīs divas lietas nekad netiek sajauktas. Jūs nevarat ņemt cilvēka personīgi uzkrāto naudu, pateikt: “Redziet, tas nav solidaritātes fonds, bet uzkrājumu fonds!” - un to ieguldīt kaut kur citur. Kāds ir rezultāts? Neviens neticēs, ka Makarova kungs var labāk menedžēt šādu pensiju sistēmu. Tas nozīmē, ka cilvēki dos priekšroku algas saņemšanai aploksnēs: loģiski, ka es pats savu naudu varu daudz labāk menedžēt un atstāt saviem bērniem nekā uzticēt šādam fondam, jo zinu to, ka pēc 20 vai 30 darba gadiem es to nedabūšu vai mani bērni to nemantos. Es domāju, ka šajā likumā tā ir vislielākā, rupjākā kļūda, kas pilnībā pārvelk svītru visām labajām idejām. Tālāk. Šajā pašā likumā ir sajaukta tāda lieta kā pensiju fonda uzraudzība. Šajā likumā ir teikts, ka šo pensiju fondu uzraudzīs aģentūra, kas būs pie Labklājības ministrijas, un uzraudzīs arī Valsts Vērtspapīru tirgus komisija. Šodienas darba kārtības 21. jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, un tur nez kāpēc mēs lasām: “Pensiju fonda valsts uzraudzību veic Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, kas ir patstāvīga valsts pārvaldes institūcija un darbojas Finansu ministrijas pārraudzībā saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu un šo likumu. ” Respektīvi, trīs institūcijas uzrauga pilnīgi vienādus pensiju fondus. Jo pensiju sistēmā gan valsts fondētais fonds, gan privātais pensiju fonds ieguldīs naudu vienās un tajās pašās akcijās, vienos un tajos pašos vērtspapīros un gan vienu, gan otru pārvaldīs privāti menedžeri. Arī šajā likumā ir teikts, ka Labklājības ministrija un aģentūra nodod pārvaldīšanas tiesības privātam pārvaldītājam. Tad jājautā: kāpēc ir trīs dažādas uzraudzības iestādes - Valsts Vērtspapīru tirgus komisija, Labklājības ministrijas aģentūra un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija? Vajadzētu izvēlēties, kura institūcija tad ir šis uzraudzītājs, un noskaidrot, vai tiks veidots kaut kāds viens obligātais apdrošinātājs. Tālāk. Protams, es šoreiz negribu runāt par tādām detaļām kā šī: vienā vietā te ir teikts, ka iemaksu likmes fondēto pensiju shēmā nevar būt mazākas par diviem procentiem no iemaksu objekta, bet citur ir pieminēts viens procents, kas it kā būtu varbūt vajadzīgs apdrošināšanai. Tas ir 11. panta 7. punktā. Tur ir teikts: “Līdzekļu privātajam pārvaldītājam Aģentūras noteiktajā kārtībā, kas saskaņota ar Komisiju, jātur pašu aktīvi vismaz viena procenta apmērā... ” Visur pasaulē apdrošināšanas vadībai tiek noteikti precīzi 2 procenti. Tātad šeit, pirmkārt, nav precīzi nodalīts, cik ir paredzēts menedžmentam. Ko tas dod? Tas dod iespēju nevienam neveidot savu privāto fondu. Kāpēc riskēt? Es aizeju pie Makarova kunga, jo esmu viņa labs draugs, un, tā kā Makarova kungam ir uzkrājušies pārsimts miljoni šajā fondētajā sistēmā, es saku viņam: “Es būšu tas pārvaldītājs!” Es tagad paņemu šo valsts fondu un pārvaldu to, un likums precīzi nenosaka, cik naudas tiek tērēts šim menedžmentam: gribu - ņemu divus procentus, gribu - ņemu septiņus procentus. Tas nav noteikts šajā likumā, kāda ir tā robeža. Visos pensiju fondos pasaulē ir precīzi noteikts, cik jūs varat ņemt. Un šie pensiju fondi konkurē tieši tajā ziņā, ka šis noteiktais procents rada konkurenci, piesaistot jaunus ieguldītājus. Pavisam kurioza lieta atklājas, ja mēs paskatāmies 12. pantu - “Fondēto pensiju kapitāla ieguldīšanas noteikumi”. Es domāju, ka valdība būs izstrādājusi precīzu stratēģiju, cik procenti tiek ieguldīti valstij peļņu nesošajos monopoluzņēmumos, teiksim, “Latvenergo”, cik procentus pensiju fondi var��tu saņemt no “Latvijas gāzes”, cik - no “Lattelekom” privatizācijas. Taču šeit mēs lasām, ka fondēto pensiju kapitālu var ieguldīt Latvijas valsts vērtspapīros, Igaunijas, Lietuvas, Eiropas Savienības, Amerikas Savienoto Valstu un nez kāpēc Japānas... Tas nozīmē, ka Finansu ministrija nav pakonsultējusies ar Labklājības ministriju, jo es uzdāvināšu valdībai... Šeit ir redzama visu pasaules fondu peļņa pēdējā gadā, trīs un piecos gados... Un tad kļūst skaidrs, ka visi japāņu fondi ir zaudējuši gan no jēnas kursa svārstībām, gan no citiem ieguldījumiem no 20 līdz 80 procentiem. Tātad tā ir otra “Banka Baltija”. Tāpēc šeit piedāvājums - ieguldīt šos līdzekļus, teiksim, Japānas fondā, nozīmē zaudēt naudu, bet tajā pašā laikā valdība neko nav izstrādājusi, lai nauda tiktu ieguldīta šajos valsts monopoluzņēmumos, kas nes konstantu peļņu. Nobeigumā. Ir ļoti bēdīgi, ka šo likumu vispār nav izskatījusi mūsu attiecīgā komisija, tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, jo tas, kas attiecas uz šo sociālo daļu - tie te ir kādi desmit vai divdesmit procenti -, tā ir finansu vadība... vērtspapīri, un tāpēc vajadzētu noteikt, ka šādi likumi otrajā lasījumā būtu jāizskata arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Un vispēdējais ir secinājumi, ko es gribētu pateikt. Šajā likumā nav skaidri noteikts tas, ka ir jābūt precīzai kontrolei, kura būs atbildīgā iestāde, kas kontrolēs visus Latvijas pensiju fondus - gan privātos, gan valsts fondētos. Otrs. Šos līdzekļus nevar mantot, kā jau es teicu. Tātad tas nav uzkrājošais, bet tik un tā tas ir solidārais, neskatoties uz skaistajiem vārdiem. Trešais. Šajā likumā nav precīzi nodalīts apdrošināšanas procents un menedžmenta procents. Ceturtais. Nav noteikts un vispār nav stratēģijas, kur varētu būt šie ieguldījumi. Ministru kabinets to nav izstrādājis, un arī šajā likumā nav pareizi uzrakstīts, kā es jau teicu, minot kaut vai šo Japānas vērtspapīru fondu... Līdz ar to es domāju, vai vispār sākumā vajadzētu to atbalstīt, jo nekas tik ļoti neparāda valdības stratēģijas trūkumu, kā nespēja pēdējos septiņos vai astoņos gados izveidot normālu pensiju reformas likumu. Kāpēc es saku, ka pēdējos septiņos vai astoņos gados? Ražuka kungs atcerēsies, ka jau Tautas frontes laikos par to tika runāts. Godmaņa kungs tajā laikā bija premjers. Bija Tautas fronte, un tad mēs sākām runāt par to, ka ir jāveido šie uzkrājumu fondi. Tagad mēs esam nonākuši atpakaļ pie tā, ka valdībai atkal nav nekādas stratēģijas, bet es domāju, ka mēs tomēr varētu šo likumprojektu pirmajā lasījumā ar ļoti lielām grūtībām pieņemt, un tad komisijai, gatavojot to otrajam lasījumam un pieaicinot, protams, Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, vajadzētu ļoti rūpīgi un ļoti nopietni šo likumprojektu pārstrādāt. Man ir kauns un man ir žēl, ka valdība šo stratēģisko likumprojektu, kas parādītu visu valdības darbību nākamajos četros gados, nav novērtējusi. Tā nav sapratusi ne tā nozīmīgumu, ne arī to, kas vispār šajā likumprojektā rakstīts. Paldies par uzmanību.".
• 1999_03_04-seq57 language "lv".
• 1999_03_04-seq57 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1999_03_04-seq57 mentions Q211.
• 1999_03_04-seq57 mentions Q37.
• 1999_03_04-seq57 mentions Q191.
• 1999_03_04-seq57 mentions Q193089.
• 1999_03_04-seq57 mentions Q458.
• 1999_03_04-seq57 mentions Q3736450.
• 1999_03_04-seq57 mentions Q39731.
• 1999_03_04-seq57 mentions Q8436.
• 1999_03_04-seq57 mentions Q30.
• 1999_03_04-seq57 mentions Q404542.
• 1999_03_04-seq57 mentions Q17.
• 1999_03_04-seq57 mentions Q4077336.